ZIEMASSVĒTKU JĒGA - “VĀRDĀ”

 Ir grūti iedomāties tēmu, par kuru būtu runāts vai rakstīts vairāk nekā par Ziemassvētkiem. Tas ir gada laiks, kurā ikviens, sākot ar politiķiem līdz sarunu šovu vadītājiem, izsaka viedokļus par Ziemassvētku nozīmi. Pat garīdzniecības un garīgo līderu starpā var dzirdēt pārsteidzošu viedokļu daudzveidību par šo svētku svarīgumu, ko var novērot daudzās pasaules  malās dažādos izpausmes veidos.

Daudziem tirgotājiem Ziemassvētki nozīmē naudu. Tie nozīme “tagad vai nekad”, jo lielākā gada apgrozījuma daļa tiek sasniegta šajā dāvanu pirkšanas laikā. Arī pasta un piegādes uzņēmumiem tā ir paaugstināta apgrozījuma un peļņas gūšanas sezona. Tāpat daudziem uzņēmumiem tas ir laiks, kad pārvērtēt gada sasniegumus pirms nākamā gada sagaidīšanas.

Izklaides sfērā šajā gada laikā tiek izlaistas jaunas filmas, jauni mūzikas ieraksti svētkiem, TV fokusējas uz ar Ziemassvētkiem saistītām tēmām un radiostacijas atskaņo populārākās  svētku melodijas. Satiksmes industrija, gan aviokompānijas, dzelzceļš, gan auto nomas kompānijas sasprindzinās, lai tiktu galā ar gadskārtējo Ziemassvētku drūzmu. Un arī pārtikas ražotāji pārorientējas uz tradicionālajām Ziemassvētku veltēm.

Sarakstu var turpināt vēl un vēl, tomēr nekas no tā neatspoguļo patieso Ziemassvētku jēgu. Sociālie komentētāji lieto šādus vispārējos terminus kā “labā griba”, “brālīgā mīlestība” un “došana”, lai parādītu šīs sezonas nozīmi. Bet grāmata, kura vislabāk var atspoguļot Ziemassvētku nozīmi – Bībele – parāda, ka šo jēgu var ietvert vienā “Vārdā”.

Jaunajā Derībā Jāņa evaņģēlijā tā vēsta: “Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs…. Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības” (Jāņa 1:1, 14).

Tie, kuri studē Bībeli, saprot, ka ar šo Vārdu tiek apzīmēts Jēzus Kristus, kurš ir šā evaņģēlija, tāpat kā triju citu evaņģēliju centrā. Interesanti, ka Bībele neapzīmē Jēzu kā „vārdnīcu” vai „dārgumu krātuvi” vai „enciklopēdiju”, bet tikai kā „Vārdu.” Savā grāmatā „Viņa veidolā” dr. Pauls Brands un Filips Jancejs apraksta to, kas atklājās, kad Jēzus pirms 2000 gadiem ienāca pasaulē: „Viņš kļuva par redzamu neredzamā, bezgalīgā, neizsakāmā Dieva augstāko izpausmi.”

Cilvēku prāts, par sliktu sev pašiem, nespēj aptvert dievišķo, kurš, kā apraksta Bībele, radījis visu visumu un uztur kārtību tajā. Jēzū arī mēs neatrodam visaptverošu izskaidrojumu, bet kā Vārds Viņš atklāj daudzas būtiskas Dieva īpašības. Lūk, tikai daži piemēri:

Viņa mīlestību. “Tas ir Mans bauslis, lai jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis. Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem” (Jāņa 15:12-13). “No tā mēs esam nopratuši mīlestību, ka Viņš Savu dzīvību par mums ir atdevis…” (1. Jāņa 3:16).

Viņa pazemību. “Kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs” (Filipiešiem 2:6-7).

Viņa kalpotāja sirdi. “Jo arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu un Savu dzīvību atdotu par atpirkšanas maksu par daudziem” (Marka 10:45). “… Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība” (Jāņa 10:10).

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv

IZVĒLIETIES RĪKUS UN PADOMUS, KURUS PIEŅEMT

Pirms kāda laika es runāju ar vienu interneta tīkla lappušu dizaineru, kurš man apgalvoja, ka visi kā primāro interneta pārlūkprogrammu lietojot Mozilla Firefox, un man noteikti savs portāls jāoptimizē šim pārlūkam. Atbilstoši viņa teiktajam, Internet Explorer ir novecojis, un es to varētu vispār neņemt vērā.

Mani draugi, kuri lieto Apple datorus, bieži ir atgādinājuši, ka visi svarīgie cilvēki lietojot „Makus,” tā kā arī man vajadzētu pārtraukt lietot Microsoft Windows.

Es veicu nelielu un vienkārši izpildāmu pētījumu un noskaidroju, ka tikai 8% mana portāla apmeklētāju izmanto Firefox. Kamēr vairāk nekā 90% izmanto kādu no Internet Explorer modifikācijām. Tāpat tikai 7% no viņiem lietoja Apple datorus.

Šis pētījums, kas parādīja, ka patiesībā vairāk nekā 90% cilvēku lietoja Windows un Internet Explorer, atgādināja man, ka citu padomi vienmēr jāuztver ar piesardzību. Tas tāpat man atgādināja, ka jābūt arī uzmanīgam izsakot savu viedokli, jo to var viegli pārbaudīt ar faktiem.

Bībelē Apustuļu darbos 17:11 teikts: “Tie bija labvēlīgāki par Tesalonīkes jūdiem un vārdu labprāt uzņēma, meklēdami ik dienas rakstos, vai tas tā esot.” Atbilstoši šai rakstu vietai, sacītā pārbaude tā atbilstībai Bībelei ir ļoti cildena īpašība.

Mums nav akli jāpieņem tas, ko cilvēki mums stāsta, neveicot savus pārdomātus pētījumus. Tam nav nozīmes, vai veicam svarīgus, ar biznesu, finansēm vai personīgo dzīvi saistītus lēmumus, bet iespējams vēl jo būtiskāk pieņemot lēmumus, kuri saistīti ar mūžību. Var nebūt svarīgi tas, kādu interneta pārlūku jūs lietojat, bet saprast Dieva mīlestību un piedošanu, kuru Viņš piedāvā caur ticību Jēzum Kristum, ir ļoti būtiski, raugoties no mūžības perspektīvas. Tādēļ jūsu lēmumiem nevajadzētu tikt balstītiem uz paviršām baumām vai citu viedokļiem bez oriģinālā avota – Bībeles studēšanas.

Kopš sarunas ar minēto web lappušu veidotāju, es esmu ielādējis Firefox un atklājis, ka tam ir dažas priekšrocības. Tomēr arī Internet Explorer ir dažas priekšrocības, tā, ka es mēdzu pārslēgties atkarībā no situācijas no viena pārlūka uz otru. Tie abi ir tikai rīki un nav universāli. Jo vairāk rīku ir jūsu instrumentu kastē, un jo vairāk jūs zināt, kad tos izmantot, jo labāk.

Tas pats attiecas uz garīgo izaugsmi. Bībeles studijas ir ļoti svarīgas, lai mācītos par Dievu. Vēl viens svarīgs garīgās izaugsmes rīks ir lūgšanas, un tāpat iedrošinājums no citiem ticības brāļiem un māsām, un dievkalpojumu apmeklēšana, un citas garīgas sanāksmes, grāmatu lasīšana un citi garīgās sapratnes izaugsmes veicinātāji.

Jāatceras trīs lietas:

·         Neticiet visam, ko jums stāsta.

·         Lietojiet visus pieejamos rīkus.

·         Esiet atvērts tam, ko Dievs jums saka.

Autors: Džims Matis

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv

ATSVAIDZINOŠAS ZIŅAS GRŪTAJOS LAIKOS

Kāds draugs nesen man izteica savas domas par paaugstināto atklātību, ko viņš ir novērojis starp uzņēmumu īpašniekiem. „Pirms diviem gadiem,” teica mans draugs, „tikai ļoti retos gadījumos vadītāji atzītu grūtības savā uzņēmumā. Savukārt tagad, kad lielākā daļa uzņēmumu cīnās ar dažādām grūtībām, viņiem ir dota brīvība dalīties savās likstās ar citiem.”

Šāds pavērsiens ir uzmundrinošs, jo uzņēmumu īpašnieki un to vadītāji gadiem ilgi ir sev piedēvējuši uzskatu, ka „Virsotnē ir vientuļi,” pie tam šķita, ka viņi dod priekšroku šādai sistēmai. Taču, cenšoties tikt galā ar ekonomisko lejupslīdi un neskaidru nākotni, viņi acīmredzot ir pievērsušies citai parunai: „Ciešanām patīk sabiedrība.” Un ciešanu noteikti ir bijis diezgan, lai pietiktu visiem.

Iemesls tam, ka šīs ziņas var uzskatīt par labām, ir tas, ka dzīve – vai nu darba vietā, vai mājās – nav domāta, lai to dzīvotu vienatnē. Bībelē atrodamajā Pasaules radīšanas aprakstā Dievs paziņo, “Nav labi cilvēkam būt vienam” (1. Mozus grāmata 2:18), un kopš tā brīža pagājušajos tūkstošos gadu nekas nav mainījies. Cilvēce tika plānota attiecībām, komandas darbam un atbalstam. Pārdomājiet sekojošos citātus:

“Dzelzs tiek ar dzelzi uzasināta, un vīrs trin vīru” (Salamana pamācības 27:17).

“Diviem ir labāk nekā vienam būt, tāpēc, ka viņiem tad iznāk labāka alga par viņu pūlēm;… Un, ja kāds var vienu pārvarēt, tad divi taču var tam pretī stāties, un trīskārtēju auklu nevar tik drīz pārraut” (Salamans mācītājs 4:9,12).

“Kur nav krietnas vadības, tur tauta iet bojā, bet, kur daudz sapratīgu padomdevēju, tur viss izdodas labi” (Salamana pamācības 11:14).

“Kur padoma nav, tur nodomus neizved galā, bet, kur ir daudz padomdevēju, tur tie piepildās” (Salamana pamācības 15:22).

Vismaz viena lieta, ko paaugstinātā atvērtība un vaļsirdība starp biznesa un profesionālajiem vadītājiem ir devusi šajos izaicinājumu pilnajos laikos, ir iespēja saņemt un dot mierinājumu, kā arī savstarpēju sapratni. 2. Korintiešiem 1:4 mums vēsta, ka “mēs tos, kam ir kādas bēdas, varam iepriecināt ar to iepriecu, ko paši no Dieva esam saņēmuši.” Grūtos laikos nekas nevar būt sliktāks, kā sajūta, ka jūs šajā nelaimē esat viens.

Galu galā Jēzus Kristus sekotājiem darbavietā šīs pārmaiņas dod lielisku iespēju ņemt Viņa mācības par piemēru un darīt visu, kas iespējams, lai atvieglotu nastu citiem. Mateja11:28-29, Jēzus teica, "Nāciet šurp pie Manis visi, kas esat bēdīgi un grūtsirdīgi, Es jūs gribu atvieglināt. Ņemiet uz sevi Manu jūgu, mācieties no Manis, jo Es esmu lēnprātīgs un no sirds pazemīgs; tad jūs atradīsit atvieglojumu savām dvēselēm.” Viens no Dieva lielākajiem priekiem ir nākt palīgā Viņa cilvēkiem, atvieglojot viņu ciešanas un tā vietā viņiem piedāvājot dvēseles mieru.

Tajā pašā laikā, Viņš neprasa, lai Viņa sekotāji pasīvi stāvētu malā un vērotu, kā citi cīnās. Ir reizes, kad mums ir iespēja palīdzēt nest viņu nastas, vai nu nodrošinot specifisku palīdzību, vai arī piedāvājot savu padomu, vai vienkārši uzklausot viņu bēdas. Kā rakstīja apustulis Pāvils, “Nesiet cits cita nastas, tā jūs piepildīsit Kristus likumu” (Galatiešiem 6:2).

Tas nav tukšs ideālisms vai bezjēdzīga daiļrunība. Tas ir patiess aicinājums doties cīņā. Ja jūs satiekat kādu, kuram jānes smaga nasta, tas varētu būt tieši īstais brīdis, lai tālāk nodotu Jēzus atsvaidzinošo ziņojumu, ne tikai vārdos, bet arī darbos, darot visu iespējamo, lai dalītos viņu nastās.

Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv

JŪSU DZĪVES LĪDZSVAROŠANA

Mūsu Visumā darbojas līdzsvara likums. Lai lietas darbotos atbilstoši paredzētajam, tām jābūt sabalansētām. Piemēram:

– Zemeslode rotējot nevibrē, jo tā ir līdzsvarā attiecībā pret rotācijas asi. Un mēs nesasalstam vai neizcepamies, jo mēs esam tieši pareizajā attālumā no saules.

– Arhitektūrā, dažādām slodzēm un spriegumiem jābūt līdzsvarā, lai ēka nesabruktu.

– Cilvēka ķermenis darbojas vislabāk, kad mūsu sistēmas ir līdzsvarā. Nesabalansētību sauc par slimību. Tās atjaunošanu sauc par atveseļošanu.

Viena no vispārējām problēmām, kuras esmu novērojis darbā, ir tā, ka cilvēki dzīvo nesabalansētas dzīves. Tā ir slimība ar daudziem simptomiem, bet kuru izraisa viens cēlonis. Jūs varat zaudēt līdzsvaru gan par maz, gan par daudz strādājot, ēdot, guļot, atpūšoties, skatoties TV, lietojot internetu, nodarbojoties ar seksu u.c..

Tas ir fakts, ka biznesa cilvēki lielāku vērību pievērš publiskajai dzīves pusei un mazāku personīgajai. Līdzīgi kā slikti fotogrāfi viņi pāreksponē un par maz attīsta.

Nesabalansētības rezultāts parasti ir vienāds – vilšanās un pagurums. Nesabalansētība, ja to nelabo, galu galā noved pie „izdegšanas.”

Pirms vairākiem gadiem dr. Čārlzs Garfīlds vadīja pētījumus, meklējot kopējās iezīmes tiem, kuri gūst vislabākos panākumus savās nozarēs. Pētījumi atklāja, ka pretēji parastajam viedoklim, tie nav vienpusēji darbaholiķi, bet gan vispusīgi attīstīti indivīdi.

Vissabalansētākais cilvēks, kāds jebkad dzīvojis uz šīs pasaules, ir Jēzus Kristus. Bībelē teikts, ka Viņš: " Pieauga intelektuāli, fiziski, garīgi un sociāli" (Lūkas 2:52; tulkots no angļu val.).

Kā jūs novērtētu sevi šajās četrās izaugsmes kategorijās un ikdienas uzvedībā? Vai šajā ziņā jūsu dzīvē valda līdzsvars? Vai arī jūs kādu no šīm jomām esat atstājis bez uzmanības? Ļaujiet man mudināt jūs šajā nedēļā veikt personīgo pārbaudi. Uzdodiet sev šādus jautājumus:

– Vai esmu mentāli „asāks” kā pirms pieciem gadiem? Kāpēc jā vai nē? Ja nē, vai esmu ko darījis lai mainītos?

– Vai es regulāri sūdzos par nogurumu vai vāju veselību? Ja jā, ko esmu ieplānojis mainīt?

– Vai attīstu savas dzīves garīgo pusi? 

– Ko es daru, lai labāk saprastu Dievu un Viņa plānu manai dzīvei?

– Vai es attīstu nozīmīgas attiecības, kurās gan dodu, gan saņemu atbalstu? Kurš uz mani var paļauties kā uz patiesu draugu?

Autors: Riks Vorens

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv

LAIKS ATKAL APSTĀTIES UN PATEIKT PALDIES

Lai arī cik tam būtu grūtu noticēt, kārtējais gads neatlaidīgi tuvojas beigām. Šonedēļ dažviet pasaulē cilvēki svin Pateicības dienu, tas savukārt nozīmē, ka ikgadējā svētku sezona ir oficiāli sākusies. Taču vēl pirms mēs aizraujamies gan ar vieglprātību, gan histēriju, kas ir raksturīgas 21. gadsimta Ziemassvētkiem, būtu labi apstāties pietiekami ilgi, lai pārdomātu tās lietas, par kurām mēs esam pateicīgi.

Protams, ir iespējams, ka jūs esat viens no daudzajiem, kas vaicā: „Pateicīgs? Par ko?” Iespējams, ka jūs šī pagājušā gada laikā zaudējāt darbu – vai uzņēmumu. Iespējams, ka profesionālajā dzīvē jūs vēl turaties, bet ne bez nozīmīgām korekcijām. Katrā gadījumā visticamāk jūs esat vismaz redzējis, kā jūsu ieguldījumu vērtība būtiski samazinās – jūsu pensiju plāni visticamāk ir cietuši pamatīgu neveiksmi.

Daži ekonomikas eksperti apgalvo, ka ekonomikas lejupslīde ir sasniegusi apakšu un uzlabojumi jau ir ceļā pie mums, taču tas ir mazs mierinājums cilvēkiem, kuri ir vai nu bez darba vai strādā darbu, kas neatbilst viņu spējām un vajadzībām. Šādi apgalvojumi arī īpaši nepalīdz apmierināt neatlaidīgos parādu piedzinējus, kas parādās, kad ir sanācis palaist garām kādus maksājumus. Tāpēc, kā jau minēju, dažiem cilvēkiem var šķist piemēroti vaicāt: „Pateicīgs? Par ko?”

Iesākumam, ja jūs pie šiem vārdiem piekļuvāt ar datora palīdzību, tad jūs esat priekšā miljoniem cilvēku, kuri vēl joprojām eksistē bez priekšrocībām, ko sniedz mūsdienu tehnoloģijas. Ja jūs neguļat slimnīcā, atkopjoties no operācijas, vai kādas nopietnas kaites, jūs esat veiksmīgāks nekā daudzi tūkstoši vīriešu, sieviešu un bērnu. Fakts, ka jūs varat šo ziņojumu izlasīt, liecina, ka jums ir priekšrocības pār cilvēkiem, kuri neredz.

Es šādi nemēģinu samazināt vai noniecināt problēmas un cīņas, ar kurām kaut kādā ziņā mēs visi esam saskārušies šī gada laikā. Taču ir labi, ja ir perspektīva, nevis koncentrēties uz lietām, kuru mums nav, bet tā vietā izvēlēties atzīmēt un novērtēt tās priekšrocības un svētības, kuras mums ir. Bībele piedāvā ierosinājums, kā mums būt pateicīgiem pat grūtos laikos:

Izrādiet pateicību caur savu darbu. Darbs ir svarīga daļa no mūsu dzīves, un tas ir mūsu aicinājums kā cilvēces locekļiem. Lai arī kādas būtu mūsu spējas un talanti, mēs visi varam dot ieguldījumu mums apkārt esošajai pasaulei caur savu darbu. “Un visu, ko vien jūs darāt vārdos vai darbos, to visu dariet Kunga Jēzus Vārdā, pateikdamies Dievam Tēvam caur Viņu” (Kolosiešiem 3:17).

Izsakiet pateicību par savām grūtībām. Pa vidu dažādām grūtībām un likstām mēs bieži iegūstam savas svarīgākās un vērtīgākās mācības. Dzīves patiesība ir tāda, ka mēs parasti vairāk iemācamies no neveiksmēm, nekā no panākumiem. “Bet ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība - pastāvību, pastāvība - cerību” (Romiešiem 5:3-4).

Esiet pateicīgi – neskatoties uz saviem apstākļiem. Ticība Dievam, kurš nav tāls, bet ir personīgi ieinteresēts un iesaistīts ar katru no mums, pieprasa uzticēšanos tam, ka viņš kontrolē pat jūsu dzīves sīkās detaļas – gan labās, gan - ne tik labās. “Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti” (Romiešiem 8:28). “Pateicieties vienumēr un par visu Dievam Tēvam mūsu Kunga Jēzus Kristus Vārdā” (Efeziešiem 5:20).

Ja šis gads ir bijis viens no jūsu dzīvē labākajiem, jūs varat par to līksmoties un būt pateicīgi. Pat ja šis gads ir bijis grūts, ticība Dievam var dot mierinājumu, ka Viņš jūs nav aizmirsis – un Viņam jūsu dzīvei ir plāns.

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv.

DIEVS IR UZTICĪGS

Vai jums kādreiz ir bijusi sajūta, ka jūs esat bijis/usi uzticīgs un paklausīgs Dievam, bet kaut kādu iemeslu dēļ Viņš nav atbildējis ar to pašu? Jāatzīst, ka tieši tā es jutos daudzus gadus. Es varēju lūgt un darīt to, ko, pēc manām domām, Dievs bija aicinājis mani darīt, bet mana darba augļi neatbilda tam, ko es gaidīju. Viss padevās pārāk grūti, un rezultāti bija pārāk niecīgi.

Kādu dienu, kad es savu vilšanos izteicu sievai, viņa ieteica mums pierakstīt dažus gadījumus pēdējo desmit gadu laikā, kad Dievs ir bijis mums uzticīgs. Sevišķi viņa ieteica pierakstīt tās notikušās lietas, kuras es nevarēju kontrolēt, lietas, kuras parāda Dieva darbību manā dzīvē.

Manam sarakstam pieaugot līdz desmit gadījumiem, es ieraudzīju kādu acīmredzamu kopējo pazīmi. Deviņi gadījumi no desmit bija saistīti ar cilvēkiem un attiecībām. Vairumā gadījumu, kuros es saskatīju Dieva darbību, Viņš manā dzīvē ieveda cilvēkus, uz kuriem es pat nebiju cerējis. Viņš iepazīstināja mani ar jauniem draugiem visneparastākajos veidos, virzīja mani pie cilvēkiem, kuri varēja palīdzēt atrisināt manas problēmas, iedrošināt mani un pamācīt tieši tad, kad tas bija nepieciešams.  

