Gaidāt iedvesmu?

Mākslinieks Čaks Klozs (Chuck Close) reiz esot teicis: "Iedvesma ir priekš amatieriem – mēs pārējie vienkārši ierodamies un sākam strādāt." Līdzīgi par šo tēmu izteicies Čaikovskis: "Sevis cienošam māksliniekam nevajadzētu sēdēt ar saliktām rokām, aizbildinoties, ka nav īstais noskaņojums.”  Dzejnieks  E. B. Vaitss šo domu izsaka šādi: “Rakstnieks, kurš gaida ideālus apstākļus, kuros strādāt, nomirs, neuzrakstot nevienu vārdu.”

Radošie cilvēku starpā ir vienprātība, ka ilgākā laika posmā, smagam darbam ir lielāka nozīme kā iedvesmai. Kinoscenārists Neils Gaimens, runājot par to, cik svarīgi rakstniekam ir būt pastāvīgam savā darbā, izdarīja šādu kopsavilkumu: “Jums katru dienu jāuzraksta noteikts vārdu skaits, šie vārdi uz jums negaidīs. Jums jāraksta – ir iedvesma vai arī tās nav. Un dīvainākais ir tas, ka pēc sešiem mēnešiem, atskatoties, jūs nevarat atcerēties, kuras ainas rakstītas ar iedvesmu un kuras tāpēc, ka bija jāraksta.”

Vai tam vispār ir sakars ar darba vidi un ikdienas izaicinājumiem dzīvē, kura veltīta Jēzum Kristum? Īstenībā ir gan. Savā darbā mums jāmācās pretoties kārdinājumam gaidīt iedvesmu, lai veiktu svarīgu zvanu, izstrādātu efektīvu plānu biznesa paplašināšanai vai pabeigtu ilgi atliktu projektu. Un mums jāatgādina tiem, kurus vadām (un arī sev), ka kristieša dzīve netiek dzīvota, vadoties no iedvesmas. Mēs negaidām īsto brīdi, ja jūtam, ka rīkojamies pareizi. Mums vienkārši jārīkojas pareizi šodien un katru dienu, vienalga, jūtamies iedvesmoti vai nē.

Vai ir kas tāds, ko jūs bez nepieciešamības atliekat līdz būs atbilstoša iedvesma? Pamēģiniet pielikt pūles, nevis gaidiet ierodamies iedvesmu. Līdzīgi kā teikts “Nike” sauklī: “Vienkārši dari to”. Pēc sešiem mēnešiem vai arī mūžībā tam nebūs nozīme, cik iedvesmots jutāties. Svarīgi būs tikai tas, ka jūs izdarījāt to, kas bija jāizdara. Lūk, dažas vietas no Bībeles, kuras, manuprāt, varētu palīdzēt:

Inerce (kūtrums) var būt rezultāts nepaklausībai. Fizikā inerce tiek definēta kā kustības vai aktivitātes trūkums tad, kad tā ir nepieciešama. Mēs varam šo darbības trūkumu nosaukt skaistā vārdā – prokrastinācija –, bet Bībelē to dēvē savādāk: “Tad nu kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku.” (Jēkaba 4:17) Iedvesmas gaidīšana, nevis darbības veikšana, kad tāda ir nepieciešama, ir apzināts grēks.

Ja tu redzi, ka kaut kas ir jādara, dari to. Ja tev ir iespēja ko paveikt, dari to ar degsmi. Iespējams, citas izdevības nebūs. “Visu, ko tava roka spēj ar taviem spēkiem veikt, to dari, jo pazemē, kurp tavs ceļš iet, nav ne darba, ne vairs kādu pārdomu, ne atziņas, ne gudrības.” (Salamans Mācītājs 9:10)

Darbojies pareizu motīvu vadīts. Tas palīdz, ja atgādinām sev ne tikai, ko darām, bet arī kāpēc to darām un kam. "Visu ko darāt, dariet no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem." (Kolosiešiem 3:23)

Autors D. Barijs Veirs

(Redaktora piezīme: Sekojošo rakstu adaptējis un paildinājis D. Barijs Veirs no Stīva Meja, evanģēlista Rio de Žaneiro, Brazīlijā, rubrikas “Monday Memo”, piemērojot viņa novērojumus mūsdienu darba videi.)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2014 /  www.cbmc.lv.

Pievēršoties jautājumam par apmierinātību

Kādu laiku cīnījos ar apmierinātības definīciju. Tā likās kā gaistoša migla. Kādu brīdi mēs jūtamies apmierināti, tad kaut kas notiek, un piezogas neapmierinātība. Citkārt neapmierinātība var būt laba lieta, pozitīvi motivējošs faktors. Ja jūs jūtaties iestrēdzis, piemēram, bez cerībām uz izaugsmi vai jauniem izaicinājumiem, neapmierinātības sajūta var stimulēt jūs veikt izmaiņas.

Studentam, kas kļuvis apmierināts ar vidējām sekmēm, nepieciešams kāds, kurš pakur uguni zem viņa. Ja cilvēkam ir 30 gadi un viņš joprojām dzīvo vecāku balstīts un ir apmierināts, augu dienu spēlējot datorspēles, viņam ir nopietnas problēmas. Abos gadījumos kāda neapmierinātības deva var dot labumu. Tomēr, ja jums ir 60 gadi un jūs esat neapmierināts, jūs drīz kļūsiet par īdzīgu vecu cilvēku, kam visa dzīve pilna ar nožēlu. Jautājums ir kā mums atrast apmierinātību.  

Mūsu kultūrā no vienas puses apmierinātība tiek bieži tiek saistīta ar apātiju vai slinkumu. Bet daudzi no mums ir atklājuši, ka atrast patiesu apmierinātību nozīmē atrast laimi. Kad es iegāju pieaugušo kārtā, 1960-tajos, tika daudz diskutēts par “sevis atrašanu”. Tās balstījās uz ideju, ka mēs esam radīti, lai uz šīs Zemes veiktu ko nozīmīgu. Es ticu, ka tā ir patiesība. Tādēļ jo ātrāk mēs atrodam mūsu esības mērķi, jo labāk. Ja mēs esam pārliecināti, ka tas, ko mēs darām, ir tas, kas mums jādara, mēs jūtamies apmierināti.   

Tādējādi no vienas puses apmierinātība ir saistīta ar vecumu. Vecākam, nobriedušākam cilvēkam vajadzētu justies apmierinātākam. Jaunākiem cilvēkiem nevajadzētu justies apmierinātiem, kamēr viņi nav atraduši savas dzīves mērķi un profesionālo aicinājumu, negaidot uz vēlāku laiku.

Man – un es pieļauju vairumam – mistērija atrast pareizo, kas mums jādara turpmāk, ir izaicinājums visas dzīves  garumā. Tas nenozīmē, ka es neesmu apmierināts ar sasniegto, vai pašreizējo stāvokli, jo es esmu. Ja mēs katru nākamo dienu sagaidām ar optimismu un entuziasmu, apmierinātības sajūtai par šo brīdi un pozīciju dzīvē ir ļoti liela nozīme. 

Manā gadījumā man tas prasīja daudzus gadus saprast, ka es esmu mākslinieks. Tas tāpēc, ka neatbildu paša iedomātajam mākslinieka stereotipam. Man labi padodas matemātika un zinātnes un neesmu ekscentriķis vai dīvainis, kādi šķiet daudzi mākslinieki. Vismaz es nedomāju, ka esmu. Kad tiku pāri saviem stereotipiem un sapratu, ka esmu mākslinieks, es sāku darīt to, ko mākslinieki dara – radīt mākslu. Manā gadījumā tas notika caur mūziku un fotogrāfijām, daļēji kā uzņēmējam un daļēji gūstot prieku par sniegtajiem pakalpojumiem.

Protams, ne jau katrs ir mākslinieks. Bet kaut kādā veidā mēs katrs esam unikāli veidoti – vadītāji, administratori, pārdevēji, apkalpotāji, grāmatveži, juristi, ārsti, skolotāji un daudzu citu profesiju pārstāvji – visiem cenšanās panākt apmierinātību ir svarīga.

