Vai jums kādreiz ir bijusi sajūta, ka jūs esat bijis/usi uzticīgs un paklausīgs Dievam, bet kaut kādu iemeslu dēļ Viņš nav atbildējis ar to pašu? Jāatzīst, ka tieši tā es jutos daudzus gadus. Es varēju lūgt un darīt to, ko, pēc manām domām, Dievs bija aicinājis mani darīt, bet mana darba augļi neatbilda tam, ko es gaidīju. Viss padevās pārāk grūti, un rezultāti bija pārāk niecīgi.
Kādu dienu, kad es savu vilšanos izteicu sievai, viņa ieteica mums pierakstīt dažus gadījumus pēdējo desmit gadu laikā, kad Dievs ir bijis mums uzticīgs. Sevišķi viņa ieteica pierakstīt tās notikušās lietas, kuras es nevarēju kontrolēt, lietas, kuras parāda Dieva darbību manā dzīvē.
Manam sarakstam pieaugot līdz desmit gadījumiem, es ieraudzīju kādu acīmredzamu kopējo pazīmi. Deviņi gadījumi no desmit bija saistīti ar cilvēkiem un attiecībām. Vairumā gadījumu, kuros es saskatīju Dieva darbību, Viņš manā dzīvē ieveda cilvēkus, uz kuriem es pat nebiju cerējis. Viņš iepazīstināja mani ar jauniem draugiem visneparastākajos veidos, virzīja mani pie cilvēkiem, kuri varēja palīdzēt atrisināt manas problēmas, iedrošināt mani un pamācīt tieši tad, kad tas bija nepieciešams.
Piemēram, man vienmēr bija vēlēšanās iemācīties dziedāt, bet ikreiz, kad es to mēģināju darīt, nekad nesaņēmu īpašu iedrošinājumu. Acīmredzot es nebiju īpaši labs. Kādu dienu mana sieva ierosināja man padomāt par vokālā pedagoga noalgošanu. Dažas dienas vēlāk es satiku lielisku dziedātāju. Praktiski bez domāšanas es uzdevu jautājumu, vai viņa nepasniedz dziedāšanu. Es uzsāku vokālās nodarbības jau nākamajā nedēļā. Viņa apliecināja sevi kā lielisku skolotāju, un pēc trim gadiem es vairs nekautrējos uzstāties publikas priekšā un nereti saņēmu siltus komplimentus. Dievs manā dzīvē ieveda īsto cilvēku īstajā brīdī, lai es varētu piepildīt savas sirds vēlēšanos.
Septiņu gadu laikā, kuros es vadīju kafejnīcu, cilvēki nereti jautāja, kur es esmu atradis tik jauku personālu. Man bija godīgi jāatzīst, ka Dievs bija atvedis īstos cilvēkus tieši tad, kad tas bija nepieciešams. Mēs nebijām tik gudri, lai pieņemtu šādus lēmumus patstāvīgi.
Bija arī daudzi citi gadījumi, kad Dievs bija atvedis īstos cilvēkus tieši īstajā laikā. Es spēlēju grupā, kura centās sniegt uz Bībeli balstītu vēstījumu. Dievs saveda grupas dalībniekus kopā mūsu izaugsmes vispiemērotākajā laikā, lai mēs varētu slavēt Viņu.
Mateja evaņģēlijā, 6:19-21, Jēzus saka: "Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog. Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.” Es ticu, ka „mantas debesīs” ir mūsu attiecības, draudzība un lietas, kuras esam darījuši, lai aizsniegtu apkārtējos ar Jēzus Kristus mīlestību.
Mana vilšanās attiecībā uz Dievu parasti saistījās materiālām rūpēm, kuras, es zinu, ir pārejošas - „mantas virs zemes.” Viņa darbs ietver paliekošas lietas, tādas kā cilvēki, attiecības un patiesība.
Dieva prioritāte ir cilvēki, materiālās lietas Viņam labākajā gadījumā ir sekundāras. Es zināju, ka Dievs nodrošina visu mums nepieciešamo, bet joprojām cerēju, ka tikšu atalgots ar luksus lietām - rezultāts bija mana vilšanās. Tagad garais manas dzīves brīnišķīgo cilvēku saraksts man neļaus apšaubīt Dieva mīlestību un uzticību.
Autors: Džims Matis
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv
