Ir viegli darbā iekļūt grambā – iesprūst vienā un tajā pašā vietā, darot to pašu lietu, uzņemoties to pašu atbildību. Tas var kļūt komfortabli, jo rutīna ir tik pazīstama. Un izmaiņas var būt grūtas, jo tās sevī ietver došanos nezināmajā. Bet palikt grambā ir bīstami. Kā humorists Vils Rodžers mēdza teikt, „Pat ja jūs esat uz pareizajām sliedēm, jūs sabrauks, ja jūs tur vienkārši sēdēsiet.”
Kas ir nepieciešams, lai atkal sāktu kustēties, kad jūs sevi atrodat iestigušu šādā grambā? Lielākajai daļai cilvēku ir trīs kopīgi dzinuļi izmaiņu ieviešanai, vai nu viņiem tas patīk, vai nē:
SĀPES – Sāpes, jebkurā to formā, var motivēt mūs meklēt izmaiņas. Bieži mūs izkustina nevis gaismas redzēšana, bet gan karstuma izjušana.
SPIEDIENS – Mēs izjūtam spiedienu, kad ārsts mums dod sliktas ziņas, „Zaudē 50 kg no svara, vai mirsti”, vai arī priekšnieks saka, „Uzlabo savu sniegumu, vai arī tiksi atlaists.” Problēma ar spiedienu kā motivētāju ir tāda, ka tas neilgst ilgi. Kad spiediens atslābst – problēma ir labota, vai krīze ir kaut kā atrisināta – jūsu motivācijai pienāk gals. Šķiet, ka pasaulē viss ir kārtībā, un jūs varat atsākt iepriekšējo dzīvi.
PERSPEKTĪVA (jeb izredzes) – Perspektīva rodas, kad jūs esat spējīgs redzēt pilnu ainu, vai arī, kad jūs dziļi iedvesmo izaicinoša vīzija vai nolūks. Perspektīva parādās, kad jūs saprotat, ka izniekojat savu potenciālu, izniekojat daudzsološas iespējas, kas jums radušās.
Bet mums nav jāgaida, kamēr mēs pēkšņi saņemam motivāciju, ko rada sāpes, spiediens vai perspektīva. Kā mums atgādina Bībele, “Kas nepārtraukti novēro vēju, tas netiek pie sēšanas, un, kas vienmēr raugās uz padebešiem, tas netiek pie ražas ievākšanas.” (Salamans mācītājs 11:4).
Šeit ir četri soļi izkļūšanai no grambas:
1. Uzņemieties atbildību par savu dzīvi: Atsakieties būt Attaisnotājs (racionalizējot savas neizdošanās) vai Vainotājs (vainojot citus par savām neveiksmēm). Tā vietā, esiet Izvēlētājs un izvēlieties tikt ārā no grambas, kurā atrodaties.
2. Ticiet, ka jūs varat: Beidziet teikt, es nevaru, un sāciet sacīt, es varu. Kad jūs sākat tā sacīt, jūs varat būt pārsteigts atklājot, ka tiešām varat.
3. Noskaidrojiet, ko īsti gribat: Uzrakstiet, kā konkrēti jūs vēlētos mainīties vai redzēt izmaiņas.
4. Negaidiet ideālos apstākļus: Beidziet teikt „Es to kādu dienu izdarīšu, kad lietas kļūs nedaudz mierīgākas.” Dariet to tagad! „Kāda diena” patiesībā ir NEVIENA diena!
Autors: Dr. Riks Vorens
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv
