28.5.12

PANĀKUMU SĒKLA

(Piezīme: Mēs nezinām oriģinālo stāsta izcelsmi, taču tā vēsts ir apspriešanas vērta.)

Kāds veiksmīgs uzņēmējs saprata, ka ir pienācis laiks izvēlēties viņa pēcteci uzņēmuma vadīšanā. Tā vietā, lai to piedāvātu kādam no direktoriem vai kādam no saviem bērniem, viņš sasauca kopā jaunos izpilddirektorus. Viņš tiem paziņoja: “Ir pienācis laiks man izvēlēties jauno uzņēmuma vadītāju. Es esmu izlēmis, ka tas būs kāds no jums.”

Izpilddirektori bija šokēti, bet vadītājs turpināja: “Katram no jums es šodien iedošu sēklu – tā būs īpaša sēkla. Iestādiet un laistiet to, un pēc gada atnesiet man katrs to, kas jums no šīs dotās sēklas būs izaudzis. Es izvērtēšu jūsu atnestos augus un tādējādi izvēlēšos  mūsu nākamo vadītāju.”

Viens no izredzētajiem – Džims – sajūsmā pastāstīja sievai par šefa iecerēto. Viņa sagādāja Džimam podu, zemi un mēslojumu, un sēkla tika iestādīta. Džims katru dienu to laistīja un skatījās, vai tā ir izdīgusi. Drīz vien daži no pārējiem izpilddirektoriem sāka runāt par viņu sēklām un par to, kā viņu augi ir sākuši augt.

Džims turpināja regulāri pārbaudīt, vai kaut kas ir izaudzis, bet kā nekā nebija, tā nebija. Ritēja nedēļas, bet vēl joprojām nekā nebija. Visi pārējie runāja par saviem augiem, bet Džimam nekas nebija izaudzis un viņš jutās izgāzies. Arī pēc sešiem mēnešiem podā nekas nebija atrodams. Džims secināja, ka viņš ir sēklu aizlaidis postā, taču neteica par to ne vārda saviem kolēģiem.

Viņš turpināja laistīt un mēslot zemi – viņš izmisīgi centās panākt to, lai sēkla izdīgtu. Kad gads bija aizritējis, jaunajiem izpilddirektoriem bija jānes savi augi vadītājam inspekcijai. Džims teica sievai, ka negrib nest tukšo podu uz darbu, taču sieva mudināja viņu būt godīgam par to, kas noticis. Neskatoties uz to, ka viņš negribēja, lai izgāšanos redz citi, Džims saprata, ka sievai ir taisnība.

Džims ieradās sapulču telpā ar savu tukšo podu. Pārējo dažādie izaudzētie augi viņu pārsteidza. Tie bija ļoti skaisti – dažnedažādu formu un izmēru. Kad Džims nolika savu podu tiem līdzās, vairāki kolēģi smējās. Kad ieradās vadītājs, Džims centās turēties aiz pārējiem.

"Ooo, cik jūs esat brīnišķīgus augus, kociņus un puķes izaudzējuši,” teica vadītājs. “Šodien viens no jums tiks nozīmēts kā mans pēctecis manā amatā.” Tad viņš pamanīja Džimu. Viņš viņu kopā ar tukšo podu aicināja iznākt priekšā.

Džims bija nobijies. "Šefs zina, ka esmu izgāzies! Varbūt viņš grib mani atlaist!" Kad Džims beidzot bija nonācis priekšā, vadītājs viņam vaicāja, kas notika ar viņa sēklu. Džims paskaidroja, ka viņš tika darījis visu, kas viņa spēkos, taču nekas tāpat nebija izaudzis. Vadītājs pagriezās pret pārējiem un lūdza tos apsēsties, kamēr Džimam lika palikt stāvot. Viņš tad palūkojās uz Džimu un paziņoja: “Lūk, jūsu jaunais vadītājs – Džims!”

Tad viņš paskaidroja: "Pirms gada es katram no jums, kas esat šajā istabā, iedevu sēklu. Es jums lūdzu to iestādīt, laistīt un atnest atpakaļ pēc gada. Taču es jums visiem iedevu izvārītas sēklas – tām nebija iespējams sadīgt. Visi no jums, izņemot Džimu, ir atnesuši veselīgus augus un puķes. Jūs, pamanot, ka sēkla nedīgst, to aizvietojāt ar citu. Džims vienīgais bija pietiekami drosmīgs un godīgs, lai atnestu uz šejieni podu, kurā ir manis dāvātā sēkla. Tieši tāpēc viņš būs jaunais uzņēmuma vadītājs!”

Apgalvo, ka: Ja sēsi godīgumu, gūsi uzticību. Ja sēsi labestību, gūsi draugus. Ja sēsi pazemību, gūsi cēlumu. Ja sēsi neatlaidību, gūsi apmierinājumu. Ja sēsi sūru, grūtu darbu, tad gūsi panākumus. Ja sēsi piedošanu, gūsi izlīgumu. Ja sēsi ticību, gūsi ražu. Tāpēc esiet piesardzīgi ar to, ko jūs tagad sējat – tas noteiks to, ko jūs gūsiet vēlāk.

Kas nevainīgi dzīvo, dzīvo droši, bet, kas staigā netaisnus ceļus, tas atklāsies savā nepievilcīgajā īstenībā.” (Salamana pamācības 10:9)

Sirdsšķīstība vadīs tiklos, bet nelietīga ļaunprātība nievātājus galīgi sagraus.” (Salamana pamācības 11:3)

Autors: Nezināms

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2012 /  www.cbmc.lv.

21.5.12

„Zāģa uzasināšanas” nozīme

Vai jums kādreiz ir bijis tā – šķiet, ka darāt, ko vien varat, bet rezultāta nav vai paveikts ir ļoti maz? Es domāju, ka mums visiem tā ir gadījies. Dažkārt darbs nes maz augļu, neskatoties uz to, ka mēs pieliekam maksimālus pūliņus un mums ir cēlākie nolūki.

Tomēr dažreiz produktivitātes trūkuma pamatā ir tas, ka neesam “uzasinājuši savu asmeni”. Apdomājiet šo gadījumu:

Priekšnieks: “Luis, ko tu dari šobrīd?”

Luiss: “Es zāģēju šitos dēļus, to ir tik daudz!”

Priekšnieks: “Hmmmm. Jā, bet, Luis, varbūt es maldos, bet, no šī leņķa raugoties, šķiet, ka tev vajadzētu uzasināt asmeni.”

Luiss: “Jums ir ērgļa acs, boss. Ir redzēti pat asāki sviesta naži.”

Priekšnieks: “Tad, Luis, ja tev nav iebildumu, pasaki, kāpēc tu to asmeni neuzasini?”

Luiss: “Ai, es šobrīd nevaru, boss. Esmu aizņemts, zāģējot šos dēļus!”

Vai jums tā kādreiz ir bijis? ASV prezidents Ābrahams Linkolns reiz teica: “Ja man būtu dotas astoņas stundas, lai nocirstu koku, es sešas no tām pavadītu, asinot savu cirvi.” Līdzīga doma izteikta Bībelē, Vecajā Derībā: “Kad cirvis ir kļuvis neass un tā asmens netiek uzasināts, tad jāpieliek vairāk spēka, bet darbu veicina gudrība.” (Salamans mācītājs 10:10)

Centība, apņēmība un enerģija var paveikt ierobežotu darba apjomu. Dažreiz pats nepieciešamākais ir “uzasināt asmeni”. Bet kā to izdarīt, it īpaši gadījumos, kad jāpaveic tik daudz, bet atvēlētais laiks ir tik mazs? Mēs varam iziet specializētu apmācību, papildus izglītoties vai apmeklēt noderīgus seminārus un konferences. Taču Bībele piedāvā ierosinājumus, kuri neprasa tik daudz laika:

Atpūtieties pietiekoši. Dažreiz, termiņu spiesti, mēs jūtam vēlmi strādāt ilgāk, tādējādi upurējot miegu. Tas var darboties īstermiņā, tomēr ilgtermiņā atpūtas trūkums liks sevi manīt. “Ir velti, ka jūs agri ceļaties un vēlu paliekat nomodā un ēdat savu maizi ar rūpēm; saviem mīļajiem Viņš to bagāti dod miegā.” (Psalmi 127:2)

Veltiet savu darbu Dievam. Kādi ir jūsu nolūki strādājot: profesionālā izaugsme, vairāk naudas, sevis iepriecināšana? Būtu prātīgi veltīt savu darbu Dievam, cenšoties Viņu ar savu darbu pagodināt. “Uztici Tam Kungam savus darbus, tad tavi nodomi sekmēsies.” (Salamana pamācības 16:3)

Ticiet Viņa norādītajam virzienam. Bieži mūsu darbs ir sarežģīts un tā paveikšanai mums ir pieejamas vairākas alternatīvas. Taču kura ir vislabākā, visefektīgākā, kura prasīs vismazāk laika patēriņa? Mēs to varam arī nezināt, taču Bībele apgalvo, ka Dievs gan zina. “Cilvēka sirds izdomā sev savu ceļu, bet vienīgi Tas Kungs pašķir viņa gājumu.” (Salamana pamācības 16:9)

Lūdziet pēc gudrības. Zināšanas un prasmes ir noderīgas, bet visbiežāk izpratne par to, kā visefektīvāk veikt mūsu darbu, ir vēl noderīgāka. “Bet, ja kādam no jums trūkst gudrības, tas lai to lūdz no Dieva, kas visiem dod devīgi un nepārmezdams, un viņam taps dots.” (Jēkaba 1:5).

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2012 /  www.cbmc.lv.

19.5.12

Mirstošā kareivja lūgums

„Jēzus sacīja: „Tēvs, piedod viņiem, jo tie nezina, ko dara!”” (Lūkas 23:34)

Savā grāmatā „Saulespuķe” nelaiķis Simons Vīzentāls atdzīvina saistošo, bet drūmo stāstu par prīdi, kad viņš, būdams jauns ebreju ieslodzītais, kādu dienu slepeni tika aizvests no savas darba vietas nacistu koncentrācijas nometnē. Neizteiksmīga medicīnas māsa vada viņu augšup pa kāpnēm un tad tālāk pa garu gaiteni vietējā poļu slimnīcā. Beigās viņš atskārta, ka atrodas blakus mirstošam nacistu SS vienības kareivim ar nosaitētu seju, kurā bija tikai četras atveres – viena mutei, viena degunam un divas ausīm. Dzeltens šķidrums sūcās cauri marlei tajās vietās, kur vajadzēja būt acīm. Māsa aizgāja, un kareivis sataustīja puiša roku. Kad vīrietis aizsmakušā balsī čukstēja, no viņa mutes izlauzās sirreāla, bet mokoša atzīšanās genocīdā pret kādas mājas iedzīvotājiem, kurā bijuši kādi 150-200 bezpalīdzīgi ebreji. Viņu vajāja murgi par līdzdalību briesmīgajā noziegumā, tāpēc mirstošā vīra pēdējais izmisīgais lūgums medicīnas māsai bija satikt ebreju, jebkuru ebreju, kuram viņš varētu izsūdzēt savu grēku. Un tā nosaitētās galvas lūgums bija – Vai tu man piedosi? Vīzentāls apraksta spēcīgo cīņu savā jaunajā sirdī, sēžot blakus kareivja gultai, – vai man viņam piedot, vai nepiedot? Beidzot viņš atstāja telpu, nesacījis ne vārda.

Pēc 25 gadiem, kad viņu vēl joprojām vajāja šī atzīšanās uz nāves gultas un paša lēmums nepiedot, Simons Vīzentāls, brīnumainā kārtā pārdzīvojis holokaustu, bet zaudējis 86 ģimenes locekļus un mīļotos, noslēdz savu stāstu ar šādiem vārdiem: „Tu, kas tikko esi izlasījis šo skumjo un traģisko manas dzīves epizodi, vari domās nostāties manā vietā un pajautāt sev būtisko jautājumu: „Ko es būtu darījis?””  (98. lpp.)

Vai tu viņam piedotu? Ja tu būtu ebrejs? Ja tu būtu afroamerikānis? Ja tu būtu bērnībā piedzīvotas vardarbības upuris? Ja tu būtu diskriminācijas upuris darbavietā? Ja tu būtu ārlaulības dēku upuris? Ja tu būtu vientuļais tēvs vai māte? Ja tu būtu aizbēguša bērna vecāks? Vai tu piedotu?

Mēs zinām, ko darītu Jēzus no Nācaretes, – mēs dzirdam Viņu to darām šajā Bībeles pantā: „Tēvs, piedod viņiem, jo tie nezina, ko dara!” Bet ko darītu tu? Visas lielās pasaules reliģijas pieļauj, ka Dievs varētu piedot. Bet vai to, ka arī mums ir jāpiedod? Cik tālu un cik daudz? Nav brīnums, ka mums ir vajadzīgs Jēzus krusts!

Autors: Dvaits Nelsons

14.5.12

Devīgums un mūsu nolūki

Seta Godina grāmatā “Linchpin” ir lieliska nodaļa, kurā stāstīts par devību un kurā ir iekļauti arī fakti no Bībeles. Tomēr šis izcilais autors piedāvā citādāku perspektīvu, kā būtu jāizpaužas devīgumam. Viņš mudina vadītājus dot nevis materiālā izteiksmē, bet gan ar saviem talantiem.

Godins iedala cilvēkus trīs kategorijās. Pirmā sastāv no tiem, kas vēlas tikai saņemt. Otrajā kategorijā ir tie, kas ir devīgi, taču ir skaidrs, ka viņi arī pretī gaida daudz. Turpretī trešā kategorija ir devīgi cilvēki, kas tādi ir vienkārši, jo viņiem tas patīk un viņiem rūp, kā būtu jums vislabāk.

Iepazīstoties ar Godina novērojumiem, es sapratu, ka nokļūt otrajā kategorijā ir ļoti viegli. Mēs varētu dot, izmantojot savus talantus un prasmes, tomēr pie sevis tai pašā laikā domāt: “Kāds man no tā labums?”

Tieši tāpēc Bībele vairākkārt apstiprina, ka Dievam interesē gan tas, ko mēs darām, gan tas, kāpēc mēs tā darām, arī mūsu labajos darbos un žestos. Kā māca Salamana pamācībās 16:2 : "Ikvienam cilvēkam viņa ceļi šķiet šķīsti, bet Tas Kungs sver cilvēka sirdi un garu."

Citur varam lasīt – lai gan ārējie faktori var apmānīt mūs, Dievs saprot to, kas notiek iekšienē: “…Dievs neskatās tā, kā redz cilvēki; cilvēks redz, kas parādās viņa acīm, bet Tas Kungs uzlūko sirdi.” (1. Samuēla 16:7)

Tikai daži spēj pielīdzināties standartiem, ko uzstādījis uzņēmējs un izgudrotājs R. G. Leturno, patiesi labsirdīgs devējs. 20. gadsimta 20. līdz 60. gados viņš izstrādāja un pārdeva lielu daļu no pirmajām zemes rakšanas iekārtām. Leturno kļuva atpazīstams un izslavēts – lieliskais milzīgo iekārtu, kas spēj mainīt ainavas, ieviesējs. Neskatoties uz visiem viņa biznesa sasniegumiem, viņa devības reputācija bija pat vēl lielāka. Savu talantu izmantošana, lai palīdzētu citiem, deva viņam prieku.

Gadiem ilgi Leturno piekopa to, ko varētu saukt par “apgriezto drusciņu” – viņš atdeva labdarībā 90% no saviem ienākumiem, kamēr pats dzīvoja no palikušajiem 10%, tā vietā, lai noziedotu tikai 10%, ko daudzi uzskatā par bībelisko “drusciņu”. Viņš ar prieku noskatījās kā miljoniem dolāru caur viņa biznesu aizplūda labdarībā, lielākā daļa no tā visa – pa visu pasauli kalpošanās, lai palīdzētu apmierināt gan garīgās, gan fiziskās vajadzības.

2. Vēstulē Korintiešiem 8:7 mācīts: "Bet, tā kā jūs esat sekmēm bagāti visās lietās: ticībā, vārdā, atziņā, visādos centienos un savā mīlestībā uz mums, tad esiet bagāti arī šinī labdarības lietā." Neskatoties uz Leturno atzīstamajiem sasniegumiem uzņēmējdarbībā, daudzi, iespējams, viņa vārdu nezina. Tomēr kaut gan viņš nomira 1969. gadā, es varu garantēt, ka daudzi cilvēki jūt labumu no Leturno devības vēl šodien. Neskaitāmas organizācijas un institūcijas, ko viņš laika gaitā atbalstījis, turpina savu vērtīgo darbu arī šodien. Tieši tas un nevis viņa radītās iekārtas ir viņa nozīmīgākais mantojums.

Ļaujiet man jums uzdot dažus svarīgus jautājumus:

Vai jūs esat pēdējā laikā domājuši par saviem nolūkiem? Pat ja jūs esat devīgi gan ar saviem talantiem, gan finansiālajiem resursiem, vai jūs to dodat pareizo iemeslu vadīti?

Kāda mantojuma dēļ atcerēsies jūs?

Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2012 /  www.cbmc.lv.

10.5.12

Neatliekamās palīdzības nodaļa

Un Jēzus apstaigāja visas pilsētas un ciemus, mācīdams viņu sinagogās un sludinādams Valstības evaņģēliju, un dziedinādams visas sērgas un slimības. (Mt 9:35)

Neatliekamās palīdzības nodaļa. Tev nav jābūt katastrofu medicīnas māsai vai ārstam, lai zinātu, kas notiek aiz neatliekamās palīdzības nodaļas dubultdurvīm un aizkariem. Televīzijā rādīto augstu adrenalīna devu saturošo drāmu dēļ šķiet, ka visa pasaule zina, kas tur notiek. Varbūt tu esi gaidījis pārpildītajā šīs nodaļas uzgaidāmajā telpā, varbūt esi pats ievests vai ievesta pa šīs nodaļas dubultdurvīm. Bet vienalga, vai tev ir vai nav bijusi personīga pieredze ar neatliekamās palīdzības nodaļu, ir kāda vienkārša patiesība par to, ko mēs visi zinām intuitīvi: neatliekamās palīdzības nodaļas ir netīras vietas.

Vai zini, kāpēc? Jo cilvēki tur ierodas krīzes kulminācijā. Ieej neatliekamās palīdzības nodaļā, un tu sajutīsi iestāvējušos vēmekļu, urīna, asiņu, dezinfekcijas līdzekļu un eksotisku medikamentu smārdu – viss saplūdis kopā kā šai glābšanas vietai raksturīgs aromāts. Pirms brīža nestuves un gultas bija klātas spoži baltiem, tīriem, steriliem palagiem, sterilu sienu, grīdas un aizkaru ieskautas. Bet vienā sekundē šī sterilā vide kļūst netīra, ir nošļakstīta un aptraipīta. Tomēr tas viss ir normāli, jo ikviens, kas strādā slimnīcā, zina: „Tieši tāpēc mēs eksistējam, tāpēc esam šeit – lai kļūtu netīri un notraipīti, kopā kā komanda cīnoties par kāda dzīvību.”

Vai tieši tāpat nevajadzētu būt ar Jēzus draudzi? Vai mums nevajadzētu būt netīrām un notraipītām, dažreiz smakojošām vietām, kas paredzētas cilvēkiem krīzes kulminācijā, cilvēkiem, kas nāk tieši tādi, kādi viņi ir, izmisīgi cerēdami, ka viņi tiks pieņemti, glābti un dziedināti, pirms ir par vēlu? Vai Kristus piemērs, kad Viņš bija šeit, mūsu vidū, nenosaka draudzes kā neatliekamās palīdzības nodaļas misiju grēcinieku slimnīcā?

Vai tādā gadījumā tu vari iedomāties neatliekamās palīdzības nodaļu, kas pieprasa saviem pacientiem nomazgāties pirms ienākšanas? Tu joko! Pasaulē nav tādas slimnīcas vai neatliekamās palīdzības nodaļas, kas pieprasītu, lai tu nomazgātos un izārstētos, pirms viņi tevi uzņem. Tu drīksti nākt tāds, kāds esi. Tāpēc, ka neatliekamās palīdzības nodaļām un draudzēm vajadzētu būt netīrām vietām, kur cilvēki var ierasties dzīvību apdraudošas krīzes kulminācijā. Kas gan būtu labāka vieta, kur griezties pēc palīdzības, ja ne Jēzus draudze?

Autors: Dvaits Nelsons

8.5.12

Nāc tāds, kāds esi

Kas grib, lai ņem dzīvības ūdeni bez maksas.” (Atklāsmes 22:17)

Stāsta, ka kādam vīram nedarbojās mašīnas skaņas signāls. Viņš devās uz pilsētas servisu, lai to salabotu. Kad viņš tur nonāca, lija lietus un serviss bija slēgts. Pie durvīm karājās zīmīte: „Ja vajadzīgs remonts, dodiet signālu!”

Vai agrāk nedomājāt, ka līdzīgi notiek ar mūsu atgriešanos pie Dieva? Es nekad neaizmirsīšu, kā centos atgriezt savu dēlu. Biju ļoti noraizējies par viņu. Pilsētā, kurā mēs dzīvojām, bija atklājušās nepatīkamas lietas. Tika apcietināti jaunieši par narkotiku pārdošanu uz ielas. Baidījos, vai arī viņš nav tajā iesaistīts. Es runāju ar viņu, līdz sapratu, ka esmu runājis par daudz un ka labāk būtu beigt runāt un sākt lūgt.

Tad daži jaunieši, kurus viņš universitātē ļoti cienīja, uzaicināja viņu uz pārrunām mājās pie Bībeles skolotāja. Viņš nolēma aiziet un uzdot dažus āķīgus jautājumus. Viņam patika tādi jautājumi. Tā viņš aizgāja un iejutās savā lomā. Bet vakara pārrunu gaitā viņš sāka ieklausīties. Tikai vēlāk viņš uzzināja, ka daži no šiem jauniešiem bija lūguši par viņu. Pirms pārrunas bija beigušās, viņš sadzirdēja ko tādu, ko nekad agrāk nebija dzirdējis, kaut arī varu droši apgalvot, ka viņš to bija agrāk dzirdējis. Viņš tikai nebija to saklausījis.

Viņš saprata, ka mums pašiem nav jāmaina savas dzīves, lai ietu pie Jēzus. Bet mums ir jāiet pie Jēzus tādiem, kādi esam, un Viņš ir Tas, kurš izmaina mūsu dzīves.

Viņš pārnāca mājās gandrīz gatavs runāt svešās mēlēs! Viņš bija tādā sajūsmā. Atnācis pie manis, viņš sacīja: „Paklausies, tēt, tikai paklausies! Lai ietu pie Jēzus, mums nav jāmaina savs dzīvesveids. Mēs ejam tādi, kādi esam. Viņš izmaina mūsu dzīves!”

Es negribēju visu sabojāt, tāpēc vienkārši pajautāju: „Vai tiešām?”

Un mana sirds jau sāka līksmot. Nākamajā rītā, ejot garām viņa istabas durvīm, ievēroju, ka viņš lasa Bībeli. Vēl dienu iepriekš viņu Bībele interesēja vismazāk. Tagad viņš to vairs nevarēja nolikt. Nedēļa vēl nebija pagājusi, kad viņš viesistabā bija sarīkojis „evaņģelizācijas” vakaru citiem universitātes jauniešiem, kur savos jaunos uzskatos centās dalīties ar citiem.

Kad mēs pirmo reizi aptveram, ka tiešām varam nākt pie Jēzus tādi, kādi esam, viss iegūst pavisam citu nozīmi, vai ne?

(Autors: Moriss Vendens)

7.5.12

Kā attiekties pret krīzes situācijām?

Ir kāda anekdote par sievieti, kas loterijā vinnē milzīgu naudas summu. Pēc laimīgās vēsts saņemšanas viņa zvana savam dzīvesbiedram un saka: “Es tikko laimēju loterijā! Kravā mantas!” Dzīvesbiedrs atsaucās: “Fantastiski! Man ņemt līdzi siltam vai aukstam laikam paredzētās drēbes?” Tā savukārt monotonā balsī atbildēja: “Vienalga – ka tikai tu esi ārā no mājas, pirms es atgriežos.”

Šim vīrietim bija pienākusi krīzes situācija! Un tāda galvenokārt ir krīžu situāciju būtība – tās rodas pilnīgi negaidīti, brīdī, kad esam absolūti negatavi, lai tās risinātu. Patīk mums tas vai nē, tās ir dzīves sastāvdaļa. Tieši šajā brīdī jūs esat kādā no šīm trim fāzēm: vai nu jūs esat tikko tikuši laukā no krīzes; vai esat krīzes stāvoklī pašlaik; vai arī jums drīzumā gaidāma krīze.

Bībeles Jaunajā Derībā (Apustuļu darbu 27. nodaļā) ir kāds fascinējošs stāsts par avāriju, stāsts, no kura mēs varam gūt trīs atziņas krīžu situāciju pārvaldīšanā, ko jūs varat izmantot arī savā biznesā. 

NOSKAIDROJIET IEMESLU. Pajautājiet sev: “Kas patiesībā ir iemesls šai krīzes situācijai?” Parasti cēlonis atrodas daudz dziļāk nekā mēs domājam sākumā. Avārijā, ko apustulis Pāvils apraksta Apustuļu darbos, ir citēti 3 iemesli: (1) Viņi uzklausīja sliktu padomu; (2) viņi sekoja vairākuma(populārākajam) viedoklim; (3) viņi paļāvās uz apstākļiem, nevis uz to, ko viņi zināja, kā ir pareizi. Ja jums ir grūti izprast krīzes iemeslu – pamēģiniet lūgt par to. Izraēla ķēniņš Dāvids rakstīja: "Savās bailēs es piesaucu To Kungu un brēcu pēc sava Dieva. Viņš sadzirdēja manu balsi Savā pilī, un mana brēkšana nāca Viņa ausīs "  (Psalmi 18:7).

NOSKAIDROJIET SEKAS. Pajautājiet sev: “Ko es no šī varu mācīties?” Katra krīzes situācija ir iespēja palielināt manu skatījumu, uzlabot prasmes un attīstīt manu raksturu.

NOSKAIDROJIET, KĀ JUMS VAJAG REAĢĒT. Pajautājiet sev: "Kā vislabāk reaģēt attiecībā pret šo?" Vienalga, ko jūs vēl darāt, jūsu reakcijai vajadzētu iekļaut sevī trīs elementus:

·         Konfrontējiet problēmu. Reti kad jūs varat atrisināt problēmu, to ignorējot. Tas, iespējams, nebūs vienkārši, taču Dievs būs ar jums, ja lūgsiet Viņam pēc spēka.

·         Atzīstiet savu vainu (ja tāda ir). Ja jūs paši esat izraisījuši krīzes situāciju, tad atzīstiet to un lūdziet piedošanu. Nemeklējiet attaisnojumus, nevainojiet citus. Vainas atzīšana ir īsta līdera un emocionāli nobrieduša cilvēka pazīme.

·         Saņemiet apsolījumu. Vai jūs zinājāt, ka Bībelē ir vairāk nekā 7 000 Dieva solījumi jums palīdzēt? Tie ir kā tukši laukumi, kuri tikai gaida, kad tos atķeksēs. Ko jūs gaidāt? Ja jūs nezināt Bībeli tik labi, pajautājiet draugam, kas zina, lai viņš palīdz atrast apsolījumu, kas atbilstu jūsu situācijai.

Dievs vienu tādu solījumu dod Filipiešiem 4:6-7, kur Viņš mums saka: “Nezūdieties nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū.”

Autors: Riks Vorens

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2012 /  www.cbmc.lv.

2.5.12

Darbiniekiem ideāla darba vide

Saistībā ar darba vietām, mēs runājam par ergonomiku, kas tiek definēta kā mācība par attiecībām starp darbiniekiem un tiem apkārtējo vidi, īpaši lietotajiem darba rīkiem. Analizējot apkārtni, tiek ievērtēts viss, sākot ar trokšņu līmeni līdz ofisa krēslam un datora novietojumam.

Fiziskās vides novērtējums ir ļoti svarīgs. Bet uzmanība jāpievērš arī citam “apkārtējās vides” elementam – tā ir vieta, kur darbinieki var pilnībā izmantot savus talantus, dāvanas un aizraušanos.

Kad es biju priekšpilsētas laikraksta redaktors, mums bija darbiniece, kura, tēlaini izsakoties, apaļu tapu centās pielāgot kvadrātiskam caurumam. Es viņu saukšu par Mēriju. Mūsu redakcijas komanda bija neliela, tādēļ mēs viņu izmēģinājām dažādos darbos. Sākotnēji viņas uzdevums bija sekot skolas valdes un vietējā komitejas sanāksmēm. Tad lūdzām lai viņa raksta par sieviešu aktivitātēm. Viņa mēģināja komentēt sporta pasākumus. Mērija bija dedzīga savā darbā, bet nekas no iepriekš minētā šķiet nederēja pietiekami labi.

Visbeidzot, kad man vajadzēja pārtraukt darba attiecības ar pilnu laiku nodarbinātu fotogrāfu, es jautāju vai Mērija nevēlētos izmēģināt šo darbu. Tas sevī ietvēra gan sabiedriskus sporta pasākumus, gan ēku attēlus pārdošanas sludinājumiem. Mērija uzliesmoja kā 1000 vatu spuldze. Viņa bija atradusi savu nišu, darbu kuru darīja ar degsmi.

Laimīgā kārtā es ar Mēriju nebiju „šķīries” līdz viņa atrada savu vietu – lomu, kas viņai ļāva uzziedēt. Viņa kļuva par laimīgu, gandarītu darbinieku. Tas prasīja laiku, bet mēs atradām vietu mūsu komandā, kurā viņa iederējās. Un man tas bija kā atalgojums – palīdzēt viņai gūt prieku caur darbu mūsu labā.

Viena no vadītāja vislielākajām atbildībām ir dot iespēju darbiniekam atrast savu vidi, savu interešu un prasmju lauku, kur viņš/viņa var uzziedēt. Sens ASV armijas moto  vēsta :” Esi viss, kas vari būt!” Bībele apstiprina šās vadītāja funkcijas svarīgumu:

Ikviens no mums ir unikāli veidots un apdāvināts. Nav divu vienādu cilvēku, ne fiziski, ne spēju. interešu un dedzības ziņā. “Es Tev pateicos, ka es esmu tik brīnišķi radīts” (Psalmi 139:14).

Mums katram ir jāpiepilda īpašs uzdevums. Bībele mums stāsta par īpašo, Dieva doto uzdevumu, un mums kā vadītājiem ir pienākums palīdzēt  šo uzdevumu atrast un piepildīt.  "Pirms Es tevi radīju mātes miesās, Es tevi jau pazinu, un, pirms tu piedzimi no mātes miesām, Es tevi svētīju un tevi izredzēju par pravieti tautām." (Jeremijas 1:5).

Labākie līderi un vadītāji no saviem darbiniekiem gūst vislabāko. Jēzus stāstīja līdzību par talentiem, kurā biznesmenis testēja savus darbiniekus spējā pārvaldīt viņa mantu. Līdzīgi vadītāji ir atbildīgi ne tikai par materiālajām vērtībām, bet arī par atbilstošu cilvēcisko resursu pārvaldi. “...labi, tu godīgais un uzticīgais kalps. Tu esi bijis uzticīgs pār mazumu, es tevi iecelšu pār daudzumu…” (Mateja 25:14-30).             

Labi vadītāji rūpes par saviem darbiniekiem izvirza pirmajā vietā. Ja darbinieks „neuzzied”, mums ir jāuzdod jautājums - kāpēc? Varbūt, ka mēs sagaidām, lai viņš/viņa apaļu tapu pielāgo kvadrātveida caurumam. “Uzraugi savus sīklopus un rūpējies par saviem ganāmiem pulkiem” (Salamana pamācības 27:23).

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2012 /  www.cbmc.lv.