Grūtais panākumu pārbaudījums

Mēs visi esam redzējuši šo fenomenu, ka zvaigžņotie sportisti, kuri gozējas vispārējā fanu apbrīnā, uzvedas apkaunojoši, ka izklaides industrijas pārstāvji un citas slavenības nav tās jaukās un draudzīgās personas, ko var vērot TV ekrānā vai kinoteātros un, ka politiķi, kuri priekšvēlēšanu kampaņas laikā ir tik pretimnākoši, attiecas augstprātīgi pret visiem, kuru viedoklis nesaskan ar viņējo.

Mēs dažreiz par tādiem cilvēkiem sakām, ka viņi slimo ar “zvaigžņu slimību”, jo viņi ir tā pārņemti ar savu slavu un panākumiem, ka tic tam, ko par viņiem raksta. Visi saņemtie glaimi ir viņos raisījuši pārliecību, ka viņi tik tiešām ir “īpaši”.

Lielākā daļa no mums turas pa gabalu no tās pompozās un uzbrūkošās attieksmes, ko rāda šīs publiskās sejas, taču pat tad, ja mēs neesam ieguvuši tādu slavenības status, var būt tā, ka mēs esam tuvu tam, lai paši attiektos šādā egocentriskā manierē.

Piemēram, jūs iegūstat atzinību, kā labākais tirdzniecības menedžeris jūsu nodaļā vai pat visā uzņēmumā. Kad visi jums sit pa muguru un saka apsveikumus, kā jūs uz to reaģējat? Jūs beidzot saņemat ilgi gaidīto paaugstinājumu, dabūjat jaunu ofisu, jaunu status un citas korporatīvās priekšrocības. Kāda ir jūsu attieksme pret darbiniekiem, kas nav tik daudz sasnieguši, kuriem, iespējams, tagad ir jāatskaitās tieši jums?

Vai iedomājieties, ka jūs esat uzaicināti sniegt runu kādā prominentā nozares sanāksmē. Jūsu runu uztver pozitīvi, un pēc tās vairāki cilvēki nāk jūs uzslavēt par jūsu lieliskajām un interesantajām domām. Vai jūs pazemīgi pieņemat komplimentus, gandarīti par to, ka jūsu teiktais, bija noderīgs klausītajiem, vai jūs sākat pie sevis domāt: “Jā, es tiešām biju labs, vai ne”?

Pirms vairākiem gadiem es biju redaktors kādam žurnālam, kam manā vadībā tika veiktas nozīmīgas pārmaiņas. Pēc tam, kad apgrozībā bija parādījušies pirmie pārlabotie izdevumi, cilvēki dažādās sanāksmēs sāka nākt man klāt, lai pateiktos par veiktajām izmaiņām. Sākotnēji es biju priecīgs saņemt atzinību, taču, laikam ejot, šie uzmanības apliecinājumi vairs nebija nekāds pārsteigums. Tad es sapratu, kādas briesmas var slēpties tanī, ka es ļauju jaukiem vārdiem ietekmēt manu ego.

Parasti kā dzīves “pārbaudījumus” mēs uztveram brīžus, kad mums nākas saskarties ar nelaimēm vai grūtībām. Pārbaudījums ir tas, kā mēs reaģējam grūtās situācijās. Taču es esmu sapratis to, ka mēs varam tikt pārbaudīti arī veiksmē un panākumos. Labklājība – tas ir labi, ja vien neliek mums piepūsties aiz lepnuma. Bībelē tas risināts šādi:

Glaimu uzbrukumu pārdzīvošana. Tieši tāpat kā milzīgā karstumā tiek apstrādāti dārgmetāli, lai tādējādi novērstu to netīrību, labi un slikti pārbaudījumi mūsu dzīvē var kalpot tam, lai mēs atklātu savus personīgus trūkumus un, cerams, tos arī novērstu. “Kausējamais katls sudrabam, kausējamā krāsns zeltam, bet vīrs tiek novērtēts pēc sava darba.” (Salamana Pamācības 27:21)

Izvairīšanās no vēlmes pašpaaugstināties. Mēs dzīvojam pasaulē, kam rūp zīmoli un kur dominē lielveikali. Mums apgalvo, ka, lai profesionālā ziņā kāptu augstāk un apzinātos savas ambīcijas, mums ir sevi jāreklamē. “Jums ir jāpārspēj pašiem sevi, lai jūs pamanītu,” mums saka. Taču cilvēki apbrīno un respektē arī sirsnīgu un pieticīgu garu, un arī tas var palīdzēt gūt labumu. “Lai tevi daudzina kāds cits - un ne tava paša mute, kāds svešais - un ne tavas paša lūpas.” (Salamana Pamācības 27:2)

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2013 /  www.cbmc.lv.

Vīzijas trūkuma aptumšotais skats

19. gadsimta 80. gados Džordžs Īstmens ieviesa procesu, ar kura palīdzību fotogrāfisko emulsiju varēja pielietot uz lokanas filmiņas. Drīz vien, lai izmantotu šīs jaunas filmiņas priekšrocības, viņš radīja vienkāršu fotoaparātu, kuru nosauca par “The Kodak”. Šī mazā kamera mainīja pasauli, dodot iespēju uzņemt attēlus ikvienam, un šis process ļāva rasties foto attīstīšanas industrijai, kas plauka un zēla vairākas desmitgades.

Gandrīz precīzi 100 gadus vēlāk viņa vārdā nosauktais uzņēmums “The Eastman Kodak Company” ieviesa digitālo fotogrāfiju. Taču šoreiz tādu vizionāru kā Džordžs Īstmens nebija. Tā vietā, lai redzētu iespaidīgu jaunu tehnoloģiju un iedomātos tās spēju stiprināt foto industriju, “Kodak” digitālos attēlus redzēja tikai kā draudu viņu pamatbiznesam – foto filmiņu ražošanai. Acīmredzot viņiem trūka vīzijas.

Šodien mēs zinām šī stāsta turpinājumu. Ne tikai digitālie fotoaparāti, bet arī modernie viedtālruņi ar iebūvētām augstas kvalitātes kamerām praktiski ir pēcteči pirmajam “Kodak” fotoaparātam. Lai arī tie ir vienkārši un viegli lietojami, digitālās fotogrāfijas radītājam neizdevās to kapitalizēt.

Dažkārt, aprakstot cilvēkus vai uzņēmumus, kas nerada vai neattīsta jaunas idejas, lietojam frāzi “gulēt uz saviem lauriem”. Taču problēmas sakne ir daudz dziļāka par to. Tam vajadzētu būt saistītam ar to, ka cilvēki ir tā pārņemti ar savu pagātni, ka nespēj vai negrib lūkoties nākotnē.

Daži no runātajiem Photoshop pasaules sanāksmē, kuru es apmeklēju, atzīmēja to, ka mūsu pagātnes sasniegumi var traucēt mums sasniegt lielas lietas arī nākotnē. Piemēram, manā nozarē lieliski fotogrāfi nespēj vien apbrīnot savas pirms 20 gadiem uzņemtās fotogrāfijas un turpina uzņemt tādas pašas vēl un vēl. Tas pats notiek arī mūzikā, vēl vienā nozarē, kurai es veltu daudz laika, – daudzi mūziķi klausās vien savas vecās dziesmas un nespēj iedomāties kaut kā cita spēlēšanu.

Citiem vārdiem sakot, mēs varam iestrēgt vecajā kārtībā un nespēt pienācīgi novērtēt to cerību un iespēju, ko nākotnei nes jauni un citādi veidi, kā kaut ko izdarīt. Es esmu ievērojis vienu pamatpatiesību jebkāda veida uzņēmumiem – jo lielāka kompānija, jo lielāka varbūtība, ka vadībai trūks iztēle un radošums, lai spētu saredzēt un novērtēt kaut ko tādu, ko viņi nav vēl darījuši.

Tas pats var izrādīties, ka ir patiesība, arī garīgā ziņā. Komforta un apmierinātības dēļ mēs bieži vien nevēlamies izmēģināt ko jaunu un kaut ko mainīt savos reliģiskajos paradumos, rituālos un tradīcijās. Mūsu skats arī var tikt vīzijas trūkuma aptumšots. Taču Bībelē Dievs ir par visu “jauno”, kā tas atklājas turpmākajos fragmentos:

Jauni cilvēki. Dievs zina to, kas mums rada grūtības, mūsu ierobežotību un mūsu vājības. Viņš vēlas mūs padarīt jaunus – cilvēkus, kas ir pilnībā „aprīkoti”, lai kalpotu Viņam un citiem. “Tādēļ, ja kas ir Kristū, tas ir jauns radījums; kas bijis, ir pagājis, redzi, viss ir tapis jauns!” (2. Korintiešiem 5:17)

Jaunas lietas. Dievs, saprotot mūsu problēmas – mūsu kļūdas un to, ka mēs neesam perfekti, – piedāvā jaunu, savādāku nākotni. "Nedomājiet vairs par seniem notikumiem un neievērojiet to, kas jau sen bijis! Redziet, Es veikšu ko jaunu…” (Jesajas 43:18-19)

Jauni motīvi. Zinot to, ka mēs bieži vien nedzīvojam tā, kā mēs to vēlētos, Dievs piedāvā mums iespējas dzīvot priekš Viņa. „Un jāapģērbj jaunais cilvēks, kas radīts pēc Dieva patiesā taisnībā un svētumā.” (Efeziešiem 4:24)

Autors: Džims Matiss

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2013 /  www.cbmc.lv.

Vienmēr izstrādājiet rezerves plānu

Pirms kāda laika mēs ar manu sievu Keitiju saņēmām pārsteidzošu piedāvājumu finansiālās kompensācijas saņemšanai no kāda liela ķīmiskās rūpniecības uzņēmuma par viņu ražotā produkta nodarītajiem bojājumiem mūsu priedēm. Šī summa ne tikai nosedza mūsu patiesos zaudējumos, bet tanī ietilpa arī papildus piemaksa 15 procentu apmērā.

Ar šo žestu, ko uzņēmums varēja arī nedarīt, tas parādīja to, ka ir gatavs segt vairāk nekā koku aizvietošanas izmaksas. Tas rēķinājās ar to, ka problēma var būt radījusi mums personīgas grūtības un stresu, un piedāvāja mums sniegt gandarījumu papildus kompensācijas veidā.

Es nezinu, kādu metodi šī starptautiski pazīstamā kompānija izmantoja, lai noteiktu to, kādu atlīdzību piedāvāt, taču es zinu, no kurienes cēlies ir šis atlīdzības sniegšanas koncepts – no Bībeles.

Bībeles Vecajā Derībā mācīts: “Paziņo Israēla bērniem: ja kāds vīrs vai kāda sieva izdara kaut vienu no cilvēciskajiem grēkiem, kļūdami uzticības lauzēji Tā Kunga priekšā un uzkraudami uz sevi vainu, tad tiem būs izsūdzēt savus grēkus, ko tie darījuši, un vainīgajam jāatlīdzina viņa nodarītais zaudējums pilnā vērtībā un vēl jāpievieno viena piektdaļa, un jāatdod tam, kā priekšā viņš noziedzies.” (Ceturtā Mozus grāmata 5:6-7).

Šajā fragmentā ir atrodamas divas pamācības: Pirmā – kad tiek izdarīts kaut kas slikts un kāds cieš finansiālus vai materiālus zaudējumus, vaininiekam vajadzētu kompensēt zaudējumu tā apmērā. Otrā – bojājumi var būt lielāki nekā zaudējumu monetārā vērtība. Ja tā, tad gandarījuma sniegšanai būtu jāsniedz papildus kompensācija.

Mūsdienās sabiedrībā mēs bieži redzam, ka uzņēmumi cenšas tikt cauri ar knapu minimumu gan kvalitātē, gan klientu apkalpošanā. Tāpēc tas bija ļoti atsvaidzinoši saskarties ar kompāniju, kas ir gatava darīt vairāk par to, kas viņiem ir jādara, un pat par to, kas no viņiem tiek gaidīts.

Savā tā sauktajā “Kalna svētrunā” Jēzus saviem sekotājiem teica to, cik svarīgi ir pienācīgi atbildēt saviem ienaidniekiem. Taču Viņa sniegtās pamācības ir piemērojamas arī uzņēmumiem, kas vēlas būt droši par to, ka viņu klienti nekļūst par viņu ienaidniekiem vai problēmām:

“Un, kas ar tevi grib tiesāties un ņemt tavus svārkus, tam atdod arī apmetni. Un, kas tevi spiež iet vienu jūdzi, ar to paej divas” (Mateja 5:40-41).

Tāpēc es ieteiktu, ja jūs atklājat to, ka esat kādam izdarījis ko sliktu, pat ja rīcība ir bijusi nejauša, un jūs patiesi vēlaties kaut kā vērst to par labu, tad apsveriet reālo zaudējumu atlīdzināšanai pievienoto papildus kaut ko. Neviens nekad nevarētu teikt ko sliktu par jūsu apņemšanos izdarīt vairāk, nekā no jums tiek gaidīts.

Es esmu redzējis vairāk nekā vienu gadījumu, kad kompānijas dedzīgi cenšas pakalpot un apmierināt klientu, kuram ir izdarījušas ko sliktu, tādējādi tās ne tikai panāk to, ka klients atgriežas, bet arī gūst izaugsmi, pateicoties savai vēlmei rīkoties tā, kā ir pareizi.

Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2013 /  www.cbmc.lv.

Vai tas ir tā darba vērts?

Tradicionāli ASV septembra pirmajā pirmdienā tiek atzīmēti “Darba svētki”. Tiek pieminēts vīru un sievu čaklais darbs paaudžu paaudzēs, viņu prasmes un talanti, kas likti lietā ražošanā un pakalpojumu jomā, tādējādi sniedzot lielu labumu līdzcilvēku dzīvēs.

Diemžēl statistikā vēl joprojām novērojama tendence, ka lielais vairums ļaužu ir neapmierināti ar savu darbu. Dažos pētījumos atklājies, ka pat 70 procentiem no visu nodarbināto skaita, iespējams pat vairāk, nepatīk tās lietas, kas viņiem ikdienā jāveic. Viņiem darbs ir nekas vairāk kā “nepieciešams ļaunums”.

Atsaucoties uz Bībelē sacīto, var teikt, ka tas nav tas, ko Dievs pašā sākumā bija iecerējis. Bībelē, Pirmajā Mozus grāmatā, pašā sākumā, radot cilvēku, Dievs sacījis: “Tad Dievs sacīja: "Darīsim cilvēku pēc mūsu tēla un pēc mūsu līdzības; tie lai valda pār zivīm jūrā un pār putniem gaisā, un pār lopiem, un pār visu zemi un visiem rāpuļiem, kas rāpo zemes virsū… Redzi, Es jums esmu devis visus augus, kas nes sēklu, kas vien ir zemes virsū, un visus kokus, kas augļus nes, kam sēkla sevī; tie lai jums būtu par ēdamo.””( Pirmā Mozus grāmata 1:26-30).

Taču pēc tā, ko sauc par “cilvēka krišanu”, darbs, ko Dievs iepriekš bija noteicis, kļuva smags. “… Lai zeme ir nolādēta tevis dēļ; tev, smagi strādājot, būs maizi ēst visas sava mūža dienas…. Sava vaiga sviedros tev būs maizi ēst, līdz kamēr tu atkal atgriezies pie zemes, jo no tās tu esi ņemts: jo tu esi pīšļi, un pie pīšļiem tev atkal būs atgriezties.” (Pirmā Mozus grāmata 3:17-19).

Šie fragmenti parāda, ka sākumā Dievs vēlējās, lai darbs būtu atalgojošs, piepildošs un viegli paveicams, taču grēka – cilvēka dumpinieciskās rīcības – dēļ darbs kļuva grūts, kaitinošs un pat mokošs.

Tad kā mēs varam tikt pāri šai sajūtai par darbu kā “nepieciešamu ļaunumu” un sākt izjust to, kā patīkamu un jēgpilnu nodarbi? Šķiet, viens no labākajiem veidiem, kā to panākt, ir atkārtoti veltot savu padarīto darbu Dievam, lūdzot viņam svētīt mūsu pūliņus un cenšoties veikt savus darba pienākumus saskaņā ar Dieva noteikumiem un standartiem. Šeit ir daži pamatprincipi, kam sekot:

Strādājiet Dievam. Mums ir tendence darbā tiekties pēc uzslavām vai censties apmierināt priekšniekus. Lai gan pēc būtības tas nav nepareizi, mūsu pamatmērķim vajadzētu būt apmierināt un godāt Dievu. “Visu ko darāt, dariet no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem, jo jūs zināt, ka Tas Kungs par atmaksu jums dos debesu mantojumu. Jūs jau kalpojat savam Kungam - Kristum” (Kolosiešiem 3:23-24).

Saprotiet, ka jūsu darbs ir no Dieva. Tas, kur jūs strādājat un ko jūs strādājat, nav nejaušība. Dievs ir nolicis jūs tur, kur jūs esat, darīt to, ko jūs darāt, Viņa nolūka labad. “Vai tad nu nebūtu cilvēkam pats labākais, ka viņš ēstu un dzertu un ļautu savai sirdij baudīt visus labumus par savām pūlēm? Bet es esmu atzinis, ka arī tas ir atkarīgs no Dieva rokas. Tiešām, kas gan var ēst un kas var ko baudīt bez Viņa līdzdalības? Jo tādam cilvēkam, uz ko Viņam ir labs prāts, Dievs dod gudrību, atziņu dziļumu un prieku…” (Salamans Mācītājs 2:24-26).

Izmantojiet savu darbu kā platformu Dieva reprezentēšanai. Kā gan labāk var demonstrēt Dieva klātbūtni un īstumu, ja ne caur mūsu darbu? Tas, kā mēs uzvedamies darbā, sniedz mums tiesības aizstāvēt viņu. “Bet turiet Kungu Kristu svētu savās sirdīs, būdami arvien gatavi aizstāvēties pret ikvienu, kas vaicā par cerības pamatu jūsos; tomēr gan ar lēnprātību un bijību…” (Pētera 1. vēstule 3:15-16).

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2013 /  www.cbmc.lv.