Piemēram, man vienmēr bija vēlēšanās iemācīties dziedāt, bet ikreiz, kad es to mēģināju darīt, nekad nesaņēmu īpašu iedrošinājumu. Acīmredzot es nebiju īpaši labs. Kādu dienu mana sieva ierosināja man padomāt par vokālā pedagoga noalgošanu. Dažas dienas vēlāk es satiku lielisku dziedātāju. Praktiski bez domāšanas es uzdevu jautājumu, vai viņa nepasniedz dziedāšanu. Es uzsāku vokālās nodarbības jau nākamajā nedēļā. Viņa apliecināja sevi kā lielisku skolotāju, un pēc trim gadiem es vairs nekautrējos uzstāties publikas priekšā un nereti saņēmu siltus komplimentus. Dievs manā dzīvē ieveda īsto cilvēku īstajā brīdī, lai es varētu piepildīt savas sirds vēlēšanos.

Septiņu gadu laikā, kuros es vadīju kafejnīcu, cilvēki nereti jautāja, kur es esmu atradis tik jauku personālu. Man bija godīgi jāatzīst, ka Dievs bija atvedis īstos cilvēkus tieši tad, kad tas bija nepieciešams. Mēs nebijām tik gudri, lai pieņemtu šādus lēmumus patstāvīgi.

Bija arī daudzi citi gadījumi, kad Dievs bija atvedis īstos cilvēkus tieši īstajā laikā. Es spēlēju grupā, kura centās sniegt uz Bībeli balstītu vēstījumu. Dievs saveda grupas dalībniekus kopā mūsu izaugsmes vispiemērotākajā laikā, lai mēs varētu slavēt Viņu.

Mateja evaņģēlijā, 6:19-21, Jēzus saka: "Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog. Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.” Es ticu, ka „mantas debesīs” ir mūsu attiecības, draudzība un lietas, kuras esam darījuši, lai aizsniegtu apkārtējos ar Jēzus Kristus mīlestību.

Mana vilšanās attiecībā uz Dievu parasti saistījās materiālām rūpēm, kuras, es zinu, ir pārejošas - „mantas virs zemes.” Viņa darbs ietver paliekošas lietas, tādas kā cilvēki, attiecības un patiesība.

Dieva prioritāte ir cilvēki, materiālās lietas Viņam labākajā gadījumā ir sekundāras. Es zināju, ka Dievs nodrošina visu mums nepieciešamo, bet joprojām cerēju, ka tikšu atalgots ar luksus lietām - rezultāts bija mana vilšanās. Tagad garais manas dzīves brīnišķīgo cilvēku saraksts man neļaus apšaubīt Dieva mīlestību un uzticību.

Autors: Džims Matis

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv

NO STEIGAS UZ NABADZĪBU

Vai jums kādreiz ir gadījies, ka kāds uzbāzīgs, ļoti pārliecinošs pārdevējs uz jums izdara spiedienu, radot iespaidu, ka, ja jūs pirkumu neizdarīsiet šodien, tad viss būs zaudēts? Šāda sajūta man ir bijusi pēdējā laikā, kad daudzās pasaules daļās atklājas stratēģijas, kā apieties ar vai kā atvieglot patreizējo ekonomisko panīkumu.

Mēs esam redzējuši, kā valstu vadītāji steidzina un baksta savus vēlētājus un likumdevējus, lai tie atbalsta viņu glābšanas plānus. Par spīti tam, ka daudzos gadījumos šiem piedāvājumiem trūka konkrētu un uzskatāmu rīcības soļu, vadītāji turpināja tos aizstāvēt un arī pielabināties, uzstājot, lai mēs akceptējam viņu plānus – un jo ātrāk, jo labāk.

Katrā no šiem gadījumiem premisa pēc būtības ir bijusi, „Šis ir vienīgais iespējamais plāns, un ja tam netiks šonedēļ piešķirts likuma spēks, debesis sabruks pār mums.” Diemžēl šī pārlieku bieži sastopamā pieeja koncentrējas uz bailēm un nemieru, nevis uz mierīgu, uzmanīgi pārdomātu apsvēršanu.

Mēs visi kādā brīdī esam pieredzējuši šādu situāciju kādā formā, piemēram, veicot sasteigtu ieguldījumu, jo bija nepieciešams tūlītējs lēmums, kuru mēs vēlāk nožēlojām. Mēs varētu būt to darījuši, pērkot māju, zemes gabalu vai mašīnu; uzsākot biznesa sadarbību; vai uzņemoties kādas citas būtiskas saistības, vai nu tās prasītu jūsu personīgos vai finansiālos resursus. 

Šādos gadījumos es cenšos pieturēties pie pārliecības, kas sevi atkārtoti ir pierādījusi kā pareizu: Sasteigta rīcība ir recepte postam. Labs darbības likums ir, ja jums nav laika kārtīgi pārdomāt lielu lēmumu, iespēja ir jānoraida. Es esmu atklājis, ka ir labāk kļūdīties un būt pārāk piesardzīgam, riskējot zaudēt ievērojamus ieņēmumus, nekā darboties piespiedu kārtā un ciest lielus zaudējumus, no kuriem būtu grūti atgūties.

Bībeles Vecajā Derībā, Salamana pamācības 21:5 māca, "Cītīga cilvēka nodomi piepildīti sagādā pārpilnību, bet, ja kāds ir pārmērīgi straujš un kustīgs, tam labuma pietrūks." Bieži vien šīs problēmas ir komplicētas, un reizēm ir riskanti nerīkoties nekavējoties. Bet es esmu pārliecināts, ka šie riski ir vēl lielāki, ja mēs uzstājīgi cenšamies izbīdīt plānu, kas nav ticis līdz galam pārdomāts, pievēršot uzmanību konkrētā jautājuma pozitīvajiem un negatīvajiem aspektiem.

Tāpēc, kad jūs nokļūstat situācijās, kurās ir jāpieņem būtiski lēmumi – un mēs visi tādās nonākam, reizēm pat biežāk nekā mēs to vēlētos – nesalūstiet zem spiediena rīkoties sasteigti, tā darot lietas, ko jūs visticamāk vēlāk nožēlosiet. Tā vietā, pieejiet problēmai rūpīgi un racionāli, izmantojot tik daudz laika, cik ir nepieciešams meklējot gudru padomu pārpilnību.

Bībele māca arī, “Kur nav krietnas vadības, tur tauta iet bojā, bet, kur daudz sapratīgu padomdevēju, tur viss izdodas labi.” (Salamana pamācības 11:14). Tas norāda uz vienu no draudiem, kas rodas, pieņemot nozīmīgus lēmums ātrāk nekā vajadzētu – mums nav laika iegūt padomus, kas būtu palīdzējuši izlemt, ko darīt.

Uz katru indivīdu, vai kompāniju, kas ir attīstījušies pateicoties lēmumam, kas ir pieņemts ātri, bez nepieciešamās pārdomāšanas, ir dučiem – pat simtiem – tādu, kurus ir izpostījusi sasteigta, nesaprātīga lēmumu pieņemšana. Dariet visu, kas vajadzīgs, lai nekļūtu par vienu no šiem izpostītajiem piemēriem!

Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv.

DIVI (VAI VAIRĀK) IR LABĀK NEKĀ VIENS

Nesen es kopā ar znotu mājās paveicu kādu darbu, kas, lai arī likās samērā vienkāršs, būtu krietni sarežģītāks, ja to nedarītu divatā. Deivids, būdams tehniski ļoti apdāvināts, varēja to paveikt viens pats, bet ar manu palīdzību tas noritēja daudz ātrāk. Es, kuru var raksturot kā pretēju vārdam meistars, būtu bezcerīgi pazudis bez Deivida padoma un instrukcijām.

Manas profesionālās karjeras laikā šis princips ir sevi parādījis ne reizi vien. Kā laikraksta redaktors es vadīju ziņu ievākšanu, rakstu sagatavošanu un rediģēšanu. Bet citi izdarīja fotouzņēmumus, pārdeva reklāmas laukumus, salika un izdeva laikrakstu, piegādāja to lasītājiem, piestādīja rēķinus un organizēja grāmatvedību.

Kā žurnāla redaktors, es biju atbildīgs par vispārējo saturu, kā arī rakstīju dažus rakstus. Bet daudzi citi iesūtīja savus rakstus un fotogrāfijas, kāds zīmēja ilustrācijas, un dizaina komanda strādāja pie atraktīva kopējā noformējuma. Mans palīgs koncentrējās uz svarīgām detaļām, un iespiedējs izdrukāja pamatmateriālu un to iesēja. Daudzreiz, neredzējis žurnāla „melnrakstu”, es nevarēju neko palīdzēt, bet tikai piezīmēt: ”Kopējais ir labāks nekā tā atsevišķās daļas.”

Ja jūs par to padomāsiet, tad atklāsiet, ka tas pats attiecas arī uz jūsu darba vietām. Jums ir specifiski darba pienākumi, bet vēl ir daudzi citi, kuri šādā vai citādā veidā darbojas, lai sasniegtu gala rezultātu. Bībele to raksturo diezgan vienkārši: “Diviem ir labāk nekā vienam būt tāpēc, ka viņiem tad iznāk labāka alga par viņu pūlēm; ja viņi krīt, tad viens palīdz otram atkal tikt uz kājām. Bet nelaime tam, kas ir viens! Kad tas krīt, tad otra nav, kas viņu pieceļ!... Un, ja kāds var vienu pārvarēt, tad divi taču var tam pretī stāties, un trīskārtēju auklu nevar tik drīz pārraut.” (Salamans mācītājs 4:9-12).

Ir kāds vadības termins, kurš apzīmē šo procesu: sinerģija. Tas attiecas uz papildus spēku, ko dod atsevišķu spēju, iemaņu un pieredzes apkopojums un kopējs mērķis. Pārāk bieži biznesa un profesionālā pasaule ir fokusējusies uz „zvaigznēm” – atsevišķām personām, kuras tālu pārspēj savus līdzgaitniekus. Pat vistalantīgākajam cilvēkam nepieciešams administratīvais, kancelejas, loģistikas u.c. veida atbalsti. Lūk, vēl daži ieguvumi, kurus dod komandas darbs, kā aprakstīts Bībelē:

Mēs uzturam viens otru „asus.” Līdzīgi kā nazi uztrin uz galodas, mēs „uzasināmies” savstarpējā saskarsmē, pat ja reizēm tā izraisa kādu rīvēšanos vai konfliktu. “Dzelzs tiek ar dzelzi uzasināta, un vīrs trin vīru” (Salamana pamācības 27:17).

Mēs dalāmies viens ar otru nastās. Strādājot izolēti, mūsu uzdevumi vai pienākumi var šķist nepaveicami. Tomēr strādājot kopā ar citiem, nasta kļūst vieglāka un šķiet vieglāk pārvaldāma. „Nesiet cits cita nastas, tā jūs piepildīsit Kristus likumu” (Galatiešiem 6:2).

Mēs paceļam viens otra garu. Komandas darbam ir augsta emocionālā un psiholoģiskā vērtība - biedriskums, lepnums par piederību grupai – tāpat kā fiziski ieguvumi. “Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem, neatstādami savas sapulces, kā daži paraduši, bet cits citu paskubinādami…” (Ebrejiem 10:24-25).

Mēs dodamies vienā virzienā. Ideālā gadījumā mums jāstrādā kopā ar cilvēkiem, kuri atbalsta mūsu misiju, vīziju un mūsu vērtības. “Nevelciet svešu jūgu kopā ar neticīgiem. Jo kāda daļa ir taisnībai ar netaisnību? Kas ir gaismai kopējs ar tumsību?” (2. Korintiešiem 6:14).

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv

Sekot Kristum visās lietās

Nevienam nevajadzētu riskēt vai ļaunprātīgi izmantot Dieva žēlastību, domājot, ka ir brīv grēkot, cik paši to vēlas, neatsakoties no cerības, ka Dievs beidzot tāpat piedos un izglābs. Tas ir ļoti bēdīgi, ja sekojam Kristum no tālienes, cik vien tas iespējams tālu, uzdrīkstoties, cik tuvu vien iespējams, pieiet pazušanas robežai, tikai vēl nepārkāpjot to.

Kristus, mirstot pie krusta, cilvēku labā pienesa lielu upuri. Cik mēs esam gatavi upurēt, lai pateiktos par Viņa mīlestību? Jēzus sacīja: „Ja jūs Mani mīlat, tad turat Manas pavēles” Jāņa 14:15. – nevis izvēloties vienu, vai divas, vai deviņas, bet visas desmit – jātur visi Viņa baušļi. Jānis runā par ļaudīm, kas sakās mīlam Dievu, bet neklausa Viņa prasībām: „Kas saka: es esmu Viņu atzinis, bet netur Viņa baušļus, ir melis, un viņā nav patiesības” 1.Jāņa 2:4. „Jo šī ir Dieva mīlestība, ka turam Viņa baušļus, un Viņa baušļi nav grūti” 1.Jāņa 5:3.

Jēzus virs zemes dzīvoja starp vienkāršajiem ļaudīm. Viņš neizvēlējās Sev vietu starp skolotājiem, rakstu mācītājiem vai varas vīriem. Viņu nevarēja atrast pie zemes valdniekiem, bet gan pie zemajiem cilvēkiem. Patiesība nekad nav bijusi pie vairākuma. Tā vienmēr ir bijusi pie mazākuma.

Debesu eņģeļi neatnāca uz praviešu skolu un nedziedāja savas dziesmas virs tempļa vai kādas sinagogas, bet gāja pie cilvēkiem, kas bija pietiekoši vienkārši, lai pieņemtu viņu vēsti. Priecīgās ziņas par Pestītāju viņi izpauda dziesmās virs Betlēmes līdzenumiem, bet lielie vīri, valdnieki un godātie ļaudis tika atstāti tumsā, jo viņi ar savu stāvokli bija pilnīgi apmierināti un neizjuta vajadzību pēc lielākas dievbijības par to, kāda viņiem bija…

Lielie vīri un tie, kas uzskata sevi par ļoti labiem, savā svētulībā un izcilajā stāvoklī var izdarīt briesmīgus darbus un glaimot sev, ka viņi kalpo Dievam. Neko nedos paļaušanās uz viņiem. Tev un man par katru cenu vajadzīga patiesība, Bībeles patiesība. Līdzīgi cēlajiem berejiešiem mums ik dienas ar lūgšanām jāpēta Raksti, lai zinātu, kas ir patiesība, un tad jāpaklausa patiesībai, lai ko tas mums maksātu, nemaz neņemot vērā ne lielos vīrus, ne labos cilvēkus.

Autors: Elena Vaita

NEĻAUJOTIES ZAUDĒT DROSMI

Pagājušā mēnesī es rakstīju par tēmu, kura vairāk vai mazāk skar katru no mums – drosmes zaudēšanu. Tagad es vēlos šo tēmu apskatīt nedaudz no citas puses.

Ir daudzas lietas, kuras var atņemt mums drosmi, atturēt mūs no dzīves misijas piepildīšanas. Gadiem ejot, es bieži esmu domājis, vai mūsu ļaunākais ienaidnieks ir vilcināšanās vai mazdūšība. Ja sātans nevar piespiest mūs atlikt dzīves misijas īstenošanu uz kādu laiku, viņš cenšas panākt, lai mēs no tās vispār atteiktos.

Bībelē apustulis Pāvils, kad mēs saskaramies ar drosmes zudumu, saka mums šādus pamācības vārdus: “Tad nu nepiekusīsim, labu darīdami, jo savā laikā mēs pļausim, ja nezaudēsim drosmi.” (Galatiešiem 6:9, (no angļu val. Bībeles vers. New Living Translation))

Vai esat kādreiz paguris darīt labu? Man liekas, ka katrs no mums ir. Dažkārt vieglāk šķiet darīt sliktu nekā labu. Kad zaudējam drosmi, mēs kļūstam neefektīvi, neproduktīvi. Kad jūtamies mazdūšīgi, mēs nereti attopamies, rīkojoties pretēji savai pārliecībai.

Kad man trūkst drosmes, es pieķeru sevi sakām: „To nav iespējams izdarīt.” Tas ir tieši pretēji teiktajam: “Es zinu, ka Dievs to var, jo Viņš ir teicis ....”

Uzdodiet sev šādus jautājumus:

·         Kā es pārvaru neveiksmes?

·         Kad lietas nenotiek pēc mana prāta, vai es saīgstu vai sadusmojos?

·         Kad lietas nenotiek pēc mana prāta vai es esmu vīlies un neapmierināts?

·         Kad lietas nenotiek pēc mana prāta, vai es sāku žēloties?

·         Vai es pabeidzu iesākto?

·         Kā es vērtēju savu neatlaidību un pacietību?

Ļaujiet man dot kādu padomu: Ja jūtaties zaudējis drosmi – nepadodaties bez cīņas. Nekas vērtīgs nekad nenotiek pats no sevis, bez neatlaidības un enerģijas.

Kad tēlnieks veido skulptūru, viņš atskalda daudzus mazus gabaliņus. Viņš ,izdarījis vienu lielu sitienu ar āmuru pa cirtni, neierauga, ka akmens sadalās, atklājot brīnišķīgu meistardarbu. Viņš skalda akmeni un skalda, atdalot nost visu, kas neatbilst viņa iztēlotajai skulptūrai..

Un tas pats ir patiesi arī dzīvē: Nekas patiesi vērtīgs nekad nenāk viegli. Jums jāsit mērķī un jāseko tam, soli pa solim, jūsu dzīve Dieva žēlastībā kļūst par meistardarbu, kā to apliecina Efeziešiem 2:10: “Jo mēs esam Viņa darbs, Kristū Jēzū radīti labiem darbiem, kurus Dievs iepriekš sagatavojis, lai mēs tajos dzīvotu.”

Tā ir patiesība, ka dižie cilvēki ir tie paši vienkāršie cilvēki ar ārkārtīgi lielu mērķtiecību. Diži cilvēki nezina, kā padoties, un atsakās beigt, zaudējot drosmi.

Autors: Dr. Riks Vorens

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv

PANĀKUMI BIZNESĀ: VEIKSME VAI SMAGS DARBS?

Daudzi no mums ir dzirdējuši citātu no veiksmīgās restorānu ķēdes „Wendy’s” dibinātāja Deiva Tomasa: „Šķiet, jo smagāk es strādāju, jo veiksmīgāks kļūstu.” Vienam no maniem iecienītākajiem par tirdzniecības sfēru rakstošajiem feļetonistiem, Harvejam Makkejam ir cits skatpunkts: „Veiksmīgs? NĒ. Labs bizness. Risku uzņemšanās un spēja saprast tirgū notiekošo, un atbilstoši tam reaģēt pārtrumpos veiksmi katru dienu. Uz to varat slēgt derības!”

Pārdomājiet šo: Vai tā bija veiksme, kas pārveidoja Coca-Cola no nebūtiskām galvas sāpju zālēm uz starptautiski pazīstamu daudz pārdotu atspirdzinošo dzērienu? Vai „Levi’s” džinsu koncepts, pogu vietā izmantojot kniedes, bija tikai „veiksmīgs” lēmums, pieņemts kā atbilde kalnračiem, kuriem vajadzēja bikses?

Vai arī tā bija veiksme un izdošanās, kas bija iesaistīti, izlemjot, ko Swanson kompānija dara ar 260 tonnām pāri palikušo tītaru? Jauno ideju par „TV vakariņām” izteica viens no Swanson pārdevējiem, kurš atcerējās savu ASV armijā nodienēto laiku un trīs-sadaļu paplātes, kas tur tika izmantotas ēdienreizēm. Rezultāts no militārās ēdināšanas pieejas piemērošanas „problēmai” ar daudzām tonnām pāri palikušās pārtikas: saldēts tītars un divas atsevišķas piedevas. Īsā laikā tas pārvērtās par novatorisku konceptu ātri pagatavojamiem ēdieniem, kas apmierina mainīgās un aizņemtās sabiedrības vajadzības.

Kā novēroja gan Deivs Tomass, gan Harvejs Makkejs, „veiksme” biznesā – un lielākajā daļā sfēru – ir blakusprodukts smagam darbam, izdomai, uztverei un dzinējsuņa cienīgai apņēmībai izmantot iespējas, kad tādas parādās.

Bībele ir pilna ar piemēriem, kas atbalsta šo uzskatu:

Vai tā bija „veiksme”, kad kāds auns ieķērās krūmā Morijas kalna galā, tādejādi Īzaka vietā kļūstot par Ābrahama upuri Dievam? (Skatīt Mozus 1. grāmata 22:13). Vai tā bija „vienkārši sagadīšanās”, ka Jāzeps kļuva par Ēģiptes premjerministru, tā nokļūstot pozīcijā, no kuras palīdzēt Israēla cilvēkiem bada laikā, kā mēs redzam Mozus 1.grāmatā 45:8? Vai tā bija „veiksme” – vienkārša atrašanās pareizajā vietā, pareizajā laikā – kas lika ūdeņiem sablīvēties tā, lai Dieva bērni varētu iet pa sausu zemi, kā tas ir atstāstīts Mozus 2. grāmatā 14:19?

Jā – intuīcija, piemērota laika izvēlēšanās, tirgus apstākļu pārzināšana un smags darbs, tās visas ir daļas no panākumu formulas. Bet es vēlētos ieteikt papildus apsvērumu: lomu, kuru spēlē Dievišķā vadība, jeb „Providence,” vārds, kuru bieži lietoja tie svētceļnieki, kuri uzdrīkstējās ceļot no Anglijas uz Jaunās Pasaules krastiem.

Kā kāds ir rakstījis, „Suverēnais Dievs, zinot, ka īstenosies Viņa mūžīgais nodoms, veido visus notikumus - gan garīgos, gan fiziskos." Mēs varam to pilnībā nesaprast, taču Dieva vadība ir tik ļoti savienota ar cilvēka brīvību, ka tas nav fatālisms. Tai ir jābūt saistītai ar Viņa taisnīgumu, spēku un labvēlību.

Kā apstiprinājumu, pārdomājiet šo citātu no Svētajiem Rakstiem: "Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti" (Romiešiem 8:28).

Autors: Roberts D. Fosters

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv.

 

Atlīdzība par ilggadīgu darbu

Savas karjeras, darba dzīves laikā mēs varam uzstādīt vairākus mērķus, bet ļoti daudziem galvenais, šķiet, ir – 65 gadu vecumā vai agrāk doties pensijā. Protams, ekonomiskā situācija pamatīgi izmainījusi situāciju daudzos pensiju fondos. Un ne viens vien spiests būtiski koriģēt savus plānus.

Tomēr neskaitāmi biznesa un profesionālie darbinieki savu ikdienas darbu savos ofisos sāk ar ilgām pēc dienas, kad varēs sasaiņot mantiņas un sākt salīdzinoši bezrūpīgu dzīvi, bez korporatīva spiediena un degošiem termiņiem. Kad pienāk šis brīdis, daudzi izvēlas tādas aktivitātes kā golfs, dārzkopība vai ceļošana, lai turpmāk savu laiku un enerģiju koncentrētu uz tām.

Uzsākot šo jauno dzīves posmu, aiz muguras tiek atstāti gadi ar pieredzi un gudrību. Tieši tāpēc Valdo Makburneja no Kanzasas štata ASV dzīves stāsts iekļuvis daudzos avīžu rakstos un TV pārraidēs.

Makburneja kungs 2006. gadā tika atzīts par vecāko strādājošo – viņam bija 104 gadi! Viņa darba gaitas stiepās no zirgu pajūgiem līdz pilnīgai datorizācijai. Viņa pirmais algotais darbs 13 gadu vecumā bija zirgu pajūga, kurš vilka kuļmašīnu, vadīšana; 1950. gadā viņš uzsāka sēklu attīrīšanas biznesu, kuru uzturēja līdz 91 gada vecumam.

Šajā punktā, tā vietā, lai dotos pensijā, viņš savu ilggadīgo hobiju pārvērta biznesā – pārdeva medu. Visbeidzot 2008. gadā viņš pārdeva biznesu, pieļaujot domu, ka laiks samazināt tempu. Viņš mira jūlijā 106 gadu vecumā, aiz sevis atstājot bagātu darba mantojumu.

Acīmredzami Makburneja kungs darbu neturpināja vajadzības spiests. Viņam bija citas intereses. Piemēram, kopš bērnības viņam patika skriešana, un 65 gadu vecumā viņš uzsāka skriet garās distances. Viņš pat piedalījās senioru olimpiskajās spēlēs, pasaules meistarsacīkstēs un citās sacensībās, izcīnot desmit zelta medaļas vieglatlētikā. Dalību sacensībās viņš turpināja līdz 2004. gadam, kad sarakstīja autobiogrāfiju – „Mani pirmie 100 gadi- atskats no finiša līnijas.”

Makburneja kunga dzīvesveids nebija izšķērdīgs. Uz savu ofisu viņš vairākus kvartālus gāja kājām. Viņam varēja būt pietiekami uzkrājumi, lai dotos pensijā, bet viņam vērtīgāks šķita prieks, kuru sniedz darba pienākumu pildīšana. Atpūta šūpuļkrēslā, rosīšanās dārzā vai mierīgas pastaigas parkā viņam nesniedza nepieciešamo gandarījumu.

Ķēniņš Salamans, kuram bija pasaules gudrākā cilvēka reputācija, iespējams, vērsās pie Makburneja kunga, rakstot Salamana pamācībās 5:18-19, "Bet, ja Dievs kādam cilvēkam dod bagātību un laicīgu mantu un piešķir viņam to laimīgo stāvokli, ka viņš var to baudīt, var ņemt no tā savu daļu un, pat neraugoties uz visām pūlēm, tomēr priecāties, tad tā ir Dieva žēlastības dāvana. Tāds tad daudz nedomās par savu dzīves dienu īsumu, tāpēc ka Dievs viņa sirdi apdāvina ar prieku."

Dieva doto talantu un spēju lietošana darbā, kurš jums patīk, var pildīt jūsu sirdi ar prieku daudz vairāk nekā tradicionālā aiziešana pensijā 65 gadu vecumā. Pieņemiet lēmumu nepalaist garām labāko, ko Dievs sagatavojis jūsu vēlajiem gadiem.

Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv

Zelta likums

Mūsdienu biznesu varētu aprakstīt kā nerimstošu „dzīšanos pēc ieguvuma”: iegūt klientus, iegūt tirgus daļu, iegūt pārsvaru pār pretiniekiem. Ikdienas akciju tirgus pārskati nosaka ieguvumus un zaudējumus. Protams, laikā, kad ekonomiskā lejupslīde ir ievilkusies un kad nav saskatāmas arī nekādas nozīmīgas izmaiņas, ir daudzi, kas neko nav ieguvuši. Vai nu tas ir saistīts ar darba vietas zaudējumu un masveida atlaišanām, problēmām ar hipotekārajiem kredītiem, vai jebkādu kredītu veidu, vai ar nozīmīgiem zaudējumiem investīcijās – vai arī jebkādas šo iemeslu kombinācijas dēļ – gan atsevišķiem cilvēkiem, gan ģimenēm ir pamatīgi jāpiepūlas, lai tikai pildītu savas finansu saistības.

Iespējams, ka tagad būtu labs laiks biznesa un profesionālajiem līderiem visā pasaulē pārdomāt tā saukto „Zelta likumu.” Jūs, iespējams, atceraties, ka tas sākotnēji parādījās Bībeles Jaunajā derībā, kad apustulis Pāvils citēja Jēzu, kurš teica, “Svētīgāk ir dot nekā ņemt” (Apustuļu darbi 20:35).

Lai arī daži ciniķi mums šodien teiktu, ka „Zelta likums” ir pārveidots tā, lai tas nozīmētu: „Tas, kuram pieder zelts, nosaka likumus,” tā pamatprincips vēl joprojām ir pareizs – pat mūsdienās, kad materiālisms un patēriņa filozofija praktiski dominē sabiedrībā. Devība šķiet izņēmums, nevis likums. Taču ir kaut kas neparasts, pat paradoksāls patiesībā, ka došana bieži ir vairāk labumu un atlīdzību nesoša, nekā ņemšana.

Tas varētu būt tas, ka katru reizi, kad mēs dodam, ne tikai citi saņem ilgi gaidīto palīdzību, saņemam arī mēs – apmierinājumu no apziņas, ka mums ir tie kanāli, caur kuriem šī palīdzība nāca. Šķiet, ka dodot mēs iegūstam (šeit atkal parādās šis vārds – ieguvumi). Klāt ir arī izpratne, ka mēs nebūtu spējuši sasniegt savus panākumus vienatnē, ka visa ceļa garumā mēs esam saņēmuši palīdzību no citiem cilvēkiem. Piedāvāt citiem palīdzību – vai nu taustāmu resursu formā, vai kā laiku, kā padomu, vai kā iedrošinājumu – ir viens no veidiem, kā atmaksāt devīgumu, kuru esam saņēmuši mēs.

Bībelē par došanu un devīgumu ir teikts vēl daudz vairāk, šāda informācija ir jo sevišķi jēgpilna laikā, kad mums apkārt esošās vajadzības šķiet daudz akūtākas un stiprākas, nekā tās jebkad ir bijušas. Šeit ir daži piemēri:

Devīgums ir pareizs. Darbavietā mēs bieži apspriežam to, „kas ir pareizi”. Ir skaidrs, ka darīt labu citiem, kad mums ir tāda iespēja, ir pareizi – un mums ir lielas iespējas no šāda ieguldījuma saņemt lielas dividendes. “Ko taisnīgie vēlas, tam būs visnotaļ laimīgi piepildīties, bet bezdievīgo cerība izvērtīsies nelaimē. Viens labprāt piešķir no savas mantas citam, un tomēr viņam arvienu vairāk krājas; kāds cits ir sīksts pārlieku un tomēr kļūst arvienu nabagāks. Dvēsele, kas bagātīgi svētī citus, taps stiprināta, un, kas bagātīgi veldzē citus, arī pats kļūs veldzēts” (Salamana Pamācības 11:23-25).

Devīgums veicina labo. Devīga došana rāda stipru un pozitīvu piemēru, kā vajadzētu izturēties citiem. „Labi tam cilvēkam, kas ir žēlsirdīgs un labprāt aizdod, viņš tiesā panāks savu taisnību …. Viņš ir devīgs un dod nabagiem bagātīgi. Viņa taisnīgums stāv nelokāmi vienumēr …” (Psalmi 112:5, 9).

Devīgums pagodina Dievu. Mīlestība un līdzjūtība ir atrodamas Dieva rakstura sirdī, un kā gan labāk atspoguļot viņa raksturu, kā dodot no resursiem, kurus uzkrāt Viņš jums ir devis iespēju? “Kas vājajam dara pāri, tas nonievā viņa Radītāju, bet, kas par grūtdieni apžēlojas, tas godā Dievu” (Salamana Pamācības 14:31).

Devīgums atspoguļo mūsu cerību. Vai mēs uzticamies lietām, kas var viegli tikt pazaudētas, vai Dievam, no kura nāk viss, kas mums ir apkārt? “Tiem, kas ir bagāti tagadējā pasaules laikmetā, piekodini, lai viņi nebūtu augstprātīgi un neliktu cerību uz nedrošo bagātību, bet uz Dievu, kas mums dod visu bagātīgi baudīt; lai viņi darītu labu, būtu bagāti labos darbos, devīgi, nesavtīgi, uzkrādami sev labu mantas pamatu nākamai dzīvei, ka iegūtu īsto dzīvību” (1. Timotejam 6:17-19).

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv

SAVSTARPĒJO ATTIECĪBU VĒRTĪBA

Jau pašā savas biznesa karjeras sākumā es atklāju, ka tāpat kā gandrīz visās citās dzīves jomās, biznesā visu nosaka savstarpējās attiecības. Kad 1973. gadā es uzsāku darbību foto biznesā, kāds vecāks džentlmenis Elgins Smits mani ņēma savā paspārnē un iepazīstināja ar cilvēkiem, kuri man bija jāpazīst.

Kopš tās dienas es ļoti reti biznesā esmu darbojies kopā ar kādu citu, kā vien saviem draugiem. Es ticu, ka draudzībai vai iespējamai draudzībai ir prioritāte. Visu nosaka tas, ko tu pazīsti un kas pazīst tevi. Es pievienojos vairākām komersantu biedrībām un citām organizācijām, lai pirmkārt iepazītos ar jauniem cilvēkiem un saprastu, ar ko kopā es vēlos veidot savu biznesu un kurus varu uzskatīt par saviem draugiem.

