Kā gūt panākumus

Kurš no visiem jūsu paziņām ir panākumiem bagātākais cilvēks? No visiem jums personīgi pazīstamajiem cilvēkiem, kurš, jūsuprāt, ir visveiksmīgākais – kuram jūs vēlētos līdzināties?

Uzsākot karjeru, jaunu vaļasprieku vai stājoties laulībā, neviens nedomā to beigt ar neveiksmi. Lielākā daļa no mums pat nevēlas arī būt viduvējības (angļu vārds medicore (viduvējība) cēlies no latīņu valodas un nozīmē – uzkāpt kalnā līdz pusei). Vairums cilvēku katru nopietnu darbību sāk ar cerību būt veiksmīgiem – uzkāpt kalnā līdz virsotnei.

Domājot par savu “panākumiem bagātāko personu”, formulējiet, kas pēc jūsu domām ir veiksme. Vērtējot sasniegumus, ir svarīgi noteikt, kuras sfēras jums ir patiesi nozīmīgas. Iespējams, domājot par to, kurš no jums pazīstamajiem cilvēkiem ir veiksmīgākais, jūs šādus kritērijus jau noteicāt.

Vai jūsu izvēles pamatā bija šīs personas akumulētās materiālās vērtības? Vai arī tā balstījās uz fiziskajiem dotumiem, intelektuālajām spējām vai personiskajiem sasniegumiem? Varbūt to noteica spēja izveidot veselīgu, laimīgu ģimeni?

Esiet godīgi un konkrēti attiecībā pret jūsu patiesajiem mērķiem. Esiet uzmanīgi, izvēloties savus mērķus, jo tie nosaka, par ko jūs kļūsiet. Palūkojieties uz citiem, kuri ir (vai šķiet) sasnieguši jūsu izvēlētos mērķus. Vai jaunāki būdami viņi vēlējās kļūt par tādiem cilvēkiem, kādi šobrīd viņi ir? Turpiniet šo domu. Padomājiet par laiku pirms 10 - 20 gadiem, vai tad jūs vēlējāties būt tāds, kāds esat šodien? Ja nē, atcerieties, ka nekad nav par vēlu, lai mainītu mērķus. Sens sakāmvārds vēsta: „Panākumi nekad nav galīgi. Neizdošanās nekad nav nāvējoša.”

Pārdomājot, ko nozīmē gūt panākumus, es augsti vērtēju Bībelē teikto. Piemēram, to, ko Dievs sacīja Jozua: "Lai tava mute nepamet šo bauslības grāmatu, bet apdomā dienām un naktīm, ka tu vari turēt un darīt visu, kas tur ir rakstīts, tad tavi ceļi tev labi izdosies un tad tev laimēsies." (Jozuas 1:8).

Citā vietā Bībelē teikts: "Svētīgs tas cilvēks, kas neseko bezdievīgo padomam, nedz staigā grēcinieku ceļus, nedz arī sēž paļātāju pulkā, bet kam prāts saistās pie Tā Kunga baušļiem un kas dienām un naktīm domā par Viņa bauslību. Tāds ir līdzīgs kokam, kas stādīts pie ūdens upēm, kas savus augļus nes pareizā laikā un kam lapas nesavīst. Viss, ko viņš dara, tam labi izdodas.” (Psalmi 1:1-3).

Lūk, kas nepieciešams veiksmei: lasiet Bībeli, pārdomājiet lasīto, pakļaujieties tam - un jūs būsiet veiksmīgs.

Autors: Kens Korkovs

Māksla gaidīt

Sacīt, ka mūsdienu pasaulē pārmaiņu temps ir ļoti straujš, ir līdzīgi kā paziņot, ka zirgam ir četras kājas. 1980-tajos gados faksimila aparāti dramatiski paātrināja komunikācijas laiku. Tā vietā, lai svarīgas vēstules būtu jāgaida dienām vai nedēļām, mēs tās varējām nosūtīt un saņemt dienas vai pat dažu minūšu laikā. Turpmāko gadu laikā internets, e-pasts, īsziņas padarīja ātro vēstuļu piegādes un faksus par kaut ko novecojušu. Komunicēšana kļuva acumirklīga. Mēs domājam: „Kādēļ gaidīt, ja nepieciešamo mēs varam iegūt nekavējoties?”

Šie jaunievedumi ir nesuši daudzus ieguvumus. Varbūt tikai ļoti nedaudzi no mums vēlētos atgriezties pagātnē, kad steidzamus dokumentus un korespondenci bija jāgaida ilgi un pacietīgi. Tomēr šis progress mums ir laupījis unikālu dzīves prasmi – mākslu gaidīt.

Liekas, ka visi kaut kur steidzas, pat ja nav pārliecināti, kāpēc. Ikkatrs ir aizņemts, ikkatrs kaut kur traucas, tādēļ – arī mums tā jādara. Bet gaidīšanai ir noteikta vērtība, kuru mēs nevaram sasniegt, cenšoties laiku saspiest.

Piemēram, izsmalcinātu maltīti nevar pagatavot mikroviļņu krāsnī. Majestātiski, spēcīgi koki neizaug vienas nakts laikā. Skaistu gleznu nevar radīt pāris minūtēs ar dažiem krāsas triepieniem. Arī labās īpašības, kuras visaugstāk vērtējam cilvēkos, neveidojas dažos mirkļos. Raksturs – tiekšanās pēc cilvēces augstākajiem un cēlākajiem ideāliem– veidojas visas dzīves laikā. Iespējams, tāpēc vienā no pasaulē vecākajām grāmatām, Bībelē, tik bieži ir runāts par gaidīšanas nepieciešamību un tās vērtību. Apsveriet dažus piemērus:

Pacietīga gaidīšana dod cerību uz panākumiem. Darba pasaulē mēs esam orientēti uz darbību. Mūsu kaujas sauciens, šķiet, ir - „Dari kaut ko – pat tad, ja tas ir nepareizi!” Tomēr dažkārt, it sevišķi krīzes un nenoteiktības laikā, labākais ir nogaidīt, veltīt laiku, lai visu rūpīgi izpētītu un novērtētu. “Esi kluss Tā Kunga priekšā un gaidi uz Viņu…, … kas gaida uz To Kungu, iemantos zemi. …. Gaidi uz To Kungu un nenovērsies no Viņa ceļa, tad Viņš tevi pacels, ka tu atgūsi savu zemi ….” (Psalmi 37:7, 9, 34).

Gaidīšana dod laiku problēmu atrisinājumam. Kad lietas notiek nepareizi, mēs nereti meklējam iespēju paši tās labot. Tomēr bieži nelabvēlīgās situācija ir ārpus mūsu kontroles! Šādos gadījumos ir gudri nogaidīt atbilstošu atrisinājumu. “Tādēļ Tas Kungs gaida, lai jums parādītu žēlastību, tādēļ Viņš pošas, lai jums būtu žēlīgs, jo Tas Kungs ir taisnīgas tiesas Dievs; svētīgs, kas paļaujas uz Viņu!” (Jesajas 30:18).

Gaidīšana palīdz atjaunot mūsu spēkus un iekšējos resursus. Pat sajūtot nogurumu, kad katra enerģijas palieka šķiet zudusi, mēs bieži turpinām forsēt notikumus cerībā uz panākumiem. Dažkārt izdarot nepieciešamo pārtraukumu un atjaunojot iekšējās “baterijas”, mēs spējam darboties daudz produktīvāk un lietderīgāk. “Bet, kas paļaujas uz To Kungu, tie dabū jaunu spēku, tā, ka viņiem aug jaunas spārnu vēdas kā ērgļiem, ka viņi skrien un nepiekūst, ka viņi iet un nenogurst.” (Jesajas 40:31).

(Autors: Roberts Dž. Tamasi)