Daudzi no mums ir dzirdējuši citātu no veiksmīgās restorānu ķēdes „Wendy’s” dibinātāja Deiva Tomasa: „Šķiet, jo smagāk es strādāju, jo veiksmīgāks kļūstu.” Vienam no maniem iecienītākajiem par tirdzniecības sfēru rakstošajiem feļetonistiem, Harvejam Makkejam ir cits skatpunkts: „Veiksmīgs? NĒ. Labs bizness. Risku uzņemšanās un spēja saprast tirgū notiekošo, un atbilstoši tam reaģēt pārtrumpos veiksmi katru dienu. Uz to varat slēgt derības!”
Pārdomājiet šo: Vai tā bija veiksme, kas pārveidoja Coca-Cola no nebūtiskām galvas sāpju zālēm uz starptautiski pazīstamu daudz pārdotu atspirdzinošo dzērienu? Vai „Levi’s” džinsu koncepts, pogu vietā izmantojot kniedes, bija tikai „veiksmīgs” lēmums, pieņemts kā atbilde kalnračiem, kuriem vajadzēja bikses?
Vai arī tā bija veiksme un izdošanās, kas bija iesaistīti, izlemjot, ko Swanson kompānija dara ar 260 tonnām pāri palikušo tītaru? Jauno ideju par „TV vakariņām” izteica viens no Swanson pārdevējiem, kurš atcerējās savu ASV armijā nodienēto laiku un trīs-sadaļu paplātes, kas tur tika izmantotas ēdienreizēm. Rezultāts no militārās ēdināšanas pieejas piemērošanas „problēmai” ar daudzām tonnām pāri palikušās pārtikas: saldēts tītars un divas atsevišķas piedevas. Īsā laikā tas pārvērtās par novatorisku konceptu ātri pagatavojamiem ēdieniem, kas apmierina mainīgās un aizņemtās sabiedrības vajadzības.
Kā novēroja gan Deivs Tomass, gan Harvejs Makkejs, „veiksme” biznesā – un lielākajā daļā sfēru – ir blakusprodukts smagam darbam, izdomai, uztverei un dzinējsuņa cienīgai apņēmībai izmantot iespējas, kad tādas parādās.
Bībele ir pilna ar piemēriem, kas atbalsta šo uzskatu:
Vai tā bija „veiksme”, kad kāds auns ieķērās krūmā Morijas kalna galā, tādejādi Īzaka vietā kļūstot par Ābrahama upuri Dievam? (Skatīt Mozus 1. grāmata 22:13). Vai tā bija „vienkārši sagadīšanās”, ka Jāzeps kļuva par Ēģiptes premjerministru, tā nokļūstot pozīcijā, no kuras palīdzēt Israēla cilvēkiem bada laikā, kā mēs redzam Mozus 1.grāmatā 45:8? Vai tā bija „veiksme” – vienkārša atrašanās pareizajā vietā, pareizajā laikā – kas lika ūdeņiem sablīvēties tā, lai Dieva bērni varētu iet pa sausu zemi, kā tas ir atstāstīts Mozus 2. grāmatā 14:19?
Jā – intuīcija, piemērota laika izvēlēšanās, tirgus apstākļu pārzināšana un smags darbs, tās visas ir daļas no panākumu formulas. Bet es vēlētos ieteikt papildus apsvērumu: lomu, kuru spēlē Dievišķā vadība, jeb „Providence,” vārds, kuru bieži lietoja tie svētceļnieki, kuri uzdrīkstējās ceļot no Anglijas uz Jaunās Pasaules krastiem.
Kā kāds ir rakstījis, „Suverēnais Dievs, zinot, ka īstenosies Viņa mūžīgais nodoms, veido visus notikumus - gan garīgos, gan fiziskos." Mēs varam to pilnībā nesaprast, taču Dieva vadība ir tik ļoti savienota ar cilvēka brīvību, ka tas nav fatālisms. Tai ir jābūt saistītai ar Viņa taisnīgumu, spēku un labvēlību.
Kā apstiprinājumu, pārdomājiet šo citātu no Svētajiem Rakstiem: "Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti" (Romiešiem 8:28).
Autors: Roberts D. Fosters
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv.