Saka, ka cilvēka labākie draugi ir tie, kuri tevī liek atklāties labākajam. Izvērtējot un veidojot jaunas attiecības, būtisks kritērijs ir atrast cilvēkus, kuri mani iedrošinās, no kuriem es varu mācīties un kuri paši vēlas sasniegt to labāko sev un apkārtējiem.

Es iemācījos, ka daudz svarīgāk ir būt cilvēkam, ar kuru citi vēlas kopā pavadīt laiku, nekā būt apveltītam ar daudzām prasmēm. Piemēram, mūzikā mūziķi, kuri iegūst labākos darbus, ne vienmēr ir tie, kuriem ir labākās vokālās vai instrumentālista dotības, bet drīzāk tie, kuru sabiedrībā cilvēki jūtas vislabāk. Līdzīgi tas ir arī ar citu profesiju pārstāvjiem.

Tā ir daļa no motivācijas, sūtot iknedēļas apkārtrakstu ar jaunumiem pa e-pastu. Bez šaubām, man tā liekas kā laba mārketinga stratēģija, bet vēl svarīgāka ir atgriezeniskā reakcija, kuru saņemu, un tā ļauj man izvēlēties, ar ko es vēlos veidot biznesu. Ja kāds nav ieinteresēts tajā, ko es daru, tad visticamāk arī man neinteresēs strādāt kopā ar viņu. Es to uztveru tik tieši.

Ja tu vēlies draugus, esi draugs. Ja vēlies, lai cilvēki interesējas par tevi, interesējies par viņiem. Šī tēma arī Bībelei šķiet svarīga, ko apliecina tas, cik daudz par to runāts. Lūk, daži šīs gudrības piemēri:

Draudzība prasa būt draugam. Patiesa draudzība ir abpusēji dodoša, vienalga, biznesā vai personīgajā dzīvē. Mums jāvēlas dot no sevis tikpat, cik saņemam no citiem. “Cilvēkam, kuram ir daudz draugu, pašam jābūt draudzīgam…” (Salamana Pamācības 18:24 (tulkots no angļu val. King James Version)).

Draudzības saites var būt ciešākas nekā radnieciskās. Mūsu attiecības ar ģimenes locekļiem – vecākiem, brāļiem, māsām, vecvecākiem un citiem radiniekiem, ir ļoti būtiskas, bet dažkārt kopā pavadītais laiks, kopējās intereses un dalītas grūtības, draudzību padara vēl īpašāku. Šī panta otrā daļa vēsta: “…tomēr ir draugi, kas ir labāki nekā brālis” (Salamana Pamācības 18:24).

Draudzība ir pastāvīga. Labos laikos, kad viss ir labi un notiek patīkamas lietas, ikviens var izturēties kā draugs. Bet īsts draugs paliek arī smagajos laikos, kad ir grūti. “Draugs arvien mīl draugu un likstas gadījumā viņu izjūt kā brāli” (Salamana Pamācības 17:17).

Draudzība bieži prasa upurus. Patiess draugs dod no sevis arī tad, kad to darīt nav izdevīgi, pat dārgi. Visspilgtākais piemērs ir Jēzus Kristus, Kurš teica: “Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem” (Jāņa ev.15:13).

Autors: Džims Matiss

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv

NEĻAUJOTIES ZAUDĒT DROSMI

Lielākā daļa no mums jūtas diezgan patstāvīgi. Kad rodas krīze, mēs darām to, kas nepieciešams, strādājam cauri problēmai, un dodamies tālāk. Tomēr, kas notiek, ja mēs izdarām visu, ko spējam, un krīze paliek? Bieži šādos gadījumos mēs pieņemam saukli, „Ja viss pārējais izgāžas, lūdziet.” Bet kas notiek, kad pat jūsu lūgšanas netiek atbildētas?

Ja jūs jūtaties zaudējis drosmi tāpēc, ka Dievs kavējas atbildēt jūsu lūgšanām, atcerieties, ka kavēšanās nenozīmē atteikumu. Tikai tāpēc, ka atbilde vai brīnums nav atnākuši – vēl – nenozīmē, ka Dievs neatbildēs, vai ka Viņš ir jūs aizmirsis, vai ka jūs Viņam esat vienaldzīgi. Tas vienkārši nozīmē: „Vēl nē!”

Garīgais briedums ir zināt atšķirību starp „Nē” un „Vēl nē” – atšķirību starp atteikumu un kavēšanos. Bībele mums saka, “Jo vēl mazs brīdis, un Tas, kam jānāk, nāks un nekavēsies.” (Ebrejiem 10:37).

Kavēšanās varētu būt pārbaudījums jūsu pacietībai. Katrs var būt pacietīgs vienreiz un pat divreiz. Un gandrīz katrs var būt pacietīgs trīs reizes. Tāpēc Dievs var izvēlēties pārbaudīt jūsu pacietību atkal un atkal – un atkal, kamēr jūs domājat, ka vairs nevarat būt pacietīgs.

Kāpēc viņš to dara? Lai noskaidrotu, cik pacietīgs jūs esat? Nē, viņš jau to zina. Viņš aizkavē savu atbildi, lai atklātu JUMS, cik pacietīgs jūs esat. Šādā veidā jūs atklāsiet, kas ir jums iekšienē, un būsiet spējīgs saprast jūsu nodošanās līmeni. Dievs pārbauda jūsu pacietību, lai jūs zinātu, ka viņš ir uzticīgs, pat ja atbildes, ko meklējat, kavējas.

Ja jūs esat zaudējis drosmi, apgrieziet šīs negatīvās emocijas otrādi, atceroties, ka Dievs jums māca būt pacietīgiem arī laikos, kad notiek aizkavēšanās. Lūdziet viņam pārvērst jūsu mazdūšību pacietībā.

Iespējams, ka jūs tieši tagad ejat cauri grūtiem laikiem un jūtat, ka vēlētos mukt projām, vai pazust no šīs planētas. Jūs esat zaudējis drosmi, jo situācija, ar kuru esat saskāries – darbā, jūsu mājās, jūsu finansēs, vai jūsu veselībā – šķiet grūti kontrolējama, nesaprātīga vai pat negodīga. Tas jums var šķist neciešami un jūs varat nokļūt situācijā, kad jūs būtībā paziņojat, „Dievs, es to vairs nevaru izturēt!” Bet jūs varat.

Jūs varat izturēt, paliekot šajā situācijā tāpēc, ka Dievs ir ar jums. Viņš jums dos iespēju turpināt cīnīties, ja jūs vēlaties viņam uzticēties un viņam paļauties. Atcerieties, jūs neesat neveiksme, kamēr nepadodaties.

Nepadodieties. Neļaujieties zaudēt drosmi un pabeidziet sacīkstes, kuru priekšā Dievs jūs ir nostādījis.

Kā ir teikts svētajos rakstos, “Jo jums vajag pacietības, lai, Dieva prātu darījuši, iemantotu apsolījumu. Jo vēl mazs brīdis, un Tas, kam jānāk, nāks un nekavēsies.” (Ebrejiem 10:36-37).

Autors: Dr. Riks Vorens

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv

BOJĀTU IEGULDĪJUMU NEPRĀTS

Saistībā ar globālās ekonomikas kritumu populāra diskusiju tēma ir bijuši ieguldījumi. Portfeļi, kas tikai dažus gadus atpakaļ šķita piepildīti ar stabiliem ieguldījumiem, pārcieta šokējošus vērtības kritumus īsā laikā. Dažas par ļoti perspektīvām uzskatītas akcijas pēkšņi bija mazāk vērtīgas nekā pokera čipi.

Daudzi no šiem ieguldījumiem bija veikti ar pamatotām gaidām, balstītām uz pagātnes sniegumu un ilgstošo pārticību, ko pieredzēja starptautiskais tirgus. To nebija gaidījuši pat daudzi atzīti ekonomikas tendenču eksperti. Mēs varam veikt arī cita tipa ieguldījumus, kuri nav balstīti uz vispārpieņemtajām zināšanām. Kad tie vienalga kāda iemesla dēļ izgāžas, tie var prasīt lielas izmaksas.

Televīzijas ziņu žurnāla „60 minutes” temats bija notikums ar kādu ļoti bagātu kazino īpašnieku. Šī programma pievērsa uzmanību gleznai, kuru šis moguls bija nopircis par prātam neaptverami  augstu cenu -139 miljoniem dolāru. Šis dārgums bija īpašas piemiņas vērts ne tikai tā oriģinālās cenas dēļ. Par to stāstīja tāpēc, ka tam bija neiedomājami dārgs defekts.

Intervijā kazino īpašnieks skaidroja, ka kādā iepriekšējā mākslas darba atrādīšanas reizē viņš bija veicis spilgtu žestu. Ar lepnuma pilnu smaidu viņš bija pagriezies un ar pirkstu rādījis savu brīnišķīgo mākslas darbu, sajūtot, kā viņa pirksts izduras cauri šim meistardarbam.

Iedomājieties šausmas un samulsinājumu, ko izjuta šis vīrs. Viņa mirkļa neapdomības kļūda bija par pamatu gleznas vērtības samazinājumam daudzu miljonu dolāru apmērā. Ņemot vērā naudas daudzumu, ko viņš bija ieguldījis, ir iespējams, ka šī kļūda maksāja arī gabalu viņa sirds.

Lielākajai daļai no mums nekad nepiederēs 139 miljonu dolāru vērts mākslas priekšmets. Mēs droši vien to pat nevaram iedomāties. Bet tas ir tikai mēroga jautājums. Lai kādi arī būtu mūsu ienākumi, mēs visi riskējam iegultīt savus materiālos resursus – kā arī savas sirdis – īpašumos, kas var tikt sabojāti vai pazaudēti. Tā varētu būt mašīna, māja, pēdējās progresīvās tehnoloģijas izklaides sistēma, mēbele, vai jebkādas citas lietas.

Bībele norāda uz muļķību - lietu padarīšanu par prioritāti mūsu dzīvē. Mateja 6:19-21 Jēzus mācīja, "Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog. Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds."

Šajā pantā Jēzus norādīja, ka mūsu sirdis seko mūsu ieguldījumiem. Būtībā, ja mēs neesam uzmanīgi, lietas var kļūt par mūsu pielūgsmes elkiem. Viņš neteica, ka materiālas lietas ir pilnīgi nepareizas. Mateja 6:31-32 viņš teica, “Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim, vai: ar ko ģērbsimies? Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag.”

Stāsta morāle? Kad jūs veicat ieguldījumu, ļaujiet savai sirdij izvēlēties gudri. Personīgie ieguldījumi ir svarīgi, taču tie var pazust. Mūžīgi dārgumi, kā norādīja Jēzus, nekad nepazūd.

Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv.

LIETAS, KO MĒS SAKĀM, NEIZMANTOJOT VĀRDUS

 

Biznesa komunikāciju kursā, kuru es pasniedzu koledžā, viens no pamatprincipiem, ko mēs apspriežam, ir tas, ka tikai septiņi procenti no visas komunikācijas ir verbāli. Atlikušie 93 procenti ir neverbāli, tajā skaitā acu kontakts, sejas izteiksmes, ķermeņa valoda, roku kustības un balss toņi.

Pat tas, kā mēs savos birojos sakārtojam mēbeles, daudz ko liecina par mums. Kā mums atgādina sens teiciens: „Darbi runā skaļāk par vārdiem.”

Ievērojamais rakstnieks un izcilais biznesa vadītājs Makss Deprī saistībā ar šo patiesību komentēja „Vai nu līderi skaidri formulē personīgo filozofiju, vai nē, viņu izturēšanās noteikti izpauž viņu pašu vērtības un ticību. Veids, kādā mēs būvējam un uzturam savas attiecības; tas, kā mēs radam uzņēmuma ārējo veidolu; produkti un pakalpojumi, ko mēs piedāvājam; veids, kā mēs sazināmies – visas šīs lietas atklāj to, kas mēs esam.”

Gadu desmitiem kopēja prakse uzņēmumiem ir sastādīt misijas un vīziju izklāstījumus [mission statement, vision statement], tādējādi savus mērķus, cerības un vērtības uzliekot uz papīra. Tomēr pārāk bieži šie dokumenti tiek izdrukāti, izplatīti un tad ērtības labad novietoti kādā atvilktnē, un tad par tiem tiek aizmirsts. Taču ir divi uzņēmumi, ar kuriem es esmu konsultējies un kuri ir ne tikai pieņēmuši skaidrus misijas, vīzijas un vērtību izklāstījumus, to vadība ir arī izvēlējusies šos formulējumus uzskatāmi izvietot uz sienām kā nemitīgus atgādinājumus saviem darbiniekiem – un arī paši sev.

Bet pat vēl svarīgāks par šo izklāstu novietošanu redzamā vietā ir fakts, ka šīs vadības komandas uzstāj uz to, lai šajos izklāstījumos sludinātie principi un vērtības tiktu īstenotas arī darbos. Esmu runājis ar šo uzņēmumu darbiniekiem, bijušajiem darbiniekiem un klientiem, un visi ir apstiprinājuši, ka šīs kompānijas patiesi aktīvi un uzņēmīgi cenšas dzīvot pēc savas pārliecības.

Tas mani ir iespaidojis, jo kā apliecina cits teiciens, „Tukša runa ir bez vērtības.” Ir viegli stāstīt, ka kaut kam ticat, taču daudz grūtāk ir šīs runas apstiprināt ar savu rīcību – it sevišķi reizēs, kad vidusceļš ir šķietami labākais veids mērķa sasniegšanai. Bībelē ir daudz fragmentu, kuros ir atrunāts tas, cik nozīmīgi ir vienā rindā nostādīt mūsu vārdus un rīcību. Šeit ir piemēri:

Mūsu vārdi – labi vai slikti – tiks paziņoti citiem. Esot gala termiņu izraisītā stresa apstākļos, kā arī atrodoties zem spiediena, kas ir raksturīgs biznesa ikdienai, ir viegli runāt sasteigti un arī dusmās. Mums būtu jāiemācās savus vārdus izvērtēt un lietot apdomīgi, apzinoties, ka tas, ko mēs teiksim kā vadītāji, tiks tālāk nodots citiem cilvēkiem “un, ko tu esi dzirdējis no manis, daudziem lieciniekiem klāt esot, to cel priekšā uzticīgiem cilvēkiem, kas būs noderīgi mācīt atkal citus” (2. Timotejam 2:2).

Ja mēs būsim efektīvi līderi, tie, kas mums seko, līdzināsies gan mūsu vārdiem, gan rīcībai.  Patīk tas, vai nē, mūs vēro. Mēs rādām piemēru, kuram citi seko. Attaisnojums „Dari, kā es saku, nevis kā es rīkojos,” ir pilnīgi nederīgs tiem, kas atrodas vadošās pozīcijās. “Un, ko jūs esat mācījušies un saņēmuši un dzirdējuši un redzējuši pie manis, to dariet” (Filipiešiem 4:9).

Tiekšanās pēc vadības sevī ietver spēju atbilst augstiem standartiem un kvalifikācijām. Bībelē ir noteikti standarti baznīcas līderiem, taču tie paši priekšzīmīgas izturēšanās principi var tikt pielietoti arī biznesa un profesionālajā pasaulē „Ja kas tiecas pēc bīskapa amata, tas iekāro teicamu darbu. Bīskapam pienākas būt nepeļamam vienas sievas vīram, sātīgam, prātīgam, godīgam, viesmīlīgam, izveicīgam mācīšanā… ne divkosīgiem, ne pārmērīgiem vīna baudītājiem, ne negodīgas peļņas kāriem” (1. Timotejam 3:1-8).

Ja jūs gribat būt līderis, jūsu pienākums ir skaidri parādīt, ka jūsu runas atbilst jūsu darbiem.

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv.

IZKĻŪT NO IEBRAUKTĀM SLIEDĒM

 

Ir viegli darbā iekļūt grambā – iesprūst vienā un tajā pašā vietā, darot to pašu lietu, uzņemoties to pašu atbildību. Tas var kļūt komfortabli, jo rutīna ir tik pazīstama. Un izmaiņas var būt grūtas, jo tās sevī ietver došanos nezināmajā. Bet palikt grambā ir bīstami. Kā humorists Vils Rodžers mēdza teikt, „Pat ja jūs esat uz pareizajām sliedēm, jūs sabrauks, ja jūs tur vienkārši sēdēsiet.”

Kas ir nepieciešams, lai atkal sāktu kustēties, kad jūs sevi atrodat iestigušu šādā grambā? Lielākajai daļai cilvēku ir trīs kopīgi dzinuļi izmaiņu ieviešanai, vai nu viņiem tas patīk, vai nē:

SĀPES – Sāpes, jebkurā to formā, var motivēt mūs meklēt izmaiņas. Bieži mūs izkustina nevis gaismas redzēšana, bet gan karstuma izjušana.

SPIEDIENS – Mēs izjūtam spiedienu, kad ārsts mums dod sliktas ziņas, „Zaudē 50 kg no svara, vai mirsti”, vai arī priekšnieks saka, „Uzlabo savu sniegumu, vai arī tiksi atlaists.” Problēma ar spiedienu kā motivētāju ir tāda, ka tas neilgst ilgi. Kad spiediens atslābst – problēma ir labota, vai krīze ir kaut kā atrisināta – jūsu motivācijai pienāk gals. Šķiet, ka pasaulē viss ir kārtībā, un jūs varat atsākt iepriekšējo dzīvi.

PERSPEKTĪVA (jeb izredzes) – Perspektīva rodas, kad jūs esat spējīgs redzēt pilnu ainu, vai arī, kad jūs dziļi iedvesmo izaicinoša vīzija vai nolūks. Perspektīva parādās, kad jūs saprotat, ka izniekojat savu potenciālu, izniekojat daudzsološas iespējas, kas jums radušās.

Bet mums nav jāgaida, kamēr mēs pēkšņi saņemam motivāciju, ko rada sāpes, spiediens vai perspektīva. Kā mums atgādina Bībele, “Kas nepārtraukti novēro vēju, tas netiek pie sēšanas, un, kas vienmēr raugās uz padebešiem, tas netiek pie ražas ievākšanas.” (Salamans mācītājs 11:4).

Šeit ir četri soļi izkļūšanai no grambas:

1.  Uzņemieties atbildību par savu dzīvi: Atsakieties būt Attaisnotājs (racionalizējot savas neizdošanās) vai Vainotājs (vainojot citus par savām neveiksmēm). Tā vietā, esiet Izvēlētājs un izvēlieties tikt ārā no grambas, kurā atrodaties.

2.  Ticiet, ka jūs varat:  Beidziet teikt, es nevaru, un sāciet sacīt, es varu. Kad jūs sākat tā sacīt, jūs varat būt pārsteigts atklājot, ka tiešām varat.

3.  Noskaidrojiet, ko īsti gribat: Uzrakstiet, kā konkrēti jūs vēlētos mainīties vai redzēt izmaiņas.

4.  Negaidiet ideālos apstākļus: Beidziet teikt „Es to kādu dienu izdarīšu, kad lietas kļūs nedaudz mierīgākas.” Dariet to tagad! „Kāda diena” patiesībā ir NEVIENA diena!

Autors: Dr. Riks Vorens

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv

VADĪBA NO AUGŠAS

 

Lai arī es esmu dzimis Vācijā, mana pirmā atgriešanās Eiropā bija 1997. gadā. Mana tante un onkulis, kuri šo kontinentu ir vairākkārt apceļojuši, bija mūsu gidi, un mēs ceļojām cauri Ungārijai, Austrijai, Čehijai un Vācijai, līdz visbeidzot sasniedzām mūsu galamērķi, skaisto Rotenburgu pie Tauberes, kur mēs apmeklējām CBMC sanāksmi.

Mūsu ceļojumu laikā mums vairākas reizes iznāca doties nepareizā virzienā, nobraucot daudzus kilometrus, pirms atklājās kļūda navigācijā. Mūsu mašīnas kompass palīdzēja, taču būtu bijis labāk, ja būtu bijis kāds – vai kaut kas – kas mums palīdzētu veikt pareizos pagriezienus.

Mūsdienās, protams, daudzas mašīnas ir aprīkotas ar Globālo Pozicionēšanas Sistēmu (GPS), līdzīga navigācijas sistēma ir pieejama arī uz mobilajiem telefoniem. Cik es saprotu, signāli tiek raidīti uz satelītu, kurš riņķo virs zemes, un tad nepieciešamā informācija no šī satelīta tiek pārraidīta personai, kurai tā ir vajadzīga. Jau šobrīd ir cilvēki, kuri ir tik ļoti pieraduši pie GPS ierīču izmantošanas, ka viņi brīnās, kā vispār ir izdzīvojuši, pirms tās tika izgudrotas.

Kā būtu, ja kāds izstrādātu GPS ierīci karjeras vadībai vai svarīgu biznesa lēmumu pieņemšanai? Laikā, kad mēs varam novērot globālās ekonomikas nožēlojamo stāvokli, GPS ierīce profesionālajai un biznesa pasaulei noteikti būtu bijusi noderīga, lai izvairītos no dažiem „nepareizajiem pagriezieniem”, kurus ir veikuši korporatīvie līderi.

Patiesībā šāds GPS resurss eksistē, lai arī to nevar nopirkt jūsu vietējā elektronikas vai biroja piederumu veikalā, un autoražotāji to nevar uzstādīt jūsu automašīnai.

Pants Bībeles Vecajā Derībā stāsta: “Es esmu svešinieks virs zemes, neapslēp man Tavus baušļus!” (Psalmi 119:19). Mans draugs Karmans Volfs nesen novēroja: „Šodien, kad mēs esam nepazīstamā – svešā – teritorijā, daudzi cilvēki paļaujas uz savu GPS, lai saņemtu informāciju no augšas. Bet jau ilgi pirms satelītiem un GPS sistēmām, šī psalma autors saprata, ka viņam ir vajadzīga „palīdzība no augšas” un ka šīs vadības avots ir Dievs. Viņš ir vislabākā GPS sistēma no visām, pieejama 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā, un viņam nav nepieciešams elektrības pieslēgums.”

Arī citos Bībeles fragmentos ir līdzīgi apgalvojumi, kas apsola Dieva vadību, ja mēs vēlamies to saņemt:

Ticēt Dieva atklātajai patiesībai. Braucot tumsā, mēs paļaujamies uz mašīnas gaismām, lai izgaismotu ceļu, pa kuru dodamies. Līdzīgā veidā Dievs ir apsolījis apgaismot ceļu, pa kuru mēs dodamies cauri savai ikdienas un darba dzīvei. “No Tavām pavēlēm es mācos, tādēļ es ienīstu visus viltus ceļus .Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.” (Psalmi 119:104-105).

Uzticēties Dieva vadībai. Tieši tāpat, kā mēs uzticamies GPS sistēmas vadībai, mums ir jāuzticas vadībai, ko nodrošina Dievs, pat, ja mēs to nesaprotam. “Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību, bet domā uz To Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas” (Salamana pamācības 3:5-6).

Paļauties Dieva virzienmaiņai. Mums ir jāvēlas atzīt, ka mūsu pieņemtie lēmumi nebūs vienmēr pareizi, un jābūt atvērtiem Dieva mudināšanai mums mainīt uzņemto kursu – pat pēkšņi apstāties vai pagriezties par 180 grādiem, ja tas nepieciešams. “Cilvēka sirds izdomā sev savu ceļu, bet vienīgi Tas Kungs pašķir viņa gājumu” (Salamana pamācības 16:9).

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv.

KONCENTRĒJOTIES UZ MŪSU TALANTIEM UN SPĒJĀM

Pēdējā laikā es esmu lasījis Viljama Henrija Foksa Talbota biogrāfiju. Viņš bija viens no fotogrāfijas izgudrotājiem, anglis, kurš dzīvoja starp 1800. un 1870. gadiem, un viņam bija daudz sasniegumu. Viņš ne tikai bija bagāts zemes īpašnieks un Britu parlamenta loceklis, viņš arī izgudroja pustoņa procesu un izdeva pirmo grāmatu, kura bija ilustrēta ar fotogrāfijām. Viņš bija arī matemātiķis.

Talbota biogrāfijas autors, starp citu, atzīmēja to, cik daudz daži tā laika cilvēki bija spējīgi sasniegt, it sevišķi ievērojot, ka viņiem nebija daudzu lietu, kas mūsdienu sabiedrībā tiek uzskatītas par pirmās nepieciešamības lietām.

Kāpēc viņa laika cilvēki varēja tik daudz sasniegt? Iespējams, daļēji iemesls ir tas, ka mūsdienu sabiedrība ir samazinājusi mūsu spēju koncentrēties kādai vienai lietai ilgāku laiku. Es personīgi pēdējos dažos gados esmu ievērojis, ka kļūstu nemierīgs pat pēc dažu minūšu ilgas koncentrēšanās. Es ik pa laikam pārbaudu savu e-pastu, ceļos, lai aizietu pakaļ kafijai, vai arī atrodu kādu nevērtīgu darbu, ko vajag izdarīt. Ir kļuvis grūti vairākas stundas no vietas darīt vienu darbu.

Talbotam nebija e-pasta, kas viņu traucētu ik pēc pāris minūtēm, vai telefona, kas izsistu viņu no domām. Viņš vakarus nepavadīja skatoties televizoru. Viņam nebija jāuztur viņa Facebook, Draugiem vai LinkedIn kontus. Viņam nebija jāseko kāda “čivināšanai” lapā Twitter. Tajos laikos dzīve bija lēnāka un prasīja mazāk, kas nozīmēja, ka viņš varēja pavadīt vairākas stundas, pat dienas, netraucēti meklējot risinājumus sarežģītām problēmām.

Mūsdienās daudzi eksperti mums teiktu, ka spēja darīt vairākas lietas vienlaicīgi tiek uzskatīta par vērtīgu. Bet realitātē darīt vairākas lietas vienlaicīgi nozīmē nekam neveltīt 100 procentu uzmanības. Lielākā daļa no mums mēģina pārāk daudz izdarīt un skriet pārāk daudzos virzienos tā vietā, lai ilglaicīgi koncentrētos uz kādu vienu lietu.

Pirms dažiem gadiem es izlēmu sevi definēt kā fotogrāfs, mūziķis un rakstnieks. Tas patiesībā nozīmē, ka es neveltīšu laiku tam, lai kļūtu par dārznieku, golfa spēlētāju vai galdnieku. Es ticu, ka ierobežojot aktivitātes, es varu sasniegt vairāk konkrētajās jomās.

Kolosiešiem 3:23 saka: “Visu ko darāt, dariet no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem.” Man „no sirds” nozīmē dot visu, kas jums ir – un nekļūt izklaidīgiem.

Japāņiem ir vārds „muda,” kas nozīmē neproduktīvs, vai vienkāršoti, laika izniekošana. Protams, reizēm ir grūti noteikt, vai mēs izniekojam laiku. Vai pavadīt pēcpusdienu golfa laukumā ir izniekot laiku? Un ja tas tiek darīts kopā ar nozīmīgu klientu? Vai arī, ja jūs esat profesionāls golfa spēlētājs un vēl dažas treniņu stundas varētu nozīmēt vairāk naudas jūsu kabatā?

Dažiem cilvēkiem mūzikas spēlēšana var likties laika izniekošana, taču, tā kā Dievs man deva kaislību pret mūziku, ar to nenodarboties būtu nepaklausīgi, un visticamāk Dievs to skatītu kā dāvanas izniekošanu. Izdomāt, kas mēs esam, kā Dievs mūs ir veidojis un kāds ir mūsu dzīves nolūks, ir liels solis pretī tam, lai mēs noteiktu, kas mums jādara ar mūsu enerģiju, un lai mēs iemācītos, kā vislabāk izmantot savu laiku.

Autors: Džims Matis

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv

MĀCOTIES DZĪVOT ‘SVĪTRIŅĀ’

Manam draugam Ričardam patīk runāt par „dzīvošanu svītriņā.” Ar vārdu „svītriņa” viņš atsaucas uz domu zīmi, kas redzama uz kapakmens un atdala personas dzimšanas un miršanas datumus. Lai arī tā ir ļoti neliela, šī svītriņa būtībā simbolizē visu, kas noticis konkrētā cilvēka dzīvē starp šiem diviem datumiem.

Iedomājieties, ja varētu savu svītriņu palielināt tā, lai ir iespējams apskatīt visu, kas galu galā pilnībā aptver jūsu dzīvi. Vai jums liekas, ka jūs būtu apmierināts ar redzēto?

Par laimi, kamēr vien mēs turpinām elpot, mēs turpinām arī noteikt, kādus notikumus, rīcības, sasniegumus un attiecības mūsu „svītriņa” sevī ietvers. Mēs nevaram mainīt to, kas jau ir pagātnē, taču mēs varam veidot savu tagadni un noteikt kursu, pie kāda mēs gribētu pieturēties nākotnē.

Jautājums ir, kā lai mēs vislabāk izmantojam to, kas ir palicis no tās sīkās svītriņas, kas kādu dienu simbolizēs mūsu dzīves kopumu? Kā mēs varam zināt, vai mēs būsim apmierināti ar to, ko tā attēlo – mūsu aroda centienus, mūsu attiecības ar ģimenes locekļiem un draugiem, mūsu personīgos sasniegumus, mūsu vērtības un prioritātes, pat mūsu izklaides aktivitātes?

Ir daudzi ceļi, kā šiem jautājumiem pieiet, taču viens, kuru ieteiktu es, ir konsultēties ar Bībeli un apsvērt tās gudrību, kura gadsimtu laikā ir palīdzējusi neskaitāmiem miljoniem cilvēku. Šeit ir tikai daži no pamatiem – pieejot virspusēji – no tā, ko tā piedāvā „dzīvošanai svītriņā.”

Dzīvojiet ar ilgtermiņa perspektīvu. Pārlieku bieži cilvēki apsver tikai īslaicīgo ieguvumu, gan apejoties ar naudu, formulējot biznesa lēmumus vai pieņemot personīgus lēmumus. Ilgtermiņa perspektīva nozīmē skatā paturēt beigas pat tad, kad tās mūsu skatā neiekļaujas. Tas palīdz tikt cauri grūtiem laikiem, nekompromitējot mūsu personīgās vērtības. “Jo mēs dzīvojam ticībā, ne skatīšanā” (2. Korintiešiem 5:7).

Tiecieties pēc izcilības visā, ko jūs darāt. Vai nebūtu skumji atskatīties uz savu dzīvi un atskārst, ka jūs nekad necentāties visu darīt tik labi, cik vien jūs to spētu – jūsu darbā, jūsu attiecības, pat jūsu hobijos? Ja jūs tiecaties pēc izcilības, cenšoties visu darīt, cik vien labi iespējams, jums būs daudz mazāk nožēlas. “Visu, ko tava roka spēj ar taviem spēkiem veikt, to dari…” (Salamans mācītājs 9:10).

Strādājiet no sirds un ar pareizu motivāciju. Mums visiem mūsu darbos ir nepieciešama kaut kāda motivācija, vai nu tā būtu algas palielināšana, personīga atzīšana, paaugstinājumi, vai personīgu sasniegumu sajūta. Ja mēs tiecamies apmierināt visaugstāko standartu – to, kuru ir ieviesis Dievs – mūsu atalgojums būs pat vēl lielāks. “Bet labprāt kalpodami, it kā tas būtu jādara Tam Kungam un ne cilvēkiem. Jo jūs zināt, ka ikviens, ja tas dara ko labu, to pašu mantos no Tā Kunga, vai viņš būtu vergs vai brīvais…” (Efeziešiem 6:7-8).

Meklējiet iespēju palīdzēt citiem. Biznesa cilvēki un profesionāļi saprot ieguldījumu nozīmi. Bet vislielākais ieguldījums tiek veikts cilvēkos – vai nu materiāls, laika, enerģijas, gudrības, erudīcijas vai garīgs – lai tiem palīdzētu dzīves ceļojumā. “No tā mēs esam nopratuši mīlestību, ka Viņš Savu dzīvību par mums ir atdevis; tad arī mums pienākas atdot savu dzīvību par brāļiem. Bet kam ir laicīga manta un viņš redz savu brāli ciešam trūkumu un aizslēdz viņam savu sirdi, kā gan Dieva mīlestība paliktu viņā?” (1. Jāņa 3:16-17).

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC Latvija, Copyright 2009 /  www.cbmc.lv