Savas karjeras, darba dzīves laikā mēs varam uzstādīt vairākus mērķus, bet ļoti daudziem galvenais, šķiet, ir – 65 gadu vecumā vai agrāk doties pensijā. Protams, ekonomiskā situācija pamatīgi izmainījusi situāciju daudzos pensiju fondos. Un ne viens vien spiests būtiski koriģēt savus plānus.
Tomēr neskaitāmi biznesa un profesionālie darbinieki savu ikdienas darbu savos ofisos sāk ar ilgām pēc dienas, kad varēs sasaiņot mantiņas un sākt salīdzinoši bezrūpīgu dzīvi, bez korporatīva spiediena un degošiem termiņiem. Kad pienāk šis brīdis, daudzi izvēlas tādas aktivitātes kā golfs, dārzkopība vai ceļošana, lai turpmāk savu laiku un enerģiju koncentrētu uz tām.
Uzsākot šo jauno dzīves posmu, aiz muguras tiek atstāti gadi ar pieredzi un gudrību. Tieši tāpēc Valdo Makburneja no Kanzasas štata ASV dzīves stāsts iekļuvis daudzos avīžu rakstos un TV pārraidēs.
Makburneja kungs 2006. gadā tika atzīts par vecāko strādājošo – viņam bija 104 gadi! Viņa darba gaitas stiepās no zirgu pajūgiem līdz pilnīgai datorizācijai. Viņa pirmais algotais darbs 13 gadu vecumā bija zirgu pajūga, kurš vilka kuļmašīnu, vadīšana; 1950. gadā viņš uzsāka sēklu attīrīšanas biznesu, kuru uzturēja līdz 91 gada vecumam.
Šajā punktā, tā vietā, lai dotos pensijā, viņš savu ilggadīgo hobiju pārvērta biznesā – pārdeva medu. Visbeidzot 2008. gadā viņš pārdeva biznesu, pieļaujot domu, ka laiks samazināt tempu. Viņš mira jūlijā 106 gadu vecumā, aiz sevis atstājot bagātu darba mantojumu.
Acīmredzami Makburneja kungs darbu neturpināja vajadzības spiests. Viņam bija citas intereses. Piemēram, kopš bērnības viņam patika skriešana, un 65 gadu vecumā viņš uzsāka skriet garās distances. Viņš pat piedalījās senioru olimpiskajās spēlēs, pasaules meistarsacīkstēs un citās sacensībās, izcīnot desmit zelta medaļas vieglatlētikā. Dalību sacensībās viņš turpināja līdz 2004. gadam, kad sarakstīja autobiogrāfiju – „Mani pirmie 100 gadi- atskats no finiša līnijas.”
Makburneja kunga dzīvesveids nebija izšķērdīgs. Uz savu ofisu viņš vairākus kvartālus gāja kājām. Viņam varēja būt pietiekami uzkrājumi, lai dotos pensijā, bet viņam vērtīgāks šķita prieks, kuru sniedz darba pienākumu pildīšana. Atpūta šūpuļkrēslā, rosīšanās dārzā vai mierīgas pastaigas parkā viņam nesniedza nepieciešamo gandarījumu.
Ķēniņš Salamans, kuram bija pasaules gudrākā cilvēka reputācija, iespējams, vērsās pie Makburneja kunga, rakstot Salamana pamācībās 5:18-19, "Bet, ja Dievs kādam cilvēkam dod bagātību un laicīgu mantu un piešķir viņam to laimīgo stāvokli, ka viņš var to baudīt, var ņemt no tā savu daļu un, pat neraugoties uz visām pūlēm, tomēr priecāties, tad tā ir Dieva žēlastības dāvana. Tāds tad daudz nedomās par savu dzīves dienu īsumu, tāpēc ka Dievs viņa sirdi apdāvina ar prieku."
Dieva doto talantu un spēju lietošana darbā, kurš jums patīk, var pildīt jūsu sirdi ar prieku daudz vairāk nekā tradicionālā aiziešana pensijā 65 gadu vecumā. Pieņemiet lēmumu nepalaist garām labāko, ko Dievs sagatavojis jūsu vēlajiem gadiem.
Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv
