Ir grūti iedomāties tēmu, par kuru būtu runāts vai rakstīts vairāk nekā par Ziemassvētkiem. Tas ir gada laiks, kurā ikviens, sākot ar politiķiem līdz sarunu šovu vadītājiem, izsaka viedokļus par Ziemassvētku nozīmi. Pat garīdzniecības un garīgo līderu starpā var dzirdēt pārsteidzošu viedokļu daudzveidību par šo svētku svarīgumu, ko var novērot daudzās pasaules malās dažādos izpausmes veidos.
Daudziem tirgotājiem Ziemassvētki nozīmē naudu. Tie nozīme “tagad vai nekad”, jo lielākā gada apgrozījuma daļa tiek sasniegta šajā dāvanu pirkšanas laikā. Arī pasta un piegādes uzņēmumiem tā ir paaugstināta apgrozījuma un peļņas gūšanas sezona. Tāpat daudziem uzņēmumiem tas ir laiks, kad pārvērtēt gada sasniegumus pirms nākamā gada sagaidīšanas.
Izklaides sfērā šajā gada laikā tiek izlaistas jaunas filmas, jauni mūzikas ieraksti svētkiem, TV fokusējas uz ar Ziemassvētkiem saistītām tēmām un radiostacijas atskaņo populārākās svētku melodijas. Satiksmes industrija, gan aviokompānijas, dzelzceļš, gan auto nomas kompānijas sasprindzinās, lai tiktu galā ar gadskārtējo Ziemassvētku drūzmu. Un arī pārtikas ražotāji pārorientējas uz tradicionālajām Ziemassvētku veltēm.
Sarakstu var turpināt vēl un vēl, tomēr nekas no tā neatspoguļo patieso Ziemassvētku jēgu. Sociālie komentētāji lieto šādus vispārējos terminus kā “labā griba”, “brālīgā mīlestība” un “došana”, lai parādītu šīs sezonas nozīmi. Bet grāmata, kura vislabāk var atspoguļot Ziemassvētku nozīmi – Bībele – parāda, ka šo jēgu var ietvert vienā “Vārdā”.
Jaunajā Derībā Jāņa evaņģēlijā tā vēsta: “Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs…. Un Vārds tapa miesa un mājoja mūsu vidū, un mēs skatījām Viņa godību, tādu godību kā Tēva vienpiedzimušā Dēla, pilnu žēlastības un patiesības” (Jāņa 1:1, 14).
Tie, kuri studē Bībeli, saprot, ka ar šo Vārdu tiek apzīmēts Jēzus Kristus, kurš ir šā evaņģēlija, tāpat kā triju citu evaņģēliju centrā. Interesanti, ka Bībele neapzīmē Jēzu kā „vārdnīcu” vai „dārgumu krātuvi” vai „enciklopēdiju”, bet tikai kā „Vārdu.” Savā grāmatā „Viņa veidolā” dr. Pauls Brands un Filips Jancejs apraksta to, kas atklājās, kad Jēzus pirms 2000 gadiem ienāca pasaulē: „Viņš kļuva par redzamu neredzamā, bezgalīgā, neizsakāmā Dieva augstāko izpausmi.”
Cilvēku prāts, par sliktu sev pašiem, nespēj aptvert dievišķo, kurš, kā apraksta Bībele, radījis visu visumu un uztur kārtību tajā. Jēzū arī mēs neatrodam visaptverošu izskaidrojumu, bet kā Vārds Viņš atklāj daudzas būtiskas Dieva īpašības. Lūk, tikai daži piemēri:
Viņa mīlestību. “Tas ir Mans bauslis, lai jūs cits citu mīlat, kā Es jūs esmu mīlējis. Nevienam nav lielākas mīlestības kā šī, ja kāds savu dzīvību nodod par saviem draugiem” (Jāņa 15:12-13). “No tā mēs esam nopratuši mīlestību, ka Viņš Savu dzīvību par mums ir atdevis…” (1. Jāņa 3:16).
Viņa pazemību. “Kas, Dieva veidā būdams, neturēja par laupījumu līdzināties Dievam, bet Sevi iztukšoja, pieņemdams kalpa veidu, tapdams cilvēkiem līdzīgs” (Filipiešiem 2:6-7).
Viņa kalpotāja sirdi. “Jo arī Cilvēka Dēls nav nācis, lai Viņam kalpotu, bet lai pats kalpotu un Savu dzīvību atdotu par atpirkšanas maksu par daudziem” (Marka 10:45). “… Es esmu nācis, lai tiem būtu dzīvība un pārpilnība” (Jāņa 10:10).
Autors: Roberts Dž. Tamasi
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv
