27.7.09

Cik daudz ir pietiekami?

Pazīstams psihologs, kura specialitāte ir palīdzēt cilvēkiem tikt galā ar viņu finansiālajām grūtībām, saka, ka laikā, kad viņa pārtikušāko klientu bagātības ir samazinājušās, viņa paša privātprakse ir plaukusi. Viņš pat izsakās, ka klientu plūsma ir lielāka, nekā tā jebkad bijusi pēdējo 30 gadu laikā. Viņš saka, ka tas ir tāpēc, ka bagātie cilvēki vēl nekad nav bijuši tik nobijušies: „Viņi tic, ka pašreizējā lejupslīde ir daļēji permanenta.”

Daudzas aptaujas ir parādījušas, ka tieši nauda un ekonomika ir stresa faktoru saraksta augšgalā vidēji astoņiem no 10 cilvēkiem Rietumu pasaulē un tie, kuri ir bagātāki, nav izņēmums.

Autors Ričards Petersons stāsta par kādu savu klientu, „kura īpašumu kopējā vērtība bija apmēram 400 miljonu dolāru, taču tagad tā ir tikai 200 miljoni dolāru! Pēc viņa izturēšanās varētu padomāt, ka viņš ir izlikts uz ielas pie sabiedrības atkritumiem. Viņš ir sarūgtināts, jo vairs nevar atļauties savu personīgo reaktīvo lidmašīnu. Viņš ir nonācis postā, jo tagad viņam ir jālido pirmajā klasē (komerciālo aviolīniju reisos).”

Traģiska ir bagāto cilvēku dvēseļu mierināšana. Izskatās, ka 21. gadsimta tirgus dominējošais sauklis ir: „Dzīve, brīvība un tiekšanās pēc vēl nedaudz.”

Nostādiet šo filozofiju pretim bibliski bāzētai domāšanai: „Jūs tiekat svētīti, kad esat mierā ar tieši to, kas jūs esat – ne vairāk, ne mazāk. Tas ir brīdis, kad jūs esat lepni īpašnieki visam, kas nav pērkams.” (Mateja 5:5 – angļu valodas tulkojums „The Message”)

Bagāts uzņēmuma īpašnieks no Medisonas avēnijas Ņujorkā reiz atvaļinājuma laikā pastaigājās gar krastu piejūras ciematā. Šis finanšu vadītājs pamanīja kādu zvejnieku mierīgi sēžam pie savas laivas; viņa āda bija saules, vēju un okeāna šļakatu iekrāsota. Gribēdams sīkāk noskaidrot šī zvejnieka aktivitātes trūkuma iemeslus, atvaļinājumā esošais uzņēmējs vaicāja:

-      "Kāpēc jūs neesat tur ārā un neķerat zivis?"

-      "Jo šodienai esmu gana noķēris," viņš atbildēja.

-      "Kāpēc tad jūs neķerat vairāk?" uzņēmējs viņam jautāja.

-      "Ko es ar viņām darītu?"

-      "Jūs nopelnītu vairāk naudas un nopirktu labāku laivu; ar to jūs varētu doties tālāk okeānā un ķert lielākas zivis, un nopirkt neilona tīklus, lai dabūtu vēl vairāk naudas. Nepaietu ilgs laiks, līdz jums būtu sava laivu flote un jūs būtu bagāts kā es."

Zvejnieks brīdi padomāja un prasīja:

-      "Un ko es tad darītu?"

-      "Jūs varētu apsēsties un pabaudīt dzīvi!"

-      „Un kā jums liekas, ko es šobrīd daru?” atbildēja vecais, viedais vīrs.

Meklējot vairāk, vairāk un vairāk. Uz slavenās Medisonas avēnijas un citos lielajos biznesa centros visapkārt pasaulei dominējošā attieksme izskatās „Vairāk naudas – Vairāk lietu – Vairāk statusa!” Tas ir nerimstošs, nebeidzams cikls, kas audzē alkatību un neapmierinātību – kā arī kuņģa čūlas un sirdstriekas.

Arī šoreiz mēs varam šo dzīves uztveri salīdzināt ar perspektīvu, kuru piedāvāja apustulis Pāvils, rakstot: " Es to nesaku trūkuma dēļ, jo es esmu mācījies būt pieticīgs ar to, kas man ir. Es protu būt zems, protu arī dzīvot pilnībā; nekas man nav svešs, protu būt paēdis un izsalcis, dzīvot pilnībā un ciest trūkumu. Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru." (Filipiešiem 4:11-13).

Autors: Roberts D. Fosters

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv

13.7.09

TRAUCĒJOŠO TROKŠŅU IEROBEŽOŠANA

 

Mēs strādājam pasaulē, kura ir pārpildīta ar trokšņiem, ar konkurējošiem un prātu stindzinošiem mediju ziņojumiem. Mūs sauc mobilo telefonu zvanu melodijas, brīdinot par ienākušiem zvaniem vai īsziņām. Datori pīkst, ziņojot par jauniem e-pastiem. MP3 atskaņotāji un iPodi  atskaņo mūsu mīļākās melodijas.  TV un radio „bazūnē” – izdodot ne tikai mūziku, bet arī nepārtrauktas vārdu lavīnas.

Biznesa komunikāciju nodarbībās mēs diskutējām, kā dažāda veidu trokšņi var traucēt gan veiksmīgai individuālajai, gan dažāda lielumu grupu komunikācijai. Piemēram, pēkšņs blīkšķis ārpus sanāksmes telpas var pārtraukt sarunu. Sirēnas, satiksmes un būvniecības trokšņi ārpusē var novērst uzmanību. Pat čīkstošs krēsls var traucēt vārdu un domu brīvam plūdumam.

Ir vēl cita veida „trokšņi”, kuri var nelabvēlīgi ietekmēt mūsu darba pienākumu izpildi. Bailes un uztraukums izspiež citas domas. Stress un pienākumu slogs var mazināt spēju domāt radoši. Skaudība, dusmas, sarūgtinājums un nenovīdība rada mūsu domās „trokšņus”, kuri kavē mūs domāt un darboties pēc labākajām spējām.

Lai arī dažubrīd mēs jūtamies šo trokšņu (ārējo un iekšējo) nomākti, tajā pat laikā mēs pie tiem pierodam. Ieejot klusā telpā, mēs jūtam kārdinājumu atrast kaut ko, kas šo klusumu kliedēs. Troksnis var būt apgrūtinājums, bet, kopumā ņemot, mēs esam aizmirsuši, cik vērta ir dzīve bez tā. Klusums un miers vairs nav tās dzīves kvalitātes, pēc kurām mēs tiecamies.

Tas nav labi, jo tieši klusumā un mierā mēs nereti esam visradošākie. Idejām un vīzijām nepieciešams laiks un vieta piedzimšanai un nobriešanai. Mēs varam atsijāt svarīgo no nebūtiskā, pat grandiozo no ikdienišķā. Bībele runā par to, cik svarīgi un vērtīgi ir izrauties no apkārtējās kņadas, lai pārdomātu, meditētu, lai uzlādētu savas mentālās, emocionālās un garīgās baterijas.

Izvairīšanās no trokšņa ļauj mums sakārtot prioritātes. Kādēļ mēs esam šeit? Kādēļ mēs darām to, ko mēs darām? Šie ir godīgi jautājumi, kuri pārbauda mūsu iekšējo motivāciju, bet tie reti tiek pienācīgi pārdomāti vai atbildēti, ikdienas darbu un kņadas pārmākti. “Rimstieties un atzīstiet, ka Es esmu Dievs,” (Psalmi 46:11).

Izvairīšanās no trokšņa dod iespēju saņemt dievišķo gudrību. Kad meklējam virzienu vai risinājumus sarežģītām problēmām, nav labāka gudrības avota kā Dievs. “Esi kluss Tā Kunga priekšā un gaidi uz Viņu …. Gaidi uz To Kungu un nenovērsies no Viņa ceļa” (Psalmi 37:7, 34).

Izvairīšanās no trokšņa dod iespēju pārdomāt pārbaudītos izdzīvošanas principus. Kā Kungs Radītājs, Dievs nodibināja dzīves un darba principus, kuri sevi pierādījuši cauri daudziem gadsimtiem. Mums nepieciešams tos regulāri pārdomāt. “Lai tava mute nepamet šo bauslības grāmatu, bet apdomā dienām un naktīm, ka tu vari turēt un darīt visu, kas tur ir rakstīts, tad tavi ceļi tev labi izdosies un tad tev laimēsies” (Jozuas 1:8).

Izvairīšanās no trokšņa dod mums laiku no jauna apliecināt savu pārliecību. Iespējams, daudzi neētiski un skandālus raisoši lēmumi netiktu pieņemti, ja augstākā līmeņa vadītāji veltītu laiku savu darbību izvērtēšanai un pārdomāšanai. “Esiet modrīgi un lūdziet Dievu, ka jūs neiekrītat kārdināšanā, gars ir gan labprātīgs, bet miesa ir vāja” (Mateja 26:41).

