Vislielākā Dāvana un vislielākais Dāvinātājs

Dažādās valstīs ir dažādas Ziemassvētku paražas un tradīcijas, bet lielākoties tās sevī ietver dāvināšanu. Tas ir tieši tā, kā tam vajadzētu būt, jo Ziemassvētki ir aizguvuši savu nosaukumu no Jēzus Kristus (angliski Christ – Christmas) vārda, kuru Bībele apraksta kā visu laiku lielāko Dāvinātāju.

Jāņa evaņģēlijā 3:16 mums teikts: “Jo tik ļoti Dievs pasauli mīlējis, ka Viņš devis Savu vienpiedzimušo Dēlu, lai neviens, kas Viņam tic, nepazustu, bet dabūtu mūžīgo dzīvību.” Līdzīgi citā rakstu vietā: “Tātad grēka alga ir nāve, bet Dieva balva ir mūžīga dzīvība Kristū Jēzū, mūsu Kungā.” (Romiešiem 6:23). Vienā no tulkojumiem šajā vietā rakstīts : ”Bezmaksas dāvana no Dieva.” Tas ir tāpēc, ka piedošana un mūžīgā dzīvošana tiek dāvināta bez jebkādiem nosacījumiem, katram, kurš to vēlas saņemt. Tomēr Jēzum šīs dāvanas nodrošināšana nebija bezmaksas.

Patiesībā Jēzum tas maksāja neticami dārgi – vairāk kā mēs spējam saprast. Aplūkosim nedaudz šīs izmaksas:

Dievs pazemojās, kļūstot par cilvēku. Iedomājaties valsts vadoni, kurš pieņem nabadzīgākā pilsoņa lomu. Kļūstot par cilvēku, Jēzus Kristus personā Dievs izdarīja to un vēl vairāk - pazemināja Sevi no Debesu augstumiem, lai dzīvotu starp paša radītajiem cilvēkiem kā skolotājs, piemērs un visbeidzot – Glābējs. “Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū….” (Jāņa 1:14).

Jēzus samaksāja par mūsu grēkiem. Viņš bija bez grēka, bet pie krusta Jēzus uzņēma visu cilvēces grēku nastu, lai mēs varētu saņemt Dieva piedošanu un taisnošanu. “To, kas grēka nepazina, Viņš mūsu labā ir darījis par grēku, lai mēs Viņā kļūtu Dieva taisnība.” (2 Korintiešiem 5:21).

Viņš nomira mūsu vietā. Jēzus no laba prāta devās pie krusta, lai mūsu vietā saņemtu nāvessodu. Neskatoties uz mūsu neveiksmi dzīvot saskaņā ar Dieva perfektajiem standartiem, kas ierindo mūs „nāvinieku kamerā”, Jēzus katram no mums teica: “Es miršu tavā vietā!” “Bet Dievs Savu mīlestību uz mums pierāda ar to, ka Kristus par mums miris, kad vēl bijām grēcinieki.” (Romiešiem 5:8).

Kādai vajadzētu būt mūsu atbildes reakcijai? Atbildi mēs varam atrast Jāņa evaņģēlijā 1:12, kur atkal minēta Viņa dāvana: “Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem, tiem, kas tic Viņa Vārdam.” Ja jūs to vēl neesat izdarījis, varbūt vēlaties saņemt šo visu laiku lieliskāko dāvanu šodien? Tas ir iespējams!

(Autors: Roberts Dž. Tamasi)

Kad dzīve līdzinās sacīkšu auto

Atzīmējot mūsu kāzu 20. gadadienu, mana laulātā draudzene uzdeva interesantu jautājumu: ”Ja tev būtu jāiedomājas auto, kurš raksturo mūsu laulību , kāds tas būtu?” Es neskaidri atcerējos, ka daudzus gadus atpakaļ šādu jautājumu uzdeva mācītājs, bet īpaši to netiku pārdomājis.

Brīdi apsvēris, es atbildēju: “Sacīkšu auto – kaut ko līdzīgu NASCAR vai 1. formulai.”

"Sacīkšu auto?" viņa pārsteigta jautāja, "Kāpēc sacīkšu auto?"

"Hm, tāpēc, ka lielākoties mēs pārvietojamies ļoti ātri un līdzeni," es paskaidroju, "bet pa laikam mēs tiekam kāda vai kaut kā patraucēti, kas mūs uz mirkli izsit no līdzsvara, varbūt pat nodarot kādu nelielu bojājumu, kam nepieciešams remonts, un tad mēs atkal atgriežamies trasē.”

Līdzīgi tam, daudzi no mums arī darbā lielākoties kustas ļoti ātri, vienīgi pa laikam, kaut kas mums uztriecas un izsit mūs no kursa. Saņemot šo triecienu, izaicinājums ir atbilstoši reaģēt. Viens variants ir turpināt nekontrolēti griezties vai vēl sliktāk, pilnīgi atstāt braucienu. Vai arī mēs varam atcerēties mērķi – sasniegt finiša līniju – un atgūt koncentrēšanos, cik ātri vien iespējams.

Vēstule Ebrejiem 12:1-3, Bībeles Jaunajā Derībā, mums dod labu mācību, ko vērts atcerēties, kad saņemam spēcīgus sitienus: "Tāpēc tad arī, kur ap mums visapkārt tik liels pulks liecinieku, dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē, nolikdami visu smagumu un grēku, kas ap mums tinas, un raudzīsimies uz Jēzu, ticības iesācēju un piepildītāju, kas Viņam sagaidāmā prieka vietā krustu ir pacietis, par kaunu nebēdādams, un ir nosēdies Dieva tronim pa labai rokai. Ņemiet vērā To, kas panesis tādu pārestību no grēciniekiem, lai jūs nepiekūstat, savās dvēselēs pagurdami. "

Tajā laikā, ko Viņš pavadīja uz zemes, neskatoties uz izteiktu nelabvēlību, Jēzus nekad nezaudēja Savas misijas fokusu. Līdzīgi arī mums ir jāsaglabā koncentrēšanās misijas piepildīšanai. Ja apstākļi dzīvē mūs izmet no trases, mums jāveic koriģējošas darbības un jādara, kā rakstīts Vēstulē Ebrejiem: „dosimies ar pacietību mums noliktajā sacīkstē.”

Ja jūs nesen esat piedzīvojuši neveiksmi vai negaidītu uzbrukumu, daži vienkārši soļi:

Pirmkārt, nezaudējiet drosmi.

Otrkārt, atcerieties savu gala mērķi.

Treškārt, atjaunojiet koncentrāciju.

Noslēgumā, tieciet atpakaļ trasē un pacietīgi turpiniet to!

(Autors: Riks Bokss)

Godprātības sardzē

Amerikas Savienoto Valstu Neatkarības deklarācija apgalvo, ka visi cilvēki ir radīti vienlīdzīgi. Tas nozīmē, ka viņiem ir vienlīdzīgas iespējas pieredzēt piepildītu dzīvi un rast labumu no dažādām neatņemamām tiesībām. Tomēr citās jomās acīmredzams ir tas, ka cilvēki nav pilnīgi vienlīdzīgi – materiālos īpašumos, kā arī individuālos talantos un spējās.

Dažiem cilvēkiem ir šķietami no dabas dota spēja vairot bagātību. Citiem ir vairāk iedzimta inteliģence, kamēr citi ir fiziski spēcīgāki un atlētiski. Daži ir apdāvināti līderi, citiem ir īpašas spējas rokdarbos un darbos, kas prasa tehniskas iemaņas. Daži ir lietpratēji pārdošanā un mārketingā; citi ir īpaši efektīvi, komunicējot ar citiem cilvēkiem. Mēs varbūt esam vienlīdzīgi, taču noteikti ne vienādi.

