Kas ir jūsu patiesais priekšnieks?

Ja es jums jautātu, kas ir jūsu priekšnieks, ko jūs man atbildētu? Jūs varētu teikt “Es atskaitos valdes priekšsēdētājam (vai uzņēmuma īpašniekam)”. Kāds cits varētu sacīt “Man ir jāatskaitās valdei” vai “Mans boss ir mani klienti”.

Raugoties no funkcionālā vai praktiskā skatu punkta, šīs atbildes šķiet labas esam. Taču es drīzāk teiktu, ka jums, ja esat kristietis un darbojaties uzņēmumā vadošā amatā vai kā menedžeris, īstais priekšnieks ir Jēzus Kristus. Bībelē ir teikts, ka jūsu uzņēmuma īstais īpašnieks ir Viņš, un Viņš ir vienkārši jūs nozīmējis par vadītāju tur.

Bībelē mēs varam lasīt: “Bet, ja jums nepatiks Tam Kungam kalpot, tad izvēlieties šodien paši sev, kam jūs kalposit - vai tiem dieviem, kuriem jūsu tēvi ir kalpojuši viņpus Eifratas upes, vai tiem amoriešu dieviem, kuru zemē jūs dzīvojat. Bet es un mans nams - mēs kalposim Tam Kungam." ” (Jozuas 24:14-16). Šis fragments parāda to, kam būtu jābūt mūsu prioritātei.

Apziņa par to, kas ir jūsu patiesais priekšnieks, var būt ļoti svarīga, pieņemot lēmumus darbā. Var būt tādi brīži, kad jūsu priekšnieks, cilvēks, nonāk acīm redzamā konfliktsituācijā ar jūsu Debesu priekšnieku. Ko jūs darīsiet, kam jūs pakļausieties, kad tā notiks? Jūs ir norīkojis Dievs, taču strādājot, jūsu laicīgā (zemes) autoritāte ir jūsu priekšnieks, cilvēks.

Tad ko jūs teiksiet savam priekšniekam darbā, ja viņš jums lūgs izdarīt kaut ko neētisku, amorālu, nelegālu vai ko tādu, kas ir pretrunā ar kompānijas pamatvērtībām? Pasaule ir pilna ar uzņēmumiem, kuros pat tādi vadošie darbinieki, kas ir kristieši, pakļaujas un dara tā, kā viņiem ir sacīts. To darot, viņi parāda to, ka viņi no cilvēka bīstas vairāk nekā no Dieva.

Un kā ir situācijās, kad jūs domājat, ka jūsu uzņēmumam vajadzētu pieņemt kādu īpašu lēmumu? Piemēram, pieņemt darbā konkrētu personu? Vai jūs esat lūdzis par to, un tad rekomendējis savam laicīgajam priekšniekam pieņemt darbā šo cilvēku? Ja viņš vai viņa pēc tam saka “Nē, mēs to nevēlamies darīt”, ko jūs darāt vai sakāt pēc tam?

Es jums ieteiktu griezties atkal pie Dieva un lūgt par šo situāciju atkārtoti, lai rastu skaidru apstiprinājumu tam, ko jūs domājat, ka Dievs no jums vēlas. Tad jūs varat atkal doties pie sava priekšnieka un teikt: “Džo (vai Džoanna), es zinu, ka mēs jau par šo runājām, taču es esmu to kārtīgi apdomājis, un man šķiet, ka Dievs vēlas, lai mēs to darītu.” Ko jums vajadzētu darīt, ja priekšnieks vai valde vēl joprojām noraidītu šo rekomendāciju?

Ja vien tas nav “dzīvības vai nāves” jautājums, jūs varat pieņemt sava priekšnieka lēmumu (pakļauties viņa kā jūsu laicīgā priekšnieka autoritātei). Taču kritiskās situācijās jūs varat izlemt, ka nevēlaties vairāk strādāt kompānijā, kas pieņemt savus lēmumus nepareizu motīvu vadīti.

Daudzām problēmām biznesā nav acīm redzama risinājuma, tomēr galvenais jautājums ir un paliek: kas ir jūsu PATIESAIS priekšnieks, un vai jūs esat gatavi nerealizēt lielu darījumu vai pamest prestižu un labi apmaksātu darbu tad, ja nespējat pieņemt sava priekšnieka gala lēmumu? Dažreiz sekošana Dievam prasa lielu zemes upuri. Tāpēc mums vajadzētu būt skaidriem par to, kas mums rūp vairāk – cilvēka vai Dieva aplausi?

Autors: Leins Kreimers

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2013 /  www.cbmc.lv.

Gaistošu atmiņu atjaunošana

20. gadsimta 50. un 60. gados, kad krāsainās fotogrāfijas sāka iztrumpot melnbaltās, ekspertiem bija zināms kāds noslēpums, ko bez viņiem zināja vēl tikai daži – krāsainā filmiņa un fotopapīrs atšķirībā no melnbaltās nebija mūžīgs. (Tas ir viens no iemesliem, kāpēc es savā biznesā vairākus gadus darbojos tikai ar melnbaltajām fotogrāfijām.) Šodien, kad ir pagājuši jau 30, 40 un 50 gadi, mēs savā īpašumā varam atrast miljoniem izbalējušu foto.

Man ir gadījies redzēt vēl ne pat 20 gadus vecus izbalējušus attēlus. Par laimi zinātne mums ir devusi iespēju šīs bildes saglābt un atjaunot. Fotogrāfiju restaurācijas procesā mēs attēlu varam uzdrukāt uz papīra, kura sastāvā nav skābju, ar tādu tinti, kuras pigments turas mūžīgi. Tādējādi fotoattēls var glabāties simtiem gadu.

Atjaunojot vecas un izbalējušas fotogrāfijas, es esmu patiešām cieši saistīts ar atmiņu saglabāšanu. Tas ir kaut kas vairāk nekā vienkārši vizuālu attēlu pasargāšana no izzušanas. Taču akcentēt atmiņu saglabāšanu var arī savādāk, ne tikai caur fotogrāfijām. Šo var adaptēt arī biznesa un profesionālajai pasaulei.

Piemēram, dažreiz ir tā, ka kompānijai izdodas gūt panākumus, fokusējoties uz skaidru misiju, specifisku tirgu vai kādu konkrētu nišu tās industrijā. Taču, laikam ejot, pieaugot vēlmēm un cerībām, parādoties ambīcijām, cenšoties iekļauties termiņos, iespējams, arī lepnuma rezultātā kompānijas vadība var piemirst to, kas bijis panākumu pamatā. Tiekšanās pēc lielākas peļņas vai plašāka tirgus liek gaist atmiņām par to, kā viņi nokļuva pašreizējā situācijā un kas bija tā “sakne”.

Tā var notikt arī cilvēkiem pašiem par sevi. Savu izvēlēto karjeru uzsāk iedvesmas un cēlu mērķu pārpilni. Taču šī motivācija var piemirsties vai pat tikt nolikta malā, kāpjot pa karjeras kāpnēm. Īstermiņa ieguvumi izslēdz ilgtermiņa atmiņas.

Var izrādīties ļoti noderīgi pielikt kopējas pūles, lai saglabātu atmiņas par to, kas ir noticis darbā un profesionālajā vidē. Tieši tāpēc rakstveidā uzrakstīta misija un periodiskas vadības sanāksmes, kurās var uzdot jautājumus, kā, piemēram, “Kāpēc mēs šeit esam”, “Ko mēs vēlamies panākt”, “Kas mums ir svarīgi”, var izrādīties ļoti vērtīgi.

Arī Bībelē runāts par to, cik svarīgi ir pasargāt atmiņas no izgaišanas. Īpaši bieži izraēļu tauta no savām atmiņām pagaist ļāva miera un labklājības laikos. Šeit būs dažas mācības šajos jautājumos no Svētajiem rakstiem.

Atcerieties pagātnes uzvaras. Mēs varam kļūt tik pārņemti ar nākotni, ka nespējam pienācīgi novērtēt mūsu pagātnes triumfus. “Bet sargies un sargi savu dvēseli, ka tu neaizmirstu to, ko tavas acis ir redzējušas, un ka tas neizzūd tev no sirds visās tavās mūža dienās. Un dari to zināmu saviem bērniem un saviem bērnu bērniem.” (Piektā Mozus grāmata 4:9)

Atcerieties to, kas bijis jūsu panākumu pamatā. Laikam ejot, atmiņas var pazust, un mēs varam aizmirst tos līdzekļus un palīdzību, ko mēs saņēmām, tiekot līdz turienei, kur esam tagad. “Sargies, ka tu neaizmirsti To Kungu, savu Dievu, bet turi Viņa baušļus, Viņa tiesas un Viņa likumus, ko es tev šodien pavēlu. Lai tad, kad tu būsi ēdis un paēdis un sev uzcēlis labus namus, un tur dzīvosi, kad tavi vērši un tavi sīklopi būs savairojušies un tavs sudrabs un tavs zelts sāks pie tevis krāties, un viss, kas tev vien pieder, būs vairojies, lai tad tava sirds nelepojas un tu neaizmirsti To Kungu, savu Dievu, kas tevi izvedis no Ēģiptes zemes, no verdzības nama.” (Piektā Mozus grāmata 8:11-14)

Autors: Džims Matiss

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2013 /  www.cbmc.lv.

Vai jūs esat pienācīgi „investēts” savā darbā?

“Ja tev būtu iespēja darīt jebko, ko tu vēlies, un nauda (finansiālā kompensācija) nebūtu problēma, vai tu vēl joprojām darītu to, ko dari patlaban?”

Kad viens mans draugs pirms vairākiem gadiem pajautāja šo jautājumu, viņš mani noķēra nesagatavotu. Es labu brīdi apdomāju, ko atbildēt, līdz beidzot atzinu, ka nedarītu gan. Šī saruna aizsāka procesu, kas noveda mani pie dramatiskām karjeras izmaiņām un atvēra durvis neiedomājamām iespējām.

Tāpēc man bija interesanti, nesen lasot cita drauga rekomendēta autora bloga ierakstu. Blogeris Sets Godins ir mārketinga konsultants, uzņēmējs un orators. Viņš rakstīja par to, cik svarīgi ir izlietot savu laiku, talantu un enerģiju gudri un tā, lai tie atmaksātos. Tas saskanēja ar manu domu gājienu pirms vairākiem gadiem, kad es saņēmu šo pēkšņo jautājumu. Godins rakstīja:

“Katru dienu tu ieguldi mazu daļiņu no sevis savā darbā, un viena no lielākajām tev pieejamajām iespējām ir iespēja izvēlēties, kur šo ieguldījumu veikt. Vai projektā, pie kura šobrīd strādā? Vai arī savā priekšniekā? Vai tas ir tā vērts?”

Ja tu ieguldīsi nepareizajā vietā nedēļu vai mēnesi, tas tevi nenogalinās. Taču, 10 gadus sniedzot savu artavu tādā lietā, kas tev nerūp, vai strādājot ar kādu, kuram tu nerūpi, - tu noteikti vari labāk.”

Jāatzīst, ka mūsdienu neskaidrajā un bieži vien limitētajā darba tirgū, darba mainīšanu nevar uztvert kā kaut ko vienkāršu. Teiciens “Labāk zīle rokā nekā mednis kokā” var tikt attiecināts uz lieliem lēmumiem karjeras jautājumos. Es vienmēr esmu domājis, ka jauna darba vieta būtu jāatrod jau pirms vecās pamešanas.

Tomēr, kā jau Godins teica, tas neattaisno to, ka mēs izšķērdējam būtisku laiku no savas darba dzīves, darot uzdevumus un izpildot pienākumus, kas šķiet bezjēdzīgi un nelietderīgi.

Organizācijā, kurā es strādāju, mēs runājam ar dažādiem biznesa un profesionālās pasaules līderiem par “tiekšanos pēc aizrautības”, vienalga, vai darbā vai, ja nepieciešams, ārpus tā.  Kad mums ir iespēja darīt darbu un iesaistīties aktivitātes, kas mums šķiet aizraujošas, tas sniedz mums personīgu piepildījumu, mēs rodas apmierinājumu, kļūstam produktīvāki un vienkārši izbaudām dzīvi.

Pretēji populārajiem uzskatiem, darbs nav “nepieciešams ļaunums”. Dievs izveidoja darbu un nozīmēja cilvēkus kā tos, kam jārūpējas par Viņa izveidoto. Patiesībā Bībelē Dievs ir raksturots kā strādājošais. “Un Dievs pabeidza septītajā dienā Savu darbu, ko Viņš bija darījis, un atdusējās septītajā dienā no visa Sava darba, ko bija darījis. Un Dievs svētīja septīto dienu un iesvētīja to, jo Viņš tanī atdusējās no visa Sava darba, ko radīdams bija darījis” (Pirmā Mozus grāmata 2:2-3). Gluži kā Dievs – tiecieties pēc aizraušanās – un tad atpūtieties.

Darbs, protams, nav viegls. Taču tas kļūst vieglāks un daudz baudāmāks ar pareizo motivāciju. Tāpēc Bībelē teikts, ka mums vajadzētu Dievam lūgt: “…un pašķir mums mūsu roku darbu, mūsu roku darbu - to pašķir un svētī” (Psalmi 90:17). Galu galā darbs ir Dieva ideja, tāpēc vislabāk ir darīt to, ko Viņš vēlas, un darīt to tā, kā Viņš vēlas.

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2013 /  www.cbmc.lv.

No kā jūs skrienat – un uz kurieni?

Mūsdienu drudžainajā biznesa pasaulē šķiet, ka visi kaut kur skrien, cenšoties pēc iespējas ātrāk nokļūt galapunktā. Kur jūs tā steidzaties? Vai labāks jautājums būtu – pēc kā jūs skrienat – un – no kā jūs bēgat?

Mans draugs Lens nesen sniedza runu, kurā pacēla šos jautājumus. Es viņam palūdzu atļauju aizņemties galvenos punktus no viņa runas un pielāgot tos “Pirmdienas Mannai”. Viņš savai runai bija piešķīris nosaukumus “Četras Dieva cilvēka kvalitātes”, un es domāju, ka tās attiecas arī uz “Dieva biznesa un profesionālās pasaules pārstāvi”. Pat tad, ja jūs pats sevi par tādu neuzskatāt, lasiet šo, jo šie principi ir būtiski priekš ikviena no mums.

Runa tika balstīta uz fragmentu no Bībeles Jaunās Derības, kurā apustulis Pāvils rakstīja savam māceklim Timotejam. “Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība; dažs labs, tiekdamies pēc tās, ir nomaldījies no ticības un pats sev nodarījis daudz sāpju.” Pāvils turpina: “Bet tu, Dieva cilvēks, bēdz no šīm lietām: dzenies pēc taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības, cīnies labo ticības cīņu, satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts, pats apliecinādams labo liecību daudzu liecinieku priekšā” (1. Timotejam 6:10-12).

Šis fragments raisa četrus jautājumus, kurus vajadzētu rūpīgi apsvērt un izvērtēt ikvienam no biznesa un profesionālās pasaules vadītājiem:

No kā jūs bēgat? Mēs varam bēgt no daudzām lietām – no pagātnes neveiksmēm, no personīgajiem, profesionālajiem vai pat finansiālajiem pienākumiem, no sliktas pieredzes, no nepatīkamām atmiņām, no nervozām situācijām. Bet vai mēs bēgam no tādiem apstākļiem, kas vilina mūs pārkāpt mūsu ētikas normas vai kas ir pret mūsu pārliecību? Tāpēc Jēzus sekotāji 1. Korintiešiem 10:14 tiek pamācīti “…bēdziet no elku dievu kalpošanas,”, kas nozīmē bēgt no visa tā, kas varētu novērst no savas ticības un vērtībām.

Pēc kā jūs tiecaties? Progresējot darba vietā, mēs varam tiekties pēc vairākām lietām, lielākoties labām – pēc paaugstinājuma, pēc lielākas atbildības, lielāka ieguldījuma uzņēmuma, kur strādājam, attīstībā. Taču mēs varam arī tiekties pēc varas, amata vai īpašuma – lietām, kas raisa mūsos lepnību. Vai mēs tiecamies pēc tā, pēc kā Pāvils mudināja jauno Timoteju, pēc “…taisnības, dievbijības, ticības, mīlestības, pacietības, lēnprātības” (1. Timotejam 6:11)?

Par ko jūs cīnāties? Ja mūsu ģimenes locekļi būtu briesmās, mēs visticamāk cīnītos par to, lai viņi būtu drošībā. Mēs bieži cīnāmies par nākamo pārdošanas darījumu, par nākamo klientu, par “tirgus daļu”. Bet vai mēs darām, kā Pāvils mudināja: “Cīnies labo ticības cīņu” (1. Timotejam 6:12)? Vai mēs pieturamies pie patiesības, pie savas visdziļākās ticības arī tad, ja tas no mums prasa profesionālu vai personīgu samaksu?

Pie kā jūs pieturaties? Biznesa pasaulē ir daudz lietu, pie kā pieturēties, piemēram, reputācija, statuss, ienākumi vai pat stūra ofiss, vai piešķirtā stāvvieta. Taču vai mēs esam tikpat uzcītīgi, pieturoties pie lietām, kas nav tik taustāmas, taču nepārprotami vērtīgākas? Kā Pāvils rakstīja: “Satver mūžīgo dzīvību, uz ko tu esi aicināts …” (1. Timotejam 6:12). Pat ja mēs to darītu, kā tas atklātos ikdienas dzīvē?

Tie ir interesanti jautājumi, par ko padomāt, vai ne?

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2012 /  www.cbmc.lv.

Vienmēr izstrādājiet rezerves plānu

Pirms kāda laika viens no maniem biznesa draugiem noslēdza līgumu ar lielu programmatūras izplatītāju par jaunas sistēmas uzstādīšanu viņa kompānijai. Ņemot vērā uzstādītājkompānijas seno vēsturi, tās lielumu un sniegtos solījumus, manam draugam tika garantēts, ka sešu mēnešu laikā 250 000 dolāru lielās investīcijas atmaksāsies un viņa uzņēmums strādās ar lielāku efektivitāti nekā pirms tam.

Par laimi mans draugs bija pietiekami gudrs un pieredzējis, lai saprastu, ka bieži vien, ieviešot jaunas sistēmas, var rasties un rodas neparedzēti sarežģījumi. Tāpēc tā vietā, lai pieņemtu, ka viss norisināsies gludi, bez mazākās aizķeršanās, viņš sagatavojās sliktākajam. Viņš nebija pesimistiski noskaņots. Viņš bija reālists. Kā teikts Mērfija likumā: “Ja kaut kas var noiet greizi, tad tas arī noies.”

Kad uzstādīšana tika jau vairākus mēnešus veikta, mans draugs konstatēja, ka ar sešiem mēnešiem nepietiks. Uzstādītājkompānijai nācās atzīt, ka pilnīga ieviešana varētu notikt ātrākais pēc gada.

Prātīgi darīdams, mans draugs bija turpinājis esošās sistēmas darbību kā rezerves plānu, uzturot to darbspējīgā stāvoklī, līdz jaunā sistēma strādātu ar solīto efektivitāti. Potenciālā krīze tika novērsta, jo viņš tika turējis gatavībā “Plānu B”.

Šādu pat mācību, tiesa gan citādākā veidā, guva viens cits mans draugs, strādājot kādā laikrakstā par redaktora asistentu. Kādā sestdienas rītā, strādājot pie laikraksta sākumlapām, viņu pārsteidza pēkšņi jaunumi, kas sagrieza kājām gaisām viņa visus rūpīgi apdomātos plānus.  Laimīgā kārtā tobrīd tieši līdzās bija vecākais redaktors, kurš nāca manam draugam talkā, un viņiem izdevās laikrakstu laikā nogādāt līdz iespiedmašīnām.

Vecākais redaktors bija pieradis pie tā, ka ir jāgaida neparedzamais. Viņš pamācīja arī manu draugu: “Vienmēr izstrādā plānu B.”

Mana biznesa drauga gadījumā “neparedzētais” bija tas, ka programmatūras izplatītāja pārstāvis bija uzņēmies saistības, kuras kompānija nespēja izpildīt. Lai gan bija pieņemamas garantijas, vienmēr var rasties kāds šķērslis, kas traucētu grafikam.

Tieši tāpēc Bībelē ir ieteikts būt piesardzīgiem, plānojot un gatavojoties nākotnei. Piemēram, Salamana pamācības 14:15 sacīts: "Nesapratīgais visam tic, bet gudrais novēro un pārbauda savus soļus."

Citā fragmentā uzsvērts, cik svarīgi ir paredzēt pēkšņus pavērsienus. “Padari savu darbu laukā un apstrādā savu tīrumu, un pēc tam cel savu namu” (Salamana pamācības 24:27). Citiem vārdiem sakot, nodrošinieties ilgtermiņā – vienalga, vai uzņēmuma vai mājas vajadzībām – un tikai tad fokusējieties uz zemākām prioritātēm.

Mans biznesa draugs saprata, ka, lai gan jaunā programmatūras sistēma nodrošinās ievērojamus uzlabojumus, vajadzētu būt tā, ka līdz tam kompānijas produktivitāte neciestu. Labs rezerves plāns var pasargāt no lietu nevajadzīgas dublēšanas!

Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2013 /  www.cbmc.lv