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv

KĀ EFEKTĪVI SASTAPT SAVU NĀKOTNI

Neatkarīgi no tā, ko saka publiskās aptaujas, mācīti vīri vai finanšu plānotāji, neviens nevar precīzi paredzēt, kā notikumi attīstīsies nākamajās 365 dienās. Pat uz vislabākās informētības pamata veiktās prognozes ir tikai intelektuāli minējumi. Ir pārāk daudz mainīgo, pārāk daudz nezināmā, lai varētu prognozēt ar vērā ņemamu precizitāti - gan personīgi, gan pasaulē kopumā.

Izmaiņas sabiedrībā notiek ne tikai straujāk un intensīvāk, bet arī neprognozējamāk. Vai kāds paredzēja dramatiskās pārmaiņas ekonomikā pagājušā gadā? Biznesu šādā nepastāvīgā vidē Mihaels Anisons raksturojis kā : „Virpuļviesuļa vadīšanu.” Kā gan iespējams gūt panākumus šādā nenoteiktā nākotnē?

Bībele iesaka trīs mūžsenus principus, kuri palīdz, saskaroties ar pārbaudījumiem nākotnē:

1. IESAISTI SAVU MĒRĶU IZVIRZĪŠANĀ DIEVU.

Atklāti sakot, ir muļķīgi plānot, vispirms nekonsultējoties ar Dievu. Viņš ir vienīgais, kurš zina, kas notiks nākotnē un dedzīgi vēlas jūs vadīt tajā. Bībele vēsta: "Gan cilvēks apņemas kaut ko savā sirdī, bet no Tā Kunga nāk, kas mēlei jāsaka" (Salamana pamācības 16:1). Citiem vārdiem sakot, plānošana bez lūgšanām ir tikai pieņēmumi. Sāciet ar lūgšanu: „Dievs, ko Tu vēlies mainīt manī. Un caur mani - šodien, rīt, šonedēļ, šomēnes un šogad?”

2. DZĪVO VIENLAICĪGI TIKAI VIENU DIENU.

Jums ir iespēja plānot rītdienu, bet jūs nevarat to izdzīvot, kamēr tā nav pienākusi. Vairums cilvēku ļoti daudz laika pavada, nožēlojot notikušo un raizējoties par nākotni, un viņiem nav laika gūt prieku no šodienas! Kāds asprātīgi piezīmējis: „Dzīve ir tas, kas notiek tajā laikā, kamēr jūs veicat plānošanu.”

Pieņem lēmumu gūt labāko no katras dienas, katra mirkļa. Dzīvo dzīvi tās pilnībā bez mokošiem minējumiem, kas notiks vai nenotiks rīt, nākamnedēļ vai nākamajā mēnesī. Jēzus teica: "Tāpēc nezūdieties nākamā rīta dēļ, jo rītdiena pati par sevi zūdīsies. Ikvienai dienai pietiek pašai savu" (Mateja 6:34).

3. NEVILCINIES – DARI TŪLĪT!

Bībele dod mums padomu: "Nedaudzini sevi, gaidīdams kaut ko ievērojamu no tikko kā austošās dienas; tu taču nezini, kas šodien notiks" (Salamana pamācības 27:1). Vicināšanās ir viltīgas lamatas. Tā izšķiež šodienu, atliekot lietas uz rītdienu. Jūs apsolāt sev to izdarīt vienā no nākamajām dienām, bet viena no nākamajām dienām bieži pārvēršas par nevienu no nākamajām dienām.

Ko no tā, ko bijāt plānojis izdarīt pagājušo sešu mēnešu laikā, jūs neesat izdarījis? Kad domājat sākt to darīt? "Neliedzies labu darīt ikvienam, kam tas nepieciešams, jo tavai rokai Dievs piešķīris visu, lai tā to darītu. Nesaki savam tuvākam: "Ej un nāc, rīt es tev došu!" - jo tev taču ir, ko dot tūlīt" (Salamana pamācības 3:27-28). Citiem vārdiem sakot – DARI TO TŪLĪT!

Pārdomā šos Dieva iedrošinājuma vārdus: "Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat... Kad jūs Mani meklēsit, jūs Mani atradīsit. Ja jūs no visas sirds Mani meklēsit." (Jeremijas 29:11, 13).

Autors: Dr. Riks Vorens

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv.