Pazīstams psihologs, kura specialitāte ir palīdzēt cilvēkiem tikt galā ar viņu finansiālajām grūtībām, saka, ka laikā, kad viņa pārtikušāko klientu bagātības ir samazinājušās, viņa paša privātprakse ir plaukusi. Viņš pat izsakās, ka klientu plūsma ir lielāka, nekā tā jebkad bijusi pēdējo 30 gadu laikā. Viņš saka, ka tas ir tāpēc, ka bagātie cilvēki vēl nekad nav bijuši tik nobijušies: „Viņi tic, ka pašreizējā lejupslīde ir daļēji permanenta.”
Daudzas aptaujas ir parādījušas, ka tieši nauda un ekonomika ir stresa faktoru saraksta augšgalā vidēji astoņiem no 10 cilvēkiem Rietumu pasaulē un tie, kuri ir bagātāki, nav izņēmums.
Autors Ričards Petersons stāsta par kādu savu klientu, „kura īpašumu kopējā vērtība bija apmēram 400 miljonu dolāru, taču tagad tā ir tikai 200 miljoni dolāru! Pēc viņa izturēšanās varētu padomāt, ka viņš ir izlikts uz ielas pie sabiedrības atkritumiem. Viņš ir sarūgtināts, jo vairs nevar atļauties savu personīgo reaktīvo lidmašīnu. Viņš ir nonācis postā, jo tagad viņam ir jālido pirmajā klasē (komerciālo aviolīniju reisos).”
Traģiska ir bagāto cilvēku dvēseļu mierināšana. Izskatās, ka 21. gadsimta tirgus dominējošais sauklis ir: „Dzīve, brīvība un tiekšanās pēc vēl nedaudz.”
Nostādiet šo filozofiju pretim bibliski bāzētai domāšanai: „Jūs tiekat svētīti, kad esat mierā ar tieši to, kas jūs esat – ne vairāk, ne mazāk. Tas ir brīdis, kad jūs esat lepni īpašnieki visam, kas nav pērkams.” (Mateja 5:5 – angļu valodas tulkojums „The Message”)
Bagāts uzņēmuma īpašnieks no Medisonas avēnijas Ņujorkā reiz atvaļinājuma laikā pastaigājās gar krastu piejūras ciematā. Šis finanšu vadītājs pamanīja kādu zvejnieku mierīgi sēžam pie savas laivas; viņa āda bija saules, vēju un okeāna šļakatu iekrāsota. Gribēdams sīkāk noskaidrot šī zvejnieka aktivitātes trūkuma iemeslus, atvaļinājumā esošais uzņēmējs vaicāja:
- "Kāpēc jūs neesat tur ārā un neķerat zivis?"
- "Jo šodienai esmu gana noķēris," viņš atbildēja.
- "Kāpēc tad jūs neķerat vairāk?" uzņēmējs viņam jautāja.
- "Ko es ar viņām darītu?"
- "Jūs nopelnītu vairāk naudas un nopirktu labāku laivu; ar to jūs varētu doties tālāk okeānā un ķert lielākas zivis, un nopirkt neilona tīklus, lai dabūtu vēl vairāk naudas. Nepaietu ilgs laiks, līdz jums būtu sava laivu flote un jūs būtu bagāts kā es."
Zvejnieks brīdi padomāja un prasīja:
- "Un ko es tad darītu?"
- "Jūs varētu apsēsties un pabaudīt dzīvi!"
- „Un kā jums liekas, ko es šobrīd daru?” atbildēja vecais, viedais vīrs.
Meklējot vairāk, vairāk un vairāk. Uz slavenās Medisonas avēnijas un citos lielajos biznesa centros visapkārt pasaulei dominējošā attieksme izskatās „Vairāk naudas – Vairāk lietu – Vairāk statusa!” Tas ir nerimstošs, nebeidzams cikls, kas audzē alkatību un neapmierinātību – kā arī kuņģa čūlas un sirdstriekas.
Arī šoreiz mēs varam šo dzīves uztveri salīdzināt ar perspektīvu, kuru piedāvāja apustulis Pāvils, rakstot: " Es to nesaku trūkuma dēļ, jo es esmu mācījies būt pieticīgs ar to, kas man ir. Es protu būt zems, protu arī dzīvot pilnībā; nekas man nav svešs, protu būt paēdis un izsalcis, dzīvot pilnībā un ciest trūkumu. Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru." (Filipiešiem 4:11-13).
Autors: Roberts D. Fosters
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv
