ILGTERMIŅA IZMAKSAS TŪLĪTĒJAM ATALGOJUMAM

 

Vairums no mums dzīvo pēc principa: “Man to vajag, un man to vajag tūlīt!” Es atceros, kā pirms daudziem gadiem  vairākas dienas, dažkārt pat veselu nedēļu gaidīju, kad pa pastu atsūtīs apstiprinājumu rediģētajām lapām žurnālam, kuram es biju galvenais redaktors. Tagad digitālā korektūra pa e-pastu tiek saņemta gandrīz acumirklī. Ir gandrīz tā, ka saņemt vēstuli nākamajā dienā ir par lēnu.

Ziņām un informācijai mūsdienās jābūt momentānai – nav laika gaidīt aizkavējušās avīzes vai iet uz bibliotēku meklēt nepieciešamo informāciju. Patiesībā visu nepieciešamo mēs varam atrast internetā. Apmeklējot mūsu iecienītos ātrās apkalpošanas restorānus vai kafejnīcas, mēs kļūstam nepacietīgi, ja rindā jāgaida ilgāk par dažām sekundēm. Mēs zinām, ko mēs gribam – un mēs gribam to dabūt tūlīt!

Jaunie, apdāvinātie sportisti, kārē savus fiziskos talantus ātrāk pārvērst naudā, meklē iespēju izlaist koledžu sporta akadēmiskos uzstādījumus un konkurenci, bet pa taisno doties profesionālā sporta bagātībās. Un biznesa vadītāji, nevēloties investēt laiku, lai sasniegtu karjeras izaugsmi tradicionālajā veidā, izvēlas nogriezt stūrus, ejot uz morāliem un ētiskiem kompromisiem. Viņiem ir nepieciešams apmierināt savas vēlmes, un tas ir jāpaveic nekavējoties.

Sekas šādai domāšanai ir būtiskas. Acīmredzami personīgās un korporatīvās vērtības tiek nodotas. Nereti tiek pārkāpti likumi. Bet iespējamas arī citas – slēptas izmaksas, kuras daudzi no mums pat nepamana.

Katru apbur iespēja gūt pēkšņus panākumus, bet īstenībā pat tie, kuri pēkšņi parādās uz skatuves – vienalga uzņēmējdarbībā, izklaidē, sportā vai kādā citā jomā – parasti daudzus gadus neziņā ir sekojuši savam aicinājumam. Vairumam šie gadi drīzāk ir bijuši piepildīti ar neveiksmēm nekā panākumiem. Noteicošais bija tas, ka, tā vietā, lai padotos mazdūšībai un izmisumam, viņi bija izturīgi, pacietīgi un neatlaidīgi.

Neatlaidība nozīmē atteikšanos padoties, piemēram, palikt uzticīgam sapnim, vīzijai vai misijai, arī saskaroties ar grūti pārvaramiem apstākļiem. Šādas rakstura iezīmes ir kopējas dižiem pasaules pētniekiem, zinātniekiem un izgudrotājiem. Līdzās mērķtiecības un disciplīnas nodrošināšanai, lai gūtu uzvaru pār dzīves likstām, neatlaidībai ir vairāki blakus produkti, kurus izceļ Bībele:

Neatlaidība un pacietība norūda raksturu. Kā fiziski vingrinājumi attīsta muskuļus, tā neatlaidība stiprina iekšējo cilvēku, rezultējoties spēcīgā raksturā, kurš nelokās, sastopoties ar zaudējumu vai vilšanos. “Bet ne vien par to: mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība - pastāvību, pastāvība - cerību” (Romiešiem 5:3-4).

Neatlaidība un pacietība pieaug caur ticību. Ticība sev, ticība saviem mērķiem un galvenais – ticība Dievam – nodrošina „enerģiju”, kura attīsta neatlaidību ilgstošā laika posmā. “… zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību. Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim un jums nebūtu nekāda trūkuma” (Jēkaba 1:3-4).

Neatlaidība un pacietība ļauj tikt galā ar nepiepildītām cerībām. Kas notiek, kad kāds nesasniedz cerēto rezultātu? Cilvēki mēdz padoties. Viņi atsakās no plāniem un seko jauniem. Vai arī viņi var pieķerties saviem mērķiem, cerības dzīti, ka kādu dienu mērķi tiks sasniegti. Tas ir tas, ko paveica vēstulē Ebrejiem 11. nodaļā minētie patriarhi. “Un šie visi, lai gan ticības dēļ viņi ir saņēmuši liecību, nesaņēma apsolīto, tāpēc, ka Dievs mums kaut ko labāku bija paredzējis, lai viņi bez mums nesasniegtu pilnību” (Ebrejiem 11:39-40).

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv

Uzticama vadība

„Tavas ausis dzirdēs aiz tevis šos vārdus: šis ir tas ceļš, staigājiet pa to! - kaut jūs arī ietu pa labi vai novērstos pa kreisi” (Jesajas 30:21)

Tev vajadzīgs nemaldīgs Padomdevējs, tāds, kurā baumas nespēj modināt aizspriedumus, tāds, kura spriedumu neiespaido aprobežoti uzskati. Ja tev paveras ceļš uz vienu vai otru pusi, tu pats to nespēj izšķirt, vai tev pa to jāiet, vai no tā jāizvairās, un neviens mirstīgs cilvēks tev to nepateiks.

Varbūt tavā priekšā kāds ceļš it kā aizveras; varbūt tāpēc, lai tu pagrieztos un ietu citā virzienā, bet varbūt tāpēc, lai pārbaudītu tavas apņēmības nelokāmību. Nevienam nav dota gudrība, lai to pateiktu. Tev vajadzīgs Vadonis, mirstīgai acij nesaskatāms spēks, kas spēj spriest par taviem motīviem, taviem nolūkiem un tavas sirds domām, lai tevi vadītu pa tev ejamo ceļu. Zvaigzne (..) vadīs tevi pa taviem ceļiem, ja tu tikai tai sekosi.

Tu nekad neesi viens. Tu nekad neatrodies tādā vietā, kur nebūtu neviena cita, kas par tevi interesētos. Mūsu Debesu Tēvs atdeva savu Dēlu, lai Viņš mirtu tavā vietā. Golgatas krusts liecina, ka Viņš ir dziļi ieinteresēts tavā labklājībā. Dieva Dēls ir tevi atpircis, un tevis dēļ tiek pienestas daudzas lūgšanas.

Ja tu domāsi pareizi un rīkosies pareizi, tad viss būs labi. Ja tu lūgsi Dieva palīdzību, tu nelūgsi velti. Kungs darbojas dažādos veidos, lai iegūtu tavas sirds uzticību. Ne par ko Viņš nepriecājas vairāk, kā par tavu nastu atvieglošanu. Meklē pie Viņa spēku un gaismu, un Viņš devis solījumu, ka tu atradīsi laimi savai dvēselei. Ja tev atraisīsies sirds un balss lūgšanai, tad Viņš noteikti tevi dzirdēs, un būs rokas, kas sniegsies uz leju, lai tevi glābtu. Mums ir Dievs, kas dzird lūgšanas, un, ja neviens līdzeklis nelīdz, Viņš ir tavs patvērums, tavā tuvumā esošā palīdzība...

Ja tu iesi pie Dieva ar pazemīgu, ticīgu sirdi, meklējot vadību savā neizpratnē, tad tu vari nodot savu lietu Viņam. Lai Viņa solījumi nepiepildītos, jāzūd debesīm un zemei. (..) Paturi bērna neviltoto uzticību un nāc pie Jēzus ticībā, kas neļaujas atbaidīties. Uzticies Kungam no visas sirds un tava paļāvība tevi nekad nepievils, nekad tā nepavērsīsies pret tevi!

(Autors: Elena Vaita, fragments no vēstules)

KAD AR LABIEM CILVĒKIEM NOTIEK SLIKTAS LIETAS

Vai esat mēģinājis kādreiz izskaidrot vai izprast, kādēļ sliktas lietas gadās šķietami labiem cilvēkiem? Bizness sabrūk, tiek zaudēts darbs, pēkšņas finansiālas problēmas, mīļoto cilvēku skar nopietna slimība, kāds nomirst. “Kāpēc viņi ko tādu pelnījuši?” mēs jautājam sev.

Vairumam no mums ir “cēloņa – seku” dzīves uzskats – ja esi izdarījis ko sliktu, tad saskarsies ar tā sekām. Bet, ja jūs neesat izdarījis neko nepareizu, kādēļ vienalga jāsaskaras ar slikto? Daudzgadīga pieredze man mācījusi domāt, ka ir neiespējami ierobežotam aptvert neierobežoto, bet, pārdomājot šo mūžseno jautājumu, es ticu, ka Dievs ir devis analoģiju, kura var nest nelielu skaidrības sēkliņu mūsu meklējumos atrast kādu jēgu šajā traģēdiju, posta un haosa pilnajā pasaulē.

Vai atceraties, kad jūs bērnībā māte vai tēvs veda pie ārsta, lai vakcinētu pret dažādām slimībām? Kad ārsts tuvojās ar draudīgu šļirci, jūs, iespējams, lūkojāties uz saviem vecākiem ar šausmām, sāpēm, neticību, apjukumu un sajūtu, ka esat nodots. “Mammu (vai tēti), kādēļ tu ļauj tam notikt? Es domāju, ka tu mani mīli!” Jā, viņi tevi mīlēja, bet tu nespēji saprast, ka tas, ko viņi pieļauj, ir labākais priekš tevis. Tev likās, ka tu viņiem esi vienaldzīgs.

Sajūtas ir dabīgas. Dievs mūs katru ir radījis ar sajūtām. Bet es nevaru savus lēmumus balstīt uz sajūtām. Maniem lēmumiem jābalstās uz patiesību – absolūtu patiesību. Tāpēc es konsultējos ar Dieva vārdu – Bībeli, katru dienu gūstot gudrību, vadību un atbildes. Pat atbildi, kāpēc labiem cilvēkiem gadās sliktas lietas. Lūk, dažas domas, ko Raksti man devuši par šo jautājumu:

Dažas no sliktajām lietām ir mūsu sabojātās apkārtējās pasaules produkts. “Bet zini to, ka pēdējās dienās iestāsies grūti laiki, jo cilvēki būs patmīlīgi, mantas kārīgi, lielīgi, augstprātīgi, zaimotāji, nepaklausīgi vecākiem, nepateicīgi, neganti, cietsirdīgi, nesamierināmi, apmelotāji, nesavaldīgi, nesavaldāmi, labā nīdēji, nodevēji, pārsteidzīgi, uzpūtīgi, mīlēdami vairāk baudas nekā Dievu, izrādīdami ārēju svētbijību, bet tās spēku noliegdami; un no tādiem izvairies." (2. Timotejam 3:1-5).

Pat sliktas lietas var tikt iekļautas Dieva dievišķīgajā plānā. “Un mēs zinām, ka tiem, kas mīl Dievu, visas lietas nāk par labu, tāpēc, ka tie pēc Viņa mūžīgā nodoma ir aicināti” (Romiešiem 8:28).

Raksti ir pārlaicīgs resurss, kurš ir kopā ar mums, palīdzot tikt galā ar dzīves apstākļiem –labiem un sliktiem. “Visi šie raksti ir Dieva iedvesti un ir noderīgi mācībai, vainas pierādīšanai, labošanai, audzināšanai taisnībā, lai Dieva cilvēks būtu pilnīgs, sagatavots katram labam darbam “(2. Timotejam 3:16-17).

Vai esat dusmīgs? Nobijies? Šaubāties par  Dievu? Tad stāstiet Viņam. Tas ir tas, ko daži cilvēki sauc „lūgšana”. Un tad klausieties Dieva atbildi. Viņš runās caur savu „mīlestības vēstuli,” plašāk pazīstamu kā Bībeli.

Jūs, iespējams, esat viens no tiem, kuri saka: „Es pamēģināju reliģiju – tā nedarbojas.” Jā, jūs pamēģinājāt reliģiju kā cilvēka mēģinājumu būt pietiekami labam, lai patiktu Dievam. Bet, ja jūs uz to apstājāties, jūs neizmēģinājāt personiskas attiecības ar Dievu caur Viņa Dēlu, Jēzu Kristu. Tieši tur ir atbildes, kuras jūs meklējat.

Autors: Kens Korkovs

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv

IEGUVUMI SADARBOJOTIES AR CITIEM

Vai esat kādreiz vērojuši sporta sacensības – basketbola vai futbola spēli, kur atsevišķs spēlētājs monopolizē bumbu un atsakās dalīties tajā ar komandas biedriem? Nav starpības, cik lielisks ir spēlētājs, laba pretinieku komandas aizsardzība divkārši samazina šādu patmīlīgu spēlētāju sniegumu. Ir kāds būtisks iemesls, kādēļ viņi ir daļa no komandas – viņi nevar gūt panākumus vieni paši.

Līdzīgā veidā biznesa vidē bieži vien liels uzsvars tiek likts uz individualitāti, tādā veidā upurējot komandas mērķi, kas galu galā noved pie neveiksmes. Tā vietā, lai strādātu kopā, „izcilnieki” dot priekšroku sevis izcelšanai, sagraujot korporatīvo labklājību, dzenoties pēc labuma sev.

Veiksmīgi uzņēmumi prot sabalansēt savstarpējo atkarību un individualitāti. Viņi priekšplānā izvirza komandas mērķus un iedrošina komandas locekļus tos sasniegt kopīgā darbā. Šie uzņēmumi arī novērtē katra cilvēka unikālās prasmes un talantus. Tomēr viņi apzinās, ka atļaušana atsevišķiem darbiniekiem izvirzīt savus mērķus augstāk par kopējo komandas labumu labākajā gadījumā ir mazražīga, bet sliktākajā pat nāvējoša.

Komandas darba un savstarpējās atkarības idejas nebūt nav jaunas, to iezīmes mēs varam saskatīt praktiski visās sabiedrībās. Un Bībele, neskatoties uz to, ka ir pirms vairākiem tūkstošiem gadu sarakstītu rakstu apkopojums, bieži apstiprina cilvēku kopdarba vērtīgumu. Pārdomājiet šos principus, kuri aprakstīti Vecajā Derībā Salamana Mācītāja grāmatā:

Arī visspēcīgākajiem cilvēkiem nepieciešams citu atbalsts. Kompānijas vadītājs var saņemt daudzus apsveikumus, kad kompānija uzplaukst, un daudzus nopēlumus, kad tā cieš neveiksmes. Bet pat visizcilākais, viskvalificētākais vadītājs nespēj paveikt visu darbu, un viņam pilnīgi noteikti trūkst dotumi, lai spētu veikt dažādos, nepieciešamos uzdevumus. “Diviem ir labāk nekā vienam būt, tāpēc, ka viņiem tad iznāk labāka alga par viņu pūlēm” (Salamans Mācītājs 4:9).

Komandas darbs ļauj pārvarēt neveiksmes. Neviens negūst panākumus 100% visu laiku. Patiesībā vairums no mums biežāk cieš neveiksmes nekā gūst panākumus. Un, kad mēs paklūpam, ir labi, ja blakus ir kāds, kurš mūs paceļ, notīra, iedrošina mēģināt vēlreiz un parāda, kas, iespējams, ir bijis nepareizi. "Ja viņi krīt, tad viens palīdz otram atkal tikt uz kājām. Bet nelaime tam, kas ir viens! Kad tas krīt, tad otra nav, kas viņu pieceļ!" (Salamans Mācītājs 4:10).

Darbs vienatnē var ierobežot produktivitāti. Darbs vientulībā var būtiski mazināt personas efektivitāti. It sevišķi radošos mēģinājumos, kur, iespējams, viena cilvēka domas nekad nesasniegs nepieciešamo mērķi. Radoši „berzējoties” viens otrā var uzšķilt to labāko. “Tāpat arī, kad divi guļ kopā, viņi viens otru silda, bet kur lai ņem siltumu viens pats?” (Salamans Mācītājs 4:11).

Savstarpēja atkarība var nodrošināt spēku, kādu nav iespējams sasniegt vienatnē. Viens zirgs var pavilkt noteiktu svaru, bet, savienoti pārī, tie var pavilkt daudzkārt lielāku kravu. Tas pats ir patiess arī biznesa vidē, kur sastopamie izaicinājumi nereti nav pārvarami vienatnē. “Un, ja kāds var vienu pārvarēt, tad divi taču var tam pretī stāties, un trīskārtēju auklu nevar tik drīz pārraut” (Salamans Mācītājs 4:12).

Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv

ATBILDĪBA – VAI IZZUDUSI?

Nesen savā blogā (www.bobtamasy.blogspot.com) es rakstīju par atbildību. Un šī tēma man šķiet arvien svarīgāka. Manam draugam, sarunājoties ar jaunāku uzņēmēju, jautāja, kurā vietā, salīdzinot ar citām profesionālajām iemaņām un prasmēm, viņš liktu atbildību. Jautājums radās tāpēc, ka atbildība ir kaut kas svešs daudziem topošajiem vadītājiem – un pilnīgi noteikti netiek apgūta nevienā koledžā vai biznesa skolā.

Šāds personīgās un individuālās atbildības trūkums neliek brīnīties par dažādu skandālu birumu: nopietni pārkāpumi tiek izdarīti bez mazākās nožēlas; augstākā līmeņa vadītāji saņem lielus bonusus, tajā pašā laikā viņu vadītie uzņēmumi piedzīvo neiedomājamus zaudējumus; tiek piedzīvotas ziņu virsrakstu cienīgas morālas neveiksmes. Ja neviens neliek atskaitīties un nav ļauts uzdot  nepatīkamus jautājumus, ir diezgan viegli nonākt situācijā, kad, kā teikts Bībelē, “Ikviens darīja, kas šķita taisns paša acīs” (Soģu 21:25).

Tas attiecas uz atbildību darbā, darbību un attieksmi mājās, pat atpūtas aktivitātēm un svarīgiem finansiālajiem lēmumiem. Kā rakstīja angļu dzejnieks Džons Donns: „Nav tāda cilvēka, kas būtu kā Sala jūrā, pats par sevi; jebkurš cilvēks ir daļa no Kontinenta, daļa no Cietzemes.” Mēs varam domāt, ka mūsu ētiskie un morālie lēmumi ir neatkarīgi, bez sekām uz apkārtējiem. Patiesībā tiem ir būtiska ietekme – pozitīva vai negatīva – uz mūsu ģimenēm, draugiem, kolēģiem un uzņēmumiem.

Atklāti runājot, mēs varam būt tikai tik atbildīgi, cik vēlamies tādi būt. Daži cilvēki ir atbildīgi zināmās jomās, bet nevēlas tikt pārbaudīti citās.  Rezultātā mēs novēršamies, uzzinot par vadītāju ētiskajām un morālajām neveiksmēm, pat tad, kad viņi ikdienā liekas atklāti un godīgi. Diemžēl tā notiek, kad cilvēki izvēlas būt atklāti tikai atsevišķās jomās.

Bet kāpēc mums jāvēlas ļaut cilvēkiem ielūkoties mūsu dzīvē, ļaujot piekļūt mūsu domām un aktivitātēm? Ir daudzi iemesli – tas ne tikai attur mūs no nepareizas rīcības, bet var arī veicināt vēlmi rīkoties pareizi. Pārdomājiet, ko Bībele vēsta par atbildību un tās nepieciešamību:

-Tā mums palīdz sekot vērtīgiem mērķiem un plāniem. Dažkārt nepietiek tikai ar labiem nodomiem. Mums nepieciešami draugi, pat atbildības partneri, kuriem rūp mūsu ikdiena, intereses un izaicinājumi, kuri mūs izaicina, kad nesekojam iepriekš izdiskutētiem, svarīgiem plāniem un mērķiem. Ebrejiem 10:24 mudina: „Un vērosim cits citu, lai paskubinātu uz mīlestību un labiem darbiem.”

-Tā mūs vada svarīgu lēmumu pieņemšanas procesā. Dažkārt lēmumu pieņemšana ir skaidra un vienkārša. Citkārt diemžēl tā var būt neskaidra, jo ir vairākas it kā līdzvērtīgas alternatīvas. Šādos gadījumos atbildības partneris var palīdzēt ne tikai izvērtēt iespējamos risinājumus, bet arī atklāt mūsu iekšējos motīvus. “Kur padoma nav, tur nodomus neizved galā, bet, kur ir daudz padomdevēju, tur tie piepildās” (Salamana pamācības 15:22).

-Tā pasargā mūs no nepareizas rīcības. Jēkaba 5:16 mūs pārliecina: “Izsūdziet cits citam savus grēkus un aizlūdziet cits par citu.” Tas nav jāsaprot tā, ka kādam mūs ir jāpārbauda, bet gan kā mūsu saistības, vēlēšanās saglabāt godaprātu un galu galā būt efektīviem Dieva vēstnešiem. Mērķis nav mūs ierobežot, bet gan dot labāko iespēju gūt sekmes.

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv

LAI KO ARĪ TU DARI – NEPADODIES!

 

Rakstnieks Oskars Vailds kādreiz rakstīja:

“Pieredze ir apzīmējums, ko ikviens piešķir savām kļūdām.”

Lai arī Vailda novērojums atklāj, ka cilvēks vienmēr atrod attaisnojumu savām darbībām, tomēr tas atklāj arī citu patiesību: “Kļūdīšanās ir iespēja gūt vērtīgu mācību.”

Neveiksmi reti ir viegli pieņemt, un bieži vien tā atņem drosmi. Ciešot neveiksmi, mēs sastopamies ar kārdinājumu padoties. Bet neveiksmes ir tikpat dabiskas kā elpošana. Piedzīvojot neveiksmi, mums ir jāgriežas atpakaļ sākuma punktā un jāsāk no jauna, cerībā uz izdošanos nākamajā mēģinājumā vai arī kādā no turpmākajiem.

Ja padomāsiet dziļāk, tad ikvienam no mums ir pieredze kā “atgriezties” pēc neveiksmes. Padomājiet par šo:

·         Mēs visi esam krituši, pirmo reizi mēģinot iet.

·         Katrs no mums, mēģinot pirmo reizi peldēt, ir grimis.

·         Katram no mums ir bijušas grūtības, mācoties burtus un rakstot vārdus.

·         Sportojot, vairums no mums, pirmo reizi sitot vai sperot pa bumbu ir „nopūdelējis”.

Roulands Hasejs Makī (Rowland Hussey Macy), pirmā lielveikala dibinātājs ASV, piedzīvoja septiņas neveiksmes, līdz viņa veikals guva panākumus Ņujorkā. Britu rakstnieks Džons Krīsijs (John Creasey) kā jaunais rakstnieks saņēma 743 atteikumus, kam sekoja veiksmīga karjera ar vairāk nekā 600 krimināl- un mistēriju stāstiem.

Kā jūs tiekat galā ar neveiksmēm? Vai bailēs no neizdošanās zaudējat drosmi izdarīt vēl vienu mēģinājumu? Vai pieņemt lēmumu atkārtot mēģinājumu ar stingru apņemšanos gūt panākumus?

Uzklausiet lielisku Pola S. (Paul S. Rees) padomu:

“Dievs var mūsu neveiksmes pārvērst panākumos; Dievs var mūsu bailes pārvērst drosmē; Dievs var mūsu aizspriedumus pārkausēt mīlestībā; Viņš var paņemt mūs, kad esam pilnībā atteikušies no Viņa un saviem pienākumiem, un aizsegt ar Savu glābjošo roku; Viņš var vēlreiz atgriezt mūs pie uzdevuma, kurš mums licis saraukt pieri, lai mēs pārspētu pretinieku.”

Mēs neesam vieni mūsu neveiksmēs. Vienmēr atcerieties, ka mēs neesam izolēti arī neveiksmju brīžos. Grūtību brīžos atcerieties šos vārdus:

“Nebīsties, jo Es esmu ar tevi! Neatkāpies, jo Es esmu tavs Dievs! Es tevi stiprinu, Es tev arī palīdzu, Es tevi uzturu ar Savas taisnības labo roku!” (Jesajas 41:10).

Neveiksmes var padarīt mūs labākus. Pareiza reakcija uz neveiksmēm un kļūdām ir svarīgāka nekā ilgas pūles gūt panākumus. Tās palīdz mums veidoties par labākiem cilvēkiem, attīstot spēcīgu un elastīgu raksturu. Bībelē teikts:

“Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās, zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību. Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim un jums nebūtu nekāda trūkuma.” (Jēkaba 1:2-4).

Ticība mūs vada cauri neveiksmēm. Ticiet – ne tikai sev un savām spējām, bet daudz svarīgāk – Dievam, kurš kontrolē apstākļus. Lūk, ko Dievs pasludina Jeremijas 29:11-

“Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat.”

Autors: Roberts D. Fosters

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv