NEĻAUJOTIES ZAUDĒT DROSMI

Lielākā daļa no mums jūtas diezgan patstāvīgi. Kad rodas krīze, mēs darām to, kas nepieciešams, strādājam cauri problēmai, un dodamies tālāk. Tomēr, kas notiek, ja mēs izdarām visu, ko spējam, un krīze paliek? Bieži šādos gadījumos mēs pieņemam saukli, „Ja viss pārējais izgāžas, lūdziet.” Bet kas notiek, kad pat jūsu lūgšanas netiek atbildētas?

Ja jūs jūtaties zaudējis drosmi tāpēc, ka Dievs kavējas atbildēt jūsu lūgšanām, atcerieties, ka kavēšanās nenozīmē atteikumu. Tikai tāpēc, ka atbilde vai brīnums nav atnākuši – vēl – nenozīmē, ka Dievs neatbildēs, vai ka Viņš ir jūs aizmirsis, vai ka jūs Viņam esat vienaldzīgi. Tas vienkārši nozīmē: „Vēl nē!”

Garīgais briedums ir zināt atšķirību starp „Nē” un „Vēl nē” – atšķirību starp atteikumu un kavēšanos. Bībele mums saka, “Jo vēl mazs brīdis, un Tas, kam jānāk, nāks un nekavēsies.” (Ebrejiem 10:37).

Kavēšanās varētu būt pārbaudījums jūsu pacietībai. Katrs var būt pacietīgs vienreiz un pat divreiz. Un gandrīz katrs var būt pacietīgs trīs reizes. Tāpēc Dievs var izvēlēties pārbaudīt jūsu pacietību atkal un atkal – un atkal, kamēr jūs domājat, ka vairs nevarat būt pacietīgs.

Kāpēc viņš to dara? Lai noskaidrotu, cik pacietīgs jūs esat? Nē, viņš jau to zina. Viņš aizkavē savu atbildi, lai atklātu JUMS, cik pacietīgs jūs esat. Šādā veidā jūs atklāsiet, kas ir jums iekšienē, un būsiet spējīgs saprast jūsu nodošanās līmeni. Dievs pārbauda jūsu pacietību, lai jūs zinātu, ka viņš ir uzticīgs, pat ja atbildes, ko meklējat, kavējas.

Ja jūs esat zaudējis drosmi, apgrieziet šīs negatīvās emocijas otrādi, atceroties, ka Dievs jums māca būt pacietīgiem arī laikos, kad notiek aizkavēšanās. Lūdziet viņam pārvērst jūsu mazdūšību pacietībā.

Iespējams, ka jūs tieši tagad ejat cauri grūtiem laikiem un jūtat, ka vēlētos mukt projām, vai pazust no šīs planētas. Jūs esat zaudējis drosmi, jo situācija, ar kuru esat saskāries – darbā, jūsu mājās, jūsu finansēs, vai jūsu veselībā – šķiet grūti kontrolējama, nesaprātīga vai pat negodīga. Tas jums var šķist neciešami un jūs varat nokļūt situācijā, kad jūs būtībā paziņojat, „Dievs, es to vairs nevaru izturēt!” Bet jūs varat.

Jūs varat izturēt, paliekot šajā situācijā tāpēc, ka Dievs ir ar jums. Viņš jums dos iespēju turpināt cīnīties, ja jūs vēlaties viņam uzticēties un viņam paļauties. Atcerieties, jūs neesat neveiksme, kamēr nepadodaties.

Nepadodieties. Neļaujieties zaudēt drosmi un pabeidziet sacīkstes, kuru priekšā Dievs jūs ir nostādījis.

Kā ir teikts svētajos rakstos, “Jo jums vajag pacietības, lai, Dieva prātu darījuši, iemantotu apsolījumu. Jo vēl mazs brīdis, un Tas, kam jānāk, nāks un nekavēsies.” (Ebrejiem 10:36-37).

Autors: Dr. Riks Vorens

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv

BOJĀTU IEGULDĪJUMU NEPRĀTS

Saistībā ar globālās ekonomikas kritumu populāra diskusiju tēma ir bijuši ieguldījumi. Portfeļi, kas tikai dažus gadus atpakaļ šķita piepildīti ar stabiliem ieguldījumiem, pārcieta šokējošus vērtības kritumus īsā laikā. Dažas par ļoti perspektīvām uzskatītas akcijas pēkšņi bija mazāk vērtīgas nekā pokera čipi.

Daudzi no šiem ieguldījumiem bija veikti ar pamatotām gaidām, balstītām uz pagātnes sniegumu un ilgstošo pārticību, ko pieredzēja starptautiskais tirgus. To nebija gaidījuši pat daudzi atzīti ekonomikas tendenču eksperti. Mēs varam veikt arī cita tipa ieguldījumus, kuri nav balstīti uz vispārpieņemtajām zināšanām. Kad tie vienalga kāda iemesla dēļ izgāžas, tie var prasīt lielas izmaksas.

Televīzijas ziņu žurnāla „60 minutes” temats bija notikums ar kādu ļoti bagātu kazino īpašnieku. Šī programma pievērsa uzmanību gleznai, kuru šis moguls bija nopircis par prātam neaptverami  augstu cenu -139 miljoniem dolāru. Šis dārgums bija īpašas piemiņas vērts ne tikai tā oriģinālās cenas dēļ. Par to stāstīja tāpēc, ka tam bija neiedomājami dārgs defekts.

Intervijā kazino īpašnieks skaidroja, ka kādā iepriekšējā mākslas darba atrādīšanas reizē viņš bija veicis spilgtu žestu. Ar lepnuma pilnu smaidu viņš bija pagriezies un ar pirkstu rādījis savu brīnišķīgo mākslas darbu, sajūtot, kā viņa pirksts izduras cauri šim meistardarbam.

Iedomājieties šausmas un samulsinājumu, ko izjuta šis vīrs. Viņa mirkļa neapdomības kļūda bija par pamatu gleznas vērtības samazinājumam daudzu miljonu dolāru apmērā. Ņemot vērā naudas daudzumu, ko viņš bija ieguldījis, ir iespējams, ka šī kļūda maksāja arī gabalu viņa sirds.

Lielākajai daļai no mums nekad nepiederēs 139 miljonu dolāru vērts mākslas priekšmets. Mēs droši vien to pat nevaram iedomāties. Bet tas ir tikai mēroga jautājums. Lai kādi arī būtu mūsu ienākumi, mēs visi riskējam iegultīt savus materiālos resursus – kā arī savas sirdis – īpašumos, kas var tikt sabojāti vai pazaudēti. Tā varētu būt mašīna, māja, pēdējās progresīvās tehnoloģijas izklaides sistēma, mēbele, vai jebkādas citas lietas.

Bībele norāda uz muļķību - lietu padarīšanu par prioritāti mūsu dzīvē. Mateja 6:19-21 Jēzus mācīja, "Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog. Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds."

Šajā pantā Jēzus norādīja, ka mūsu sirdis seko mūsu ieguldījumiem. Būtībā, ja mēs neesam uzmanīgi, lietas var kļūt par mūsu pielūgsmes elkiem. Viņš neteica, ka materiālas lietas ir pilnīgi nepareizas. Mateja 6:31-32 viņš teica, “Tāpēc jums nebūs zūdīties un sacīt: ko ēdīsim, vai: ko dzersim, vai: ar ko ģērbsimies? Jo pēc visa tā pagāni dzenas; jo jūsu Debesu Tēvs zina, ka jums visa tā vajag.”

Stāsta morāle? Kad jūs veicat ieguldījumu, ļaujiet savai sirdij izvēlēties gudri. Personīgie ieguldījumi ir svarīgi, taču tie var pazust. Mūžīgi dārgumi, kā norādīja Jēzus, nekad nepazūd.

Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv.

LIETAS, KO MĒS SAKĀM, NEIZMANTOJOT VĀRDUS

 

Biznesa komunikāciju kursā, kuru es pasniedzu koledžā, viens no pamatprincipiem, ko mēs apspriežam, ir tas, ka tikai septiņi procenti no visas komunikācijas ir verbāli. Atlikušie 93 procenti ir neverbāli, tajā skaitā acu kontakts, sejas izteiksmes, ķermeņa valoda, roku kustības un balss toņi.

Pat tas, kā mēs savos birojos sakārtojam mēbeles, daudz ko liecina par mums. Kā mums atgādina sens teiciens: „Darbi runā skaļāk par vārdiem.”

Ievērojamais rakstnieks un izcilais biznesa vadītājs Makss Deprī saistībā ar šo patiesību komentēja „Vai nu līderi skaidri formulē personīgo filozofiju, vai nē, viņu izturēšanās noteikti izpauž viņu pašu vērtības un ticību. Veids, kādā mēs būvējam un uzturam savas attiecības; tas, kā mēs radam uzņēmuma ārējo veidolu; produkti un pakalpojumi, ko mēs piedāvājam; veids, kā mēs sazināmies – visas šīs lietas atklāj to, kas mēs esam.”

Gadu desmitiem kopēja prakse uzņēmumiem ir sastādīt misijas un vīziju izklāstījumus [mission statement, vision statement], tādējādi savus mērķus, cerības un vērtības uzliekot uz papīra. Tomēr pārāk bieži šie dokumenti tiek izdrukāti, izplatīti un tad ērtības labad novietoti kādā atvilktnē, un tad par tiem tiek aizmirsts. Taču ir divi uzņēmumi, ar kuriem es esmu konsultējies un kuri ir ne tikai pieņēmuši skaidrus misijas, vīzijas un vērtību izklāstījumus, to vadība ir arī izvēlējusies šos formulējumus uzskatāmi izvietot uz sienām kā nemitīgus atgādinājumus saviem darbiniekiem – un arī paši sev.

Bet pat vēl svarīgāks par šo izklāstu novietošanu redzamā vietā ir fakts, ka šīs vadības komandas uzstāj uz to, lai šajos izklāstījumos sludinātie principi un vērtības tiktu īstenotas arī darbos. Esmu runājis ar šo uzņēmumu darbiniekiem, bijušajiem darbiniekiem un klientiem, un visi ir apstiprinājuši, ka šīs kompānijas patiesi aktīvi un uzņēmīgi cenšas dzīvot pēc savas pārliecības.

Tas mani ir iespaidojis, jo kā apliecina cits teiciens, „Tukša runa ir bez vērtības.” Ir viegli stāstīt, ka kaut kam ticat, taču daudz grūtāk ir šīs runas apstiprināt ar savu rīcību – it sevišķi reizēs, kad vidusceļš ir šķietami labākais veids mērķa sasniegšanai. Bībelē ir daudz fragmentu, kuros ir atrunāts tas, cik nozīmīgi ir vienā rindā nostādīt mūsu vārdus un rīcību. Šeit ir piemēri:

Mūsu vārdi – labi vai slikti – tiks paziņoti citiem. Esot gala termiņu izraisītā stresa apstākļos, kā arī atrodoties zem spiediena, kas ir raksturīgs biznesa ikdienai, ir viegli runāt sasteigti un arī dusmās. Mums būtu jāiemācās savus vārdus izvērtēt un lietot apdomīgi, apzinoties, ka tas, ko mēs teiksim kā vadītāji, tiks tālāk nodots citiem cilvēkiem “un, ko tu esi dzirdējis no manis, daudziem lieciniekiem klāt esot, to cel priekšā uzticīgiem cilvēkiem, kas būs noderīgi mācīt atkal citus” (2. Timotejam 2:2).

Ja mēs būsim efektīvi līderi, tie, kas mums seko, līdzināsies gan mūsu vārdiem, gan rīcībai.  Patīk tas, vai nē, mūs vēro. Mēs rādām piemēru, kuram citi seko. Attaisnojums „Dari, kā es saku, nevis kā es rīkojos,” ir pilnīgi nederīgs tiem, kas atrodas vadošās pozīcijās. “Un, ko jūs esat mācījušies un saņēmuši un dzirdējuši un redzējuši pie manis, to dariet” (Filipiešiem 4:9).

Tiekšanās pēc vadības sevī ietver spēju atbilst augstiem standartiem un kvalifikācijām. Bībelē ir noteikti standarti baznīcas līderiem, taču tie paši priekšzīmīgas izturēšanās principi var tikt pielietoti arī biznesa un profesionālajā pasaulē „Ja kas tiecas pēc bīskapa amata, tas iekāro teicamu darbu. Bīskapam pienākas būt nepeļamam vienas sievas vīram, sātīgam, prātīgam, godīgam, viesmīlīgam, izveicīgam mācīšanā… ne divkosīgiem, ne pārmērīgiem vīna baudītājiem, ne negodīgas peļņas kāriem” (1. Timotejam 3:1-8).

Ja jūs gribat būt līderis, jūsu pienākums ir skaidri parādīt, ka jūsu runas atbilst jūsu darbiem.

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv.

IZKĻŪT NO IEBRAUKTĀM SLIEDĒM

 

Ir viegli darbā iekļūt grambā – iesprūst vienā un tajā pašā vietā, darot to pašu lietu, uzņemoties to pašu atbildību. Tas var kļūt komfortabli, jo rutīna ir tik pazīstama. Un izmaiņas var būt grūtas, jo tās sevī ietver došanos nezināmajā. Bet palikt grambā ir bīstami. Kā humorists Vils Rodžers mēdza teikt, „Pat ja jūs esat uz pareizajām sliedēm, jūs sabrauks, ja jūs tur vienkārši sēdēsiet.”

Kas ir nepieciešams, lai atkal sāktu kustēties, kad jūs sevi atrodat iestigušu šādā grambā? Lielākajai daļai cilvēku ir trīs kopīgi dzinuļi izmaiņu ieviešanai, vai nu viņiem tas patīk, vai nē:

SĀPES – Sāpes, jebkurā to formā, var motivēt mūs meklēt izmaiņas. Bieži mūs izkustina nevis gaismas redzēšana, bet gan karstuma izjušana.

SPIEDIENS – Mēs izjūtam spiedienu, kad ārsts mums dod sliktas ziņas, „Zaudē 50 kg no svara, vai mirsti”, vai arī priekšnieks saka, „Uzlabo savu sniegumu, vai arī tiksi atlaists.” Problēma ar spiedienu kā motivētāju ir tāda, ka tas neilgst ilgi. Kad spiediens atslābst – problēma ir labota, vai krīze ir kaut kā atrisināta – jūsu motivācijai pienāk gals. Šķiet, ka pasaulē viss ir kārtībā, un jūs varat atsākt iepriekšējo dzīvi.

PERSPEKTĪVA (jeb izredzes) – Perspektīva rodas, kad jūs esat spējīgs redzēt pilnu ainu, vai arī, kad jūs dziļi iedvesmo izaicinoša vīzija vai nolūks. Perspektīva parādās, kad jūs saprotat, ka izniekojat savu potenciālu, izniekojat daudzsološas iespējas, kas jums radušās.

Bet mums nav jāgaida, kamēr mēs pēkšņi saņemam motivāciju, ko rada sāpes, spiediens vai perspektīva. Kā mums atgādina Bībele, “Kas nepārtraukti novēro vēju, tas netiek pie sēšanas, un, kas vienmēr raugās uz padebešiem, tas netiek pie ražas ievākšanas.” (Salamans mācītājs 11:4).

Šeit ir četri soļi izkļūšanai no grambas:

1.  Uzņemieties atbildību par savu dzīvi: Atsakieties būt Attaisnotājs (racionalizējot savas neizdošanās) vai Vainotājs (vainojot citus par savām neveiksmēm). Tā vietā, esiet Izvēlētājs un izvēlieties tikt ārā no grambas, kurā atrodaties.

2.  Ticiet, ka jūs varat:  Beidziet teikt, es nevaru, un sāciet sacīt, es varu. Kad jūs sākat tā sacīt, jūs varat būt pārsteigts atklājot, ka tiešām varat.

3.  Noskaidrojiet, ko īsti gribat: Uzrakstiet, kā konkrēti jūs vēlētos mainīties vai redzēt izmaiņas.

4.  Negaidiet ideālos apstākļus: Beidziet teikt „Es to kādu dienu izdarīšu, kad lietas kļūs nedaudz mierīgākas.” Dariet to tagad! „Kāda diena” patiesībā ir NEVIENA diena!

Autors: Dr. Riks Vorens

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv

VADĪBA NO AUGŠAS

 

Lai arī es esmu dzimis Vācijā, mana pirmā atgriešanās Eiropā bija 1997. gadā. Mana tante un onkulis, kuri šo kontinentu ir vairākkārt apceļojuši, bija mūsu gidi, un mēs ceļojām cauri Ungārijai, Austrijai, Čehijai un Vācijai, līdz visbeidzot sasniedzām mūsu galamērķi, skaisto Rotenburgu pie Tauberes, kur mēs apmeklējām CBMC sanāksmi.

Mūsu ceļojumu laikā mums vairākas reizes iznāca doties nepareizā virzienā, nobraucot daudzus kilometrus, pirms atklājās kļūda navigācijā. Mūsu mašīnas kompass palīdzēja, taču būtu bijis labāk, ja būtu bijis kāds – vai kaut kas – kas mums palīdzētu veikt pareizos pagriezienus.

Mūsdienās, protams, daudzas mašīnas ir aprīkotas ar Globālo Pozicionēšanas Sistēmu (GPS), līdzīga navigācijas sistēma ir pieejama arī uz mobilajiem telefoniem. Cik es saprotu, signāli tiek raidīti uz satelītu, kurš riņķo virs zemes, un tad nepieciešamā informācija no šī satelīta tiek pārraidīta personai, kurai tā ir vajadzīga. Jau šobrīd ir cilvēki, kuri ir tik ļoti pieraduši pie GPS ierīču izmantošanas, ka viņi brīnās, kā vispār ir izdzīvojuši, pirms tās tika izgudrotas.

Kā būtu, ja kāds izstrādātu GPS ierīci karjeras vadībai vai svarīgu biznesa lēmumu pieņemšanai? Laikā, kad mēs varam novērot globālās ekonomikas nožēlojamo stāvokli, GPS ierīce profesionālajai un biznesa pasaulei noteikti būtu bijusi noderīga, lai izvairītos no dažiem „nepareizajiem pagriezieniem”, kurus ir veikuši korporatīvie līderi.

Patiesībā šāds GPS resurss eksistē, lai arī to nevar nopirkt jūsu vietējā elektronikas vai biroja piederumu veikalā, un autoražotāji to nevar uzstādīt jūsu automašīnai.

Pants Bībeles Vecajā Derībā stāsta: “Es esmu svešinieks virs zemes, neapslēp man Tavus baušļus!” (Psalmi 119:19). Mans draugs Karmans Volfs nesen novēroja: „Šodien, kad mēs esam nepazīstamā – svešā – teritorijā, daudzi cilvēki paļaujas uz savu GPS, lai saņemtu informāciju no augšas. Bet jau ilgi pirms satelītiem un GPS sistēmām, šī psalma autors saprata, ka viņam ir vajadzīga „palīdzība no augšas” un ka šīs vadības avots ir Dievs. Viņš ir vislabākā GPS sistēma no visām, pieejama 24 stundas diennaktī, septiņas dienas nedēļā, un viņam nav nepieciešams elektrības pieslēgums.”

Arī citos Bībeles fragmentos ir līdzīgi apgalvojumi, kas apsola Dieva vadību, ja mēs vēlamies to saņemt:

Ticēt Dieva atklātajai patiesībai. Braucot tumsā, mēs paļaujamies uz mašīnas gaismām, lai izgaismotu ceļu, pa kuru dodamies. Līdzīgā veidā Dievs ir apsolījis apgaismot ceļu, pa kuru mēs dodamies cauri savai ikdienas un darba dzīvei. “No Tavām pavēlēm es mācos, tādēļ es ienīstu visus viltus ceļus .Tavs vārds ir manu kāju spīdeklis un gaišums uz maniem ceļiem.” (Psalmi 119:104-105).

Uzticēties Dieva vadībai. Tieši tāpat, kā mēs uzticamies GPS sistēmas vadībai, mums ir jāuzticas vadībai, ko nodrošina Dievs, pat, ja mēs to nesaprotam. “Paļaujies uz To Kungu no visas sirds un nepaļaujies uz sava prāta gudrību, bet domā uz To Kungu visos savos ceļos, tad Viņš darīs līdzenas tavas tekas” (Salamana pamācības 3:5-6).

Paļauties Dieva virzienmaiņai. Mums ir jāvēlas atzīt, ka mūsu pieņemtie lēmumi nebūs vienmēr pareizi, un jābūt atvērtiem Dieva mudināšanai mums mainīt uzņemto kursu – pat pēkšņi apstāties vai pagriezties par 180 grādiem, ja tas nepieciešams. “Cilvēka sirds izdomā sev savu ceļu, bet vienīgi Tas Kungs pašķir viņa gājumu” (Salamana pamācības 16:9).

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2009 / www.cbmc.lv.