Tomēr ir viena „prece”, kas ir mums visiem, kaut kas, kā visiem ir vienādi daudz – vismaz sākotnēji. Tas ir godprātīgums. Kāds definēja godprātīguma kā to, kas patiesībā jūs esat iekšienē. Cits ir teicis, ka tas ir tas, „kas jūs esat viens pats tumsā, kad neviens neskatās.” Es godprātīgumu uzskatu par personas vēlēšanos izpildīt savas saistības, darīt to, ko viņi ir solījuši darīt un būt tiem, par ko viņi uzdodas, pat neērtās situācijās.

Godprātīgums redzami atšķīrās no citām personīgajām „mantām”. Lielākajā daļā gadījumu mēs varam iemācīties nopelnīt vairāk naudas, ja tas ir nepieciešams. Treniņos mēs parasti varam uzlabot atlētiskās spējas, vai attīstīt specifiskas darba iemaņas. Taču, kad ir zaudēts godprātīgums, ir grūti – reizēm pat neiespējami – to atgūt.

Iespējams, ka tas ir iemesls tam, kāpēc godprātīgums ir tēma, kas bieži parādās Bībelē, it sevišķi Salamana Pamācību grāmatā. Daudzi panti ir veltīti godprātīguma nozīmei, parādot tā iedarbīgumu, un brīdinot par negodprātīgas rīcības sazarošanos. Šeit ir daži piemēri principiem godprātīguma saglabāšanai no Salamana Pamācību grāmatas.

Godprātība kalpo kā aizsegs. Vai nu darbavietā, vai mājās vai arī citur, ja jūs vienmēr stāstāt patiesību, jums nekad nav jāatceras meli, kurus jūs esat stāstījuši, ja jūs vienmēr cenšaties darīt pareizo lietu, jums nekad nav jāmēģina laboties tādēļ, ka apzināti esat darījuši kaut ko, kas nav bijis pareizi “Taisnība pasargā nevainīgo savā ceļā, bet ļaunprātība ved grēkā.” (Salamana Pamācības 13:6).

Godprātīgumam ir dziedinošas spējas. Mēs dzīvojam pasaulē, kurā diemžēl negodīgums un neētiska rīcība ir ļoti bieži sastopami. Dažās vidēs tie ir kļuvuši par kultūras sastāvdaļu. Šī iemesla dēļ ir pat atsvaidzinoši satikties un asociēties ar cilvēkiem, kuri cenšas saglabāt augstu godprātīguma pakāpi. “Bezdievīgs vēstnesis atnes nelaimi, bet uzticams ziņnesis nāk kā dziedinātājs un apmierinātājs.” (Salamana Pamācības 13:17).

Godprātīgums ir pelnījis cieņu. Mēs visi varam iedomāties piemērus par cilvēkiem, kuri ir nepelnīti sodīti vai pret kuriem ir negodīgi izturējušies, bet parasti ļaudis, kuriem ir augsta morāle un ētiskie standarti, tiek cienīti un pat apbrīnoti. Tiecoties darīt to, kas ir pareizi, mēs iegūsim to cilvēku uzticību un paļāvību, ar kuriem mēs strādājam un ar kuriem mums ir visciešākās attiecības . “Jau nav labi taisno sodīt, ne nu vēl dižciltīgo sist, kas rīkojas taisnīgi.” (Salamana Pamācības 17:26).

Godprātīgums stājas pretī pretestībai. Būt godprātīgam nav viegli. Tie, kuriem nav līdzīga vērtību sistēma, var sagādāt nopietnu pretestību, jo sevišķi, ja godīga rīcība apdraud viņu negodīgo mērķu sasniegšanu. Rīkoties godprātīgi, bieži var nozīmēt atteikšanos no izdevīgiem ceļiem, vai personiska labuma. Bet tās ilgtermiņa atalgojumi ir nesalīdzināmi gan personiski, gan profesionāli. “Asinskārīgie cilvēki nīst bezvainīgo, bet taisnie rūpējas par viņa glābšanu.” (Salamana Pamācības 29:10).

(Autors: Roberts Dž. Tamasi)