Bībelē apustulis Pāvils to ir pateicis ļoti tieši: “Es protu būt zems, protu arī dzīvot pilnībā; nekas man nav svešs, protu būt paēdis un izsalcis, dzīvot pilnībā un ciest trūkumu.” (Filipiešiem 4:12) Protams, mēs runājam par daudz ko vairāk kā tikai darbu – par apmierinātību katrā dzīves jomā. Vienalga, darbā vai personīgajā dzīvē, bez apmierinātības laime un prieks vienmēr būs neaizsniedzams.

 

Autors: Džims Matiss

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2014 /  www.cbmc.lv.

Zaudētu uzticību grūti atgūt

Vai esat kādreiz domājuši par to, cik ļoti uzticamies degvielas uzpildes sūknim, kurš rāda, cik litrus degvielas esam uzpildījuši? Tāpat uzticamies tā aprēķinātajai maksājamajai summai. Kādreiz jaunībā es tiku dzirdējis ne vienu vien stāstu, kā degvielas uzpildes stacijas manipulē ar sūkņu rādītājiem, lai gūtu labumu sev. Rezultātā degvielas tirdzniecības sistēmai ir izstrādāti īpaši noteikumi, lai aizsargātu patērētājus.

Pērkot lietotu auto, mēs pilnībā esam atkarīgi no pārdevēja godīguma, stāstot par auto stāvokli – nobraukumu, apkopju un remontu vēsturi, iespējamām problēmām tuvākā nākotnē, degvielas patēriņu un daudz ko citu. Kad dodamies uz autoservisu, ja vien neesam uz tu ar tehniku, mēs esam atkarīgi no meistaru žēlastības. Viņi nosaka problēmas, to, kas būs jādara, lai tās novērstu, un to, cik tas mums izmaksās. Mums viņiem ir jāuzticas.  

Bet auto tirdzniecība nav vienīgais bizness, kurš pārbauda mūsu spēju uzticēties. Daži biznesa veidi ir vairāk pakļauti kārdinājumam sniegt nepareizu informāciju par produkta kvalitāti vai daudzumu. Pircējiem bieži jājūtas neizdevīgākā stāvoklī, jo jāpaļaujas uz pārdevēja vai piegādātāja svariem vai mēriem un to precizitāti.

Kā patērētājiem mums ir vērā ņemams izaicinājums – kam uzticēties un kā būt pārliecinātiem, ka varam uzticēties. Tomēr izaicinājums pastāv arī biznesa īpašniekiem un darbiniekiem. Vai varēs iegūt, piedāvājot mazāk kā tiek gaidīts, vai arī prasīt lielāku samaksu? Patiesībā īstermiņa ieguvums var viegli novest pie ilgtermiņa zaudējumiem. Ja jūs sagraujat klientu uzticību uzņēmumam, atkārtoti darījumi, kuri uztur uzņēmumu, var nebūt un tas var beigt pastāvēt.

Bībelē, Vecajā Derībā, Trešajā Mozus grāmatā 19:35 mācīts: "Nedariet tiesā netaisnību nedz ar olekti, nedz ar svaru, nedz ar tilpuma mēru." Viens no iemesliem, kādēļ tas ir teikts, ir tas, ka rīkoties pareizi ir ētiski. Kā arī, ja par cilvēku vai uzņēmumu sāk klīst runas kā par negodīgu, tās izplatās ļoti ātri.

Es pazīstu uzņēmumu, kurā vairākos gadījumos klientiem kļūdas dēļ bija piestādīti nepareizi, paaugstināti rēķini, un kļūda tika atklāta tikai pēc to apmaksas. Kļūdu varēja ignorēt, un visticamāk klienti nekad par to neuzzinātu. Bet kā teica viens no šā uzņēmuma vadītājiem: “Es to zinu un arī Dievs to zina.”

Uzticamība biznesā ir kritiski nozīmīga. Bēdīgā kārtā, pat viens neapdomīgs gadījums var aizslaucīt prom klientu uzticēšanos un sagraut jūsu biznesu. Bībele atkārtoti vēsta par godīguma augļiem un negodprātības sekām:

Maldināšana atklāsies. Ja kāds nav atklāts un godīgs pret klientiem, tad visvairāk viņš baidās no tā, ka tas var tapt zināms. “Kas nevainīgi dzīvo, dzīvo droši, bet, kas staigā netaisnus ceļus, tas atklāsies savā nepievilcīgajā īstenībā.” (Salamana Pamācības 10:9)

Negodīgums noved pie posta. Godprātīgums sniedz drošību, turpretī negodīgums un neētiskas darbības draud ar pastāvīgām briesmām. “Sirdsšķīstība vadīs tiklos, bet nelietīga ļaunprātība nievātājus galīgi sagraus.” (Salamana Pamācības 11:3)

Autors Riks Boks

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2014 /  www.cbmc.lv.

Labo nodomu greizais ceļš

Vai esat kādreiz ilgu laiku veltījuši pārdomām par to, kā paveikt kaut ko būtisku savā dzīvē  - apgūt kaut ko jaunu, turpināt izglītību vai veikt noteiktus soļus, lai noslīpētu profesionālo meistarību – taču galu galā jums kaut kā nav izdevies neko uzsākt?

Vai arī esat domājuši izdarīt kaut ko kāda cita labā  - aizsūtīt kādu iedrošinājuma vēstuli, ielūgt pusdienās vai uz kafiju, vienkārši tuvāk iepazīties, piezvanīt studiju biedram vai draugam, ar kuru sen neesat runājušies?

Ja varat atbildēt apstiprinoši uz kādu no iepriekšējiem jautājumiem, jūs neesat viens. Mēs visi agrāk vai vēlāk esam bijuši pilni ar labiem nodomiem, kuri nav realizējušies. Dažkārt sekas ir nenozīmīgas. Kādu dienu mēs noteiksim: “Būtu labi, ja es būtu to izdarījis…,” un vienkārši paraustīsim plecus, zinot, ka iespēja pagājusi.

Tomēr citu reizi zudusī iespēja var atstāt dziļu nožēlu. Mēs izvēlējāmies nepareizu risinājumu izšķirīgā brīdī un tagad ir par vēlu ko mainīt. Labi nodomi var mūs vadīt uz greizu ceļu. Pārfrāzējot veco teicienu par ceļu uz nekurieni, kurš bruģēts ar labiem nodomiem, rakstnieks Aldous Hakslijs ir teicis: „Tas nav tikai bruģēts ar labiem nodomiem, bet tam ir arī no tiem veidotas sienas un jumts. Jā, un arī mēbeles.”

Arī Bībeles sarakstītājiem bija līdzīgas problēmas. Iespējams, vislabāk to aprakstījis apustulis Pāvils: “Jo es pats nesaprotu, ko daru; jo nevis to, ko gribu, es daru, bet, ko ienīstu, to es daru…. Tad nu šādu bauslību es atrodu, ka, gribot darīt labu, man iznāk ļaunais.” (Romiešiem 7:15, 21)

Ja tas ir tā – ka pat vismotivētākie cilvēki, kurus varam iedomāties, cīnās ar nespēju realizēt labākos nodomus  - kā lai mēs to spējam? Vai ir vienkārši jāpadodas, pieņemot nespēju piepildīt augstus mērķus?

Uz šo jautājumu nav vienkārša atbildes. Iespējams, labākais, ko darīt, ir pārvērst labos nodomus taustāmos mērķos ar darbības plānu to realizēšanai.

Kādreizējā Apvienotās Karalistes premjerministre Margareta Tečere izteica šādu piezīmi: “Neviens neatcerētos Labo Samarieti, ja viņam būti vienīgi labi nodomi; viņam bija arī nauda.” Viņai bija taisnība. Ieraugot laupītāju savainoto upuri un nodomājot: “Kādam kaut kas ir jādara,” Labais Samarietis no Jēzus Kristus stāstītās līdzības, nolēma būt šis “kāds” un veica nepieciešamās darbības, lai cietušo glābtu. (Lūkas ev. 10:25-37)

Arī provizorisks zaudējumu aprēķins, kas radīsies, ja nerealizēs labos nodomus, var palīdzēt. Jēzus uz to norādīja Saviem sekotājiem: “Jo kurš būtu jūsu starpā, kas gribētu celt torni un papriekš neapsēstos, lai aprēķinātu izdevumus, vai viņam pietiks līdzekļu darba izvešanai?” (Lūkas 14:28)

Bībele arī stāsta par stingru brīdinājumu. Nerīkošanās saskaņā ar labu nodomu nav tikai iespējas izniekošana. Patiesībā tā ir grēkošana: “Tad nu kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku.” (Jēkaba 4:17)

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2014 /  www.cbmc.lv.

Cik ilgi pastāv manta?

Pēdējo 15-20 gadu laikā man ir bijis kāds ducis mobilo tālruņu. Gandrīz visi mainīti tāpēc, ka beiguši darboties. Tie nav būvēti ilgstošai kalpošanai. Līdzīgi, vairums ar datoriem saistīti cilvēki, kurus es pazīstu, piekritīs, ka dators, kurš ir vecāks par trim gadiem,  nekavējoties ierindojams vēsturisko tehnoloģiju kategorijā.

No otras puses, kā muzikants, es koncertos regulāri izmantoju 60 gadus vecu ģitāras skaņu modulatoru, kurš joprojām uzticīgi pilda savas funkcijas. Mums ar sievu mājās ir vairāk kā 40 gadus vecas mēbeles, kuras nav pat domāts nomainīt. Tās veidotas tā, lai izturētu laika zobus.

Dažām lietām nav jākalpo ilgi, jo tās noveco, pirms nolietojušās, līdzīgi kā datori un citas tehnoloģiskās iekārtas, kas noveco, pirms nokļuvušas no veikala līdz mājām. Citas lietas, kā, piemēram, plastikāta iesaiņojums, ir ilgstošākas kā to lietderīgums.

Esmu daudz domājis par šo lietderīguma un morālās novecošanas jautājumu,  jo mans auto nav vairs jauns. Šobrīd tā nobraukums ir lielāks nekā jebkuram citam no maniem 34 iepriekšējiem. Tomēr tas labās konstrukcijas dēļ joprojām ir tikpat labs kā pirms 11 gadiem, kad to nopirku. Tā kā tas ir lieliskā stāvoklī, domāju, ka turpināšu to lietot.

Kad 1960. gadā tiku iesaistīts foto biznesā, tika apgalvots, ka melnbaltās fotogrāfijas saglabāsies vismaz 100 gadus, kamēr krāsainās tikai 20. Vairums cilvēku ignorēja šo faktu, pieņemot, ka viņu fotogrāfijas saglabāsies mūžīgi. Tagad, nodarbojoties ar fotogrāfiju atjaunošanu, redzu, ka šī prognoze bija pareiza. Melnbaltās fotogrāfijas no 20. gadsimta sākuma, parasti sliktas glabāšanas rezultāta ir nedaudz bojātas, kamēr krāsainie uzņēmumi no 20. gadsimta otrās puses, ir stipri pabalējuši.

Piemērosim šo mums piederošo laicīgo lietu dabu uz garīgo pasauli. Jēzus bieži par to runāja, aicinot nepieķerties īpašumam. Piemēram, Viņš teica: “Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog.” (Mateja 6:19-20)

Jēzus runāja par to, ka dzīves veltīšana lietām, kuras nolietojas, ir bezjēdzīga. Viņš teica, ka daudz gudrāk ir fokusēties uz lietām, kuras ir mūžīgas, kuras nekad nenoveco. Viņš piebilda: “Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.” (Mateja 6:21) Jēzus secināja, ka, ja nauda kļūst par mūsu prioritāti, mēs vairāk laika veltām laicīgo lietu krāšanai.

Citā situācijā Viņš runāja par bagātnieku, kurš nolēma būvēt lielus šķūņus bagātīgas ražas glabāšanai. Viņš teica sev: „Sacīšu savai dvēselei: dvēsele, tev ir lieli krājumi uz ilgiem gadiem, atpūties, ēd, dzer un līksmojies. Bet Dievs uz viņu sacīja: tu, bezprātīgais, šinī naktī no tevis atprasīs tavu dvēseli. Kam tad piederēs tas, ko tu esi sakrājis?  Tā iet tam, kas sev mantas krāj un nav bagāts Dievā.” (Lūkas 12:18-21)

Jautājums, kuru mums sev jāuzdod, ir šāds: vai es savu laiku, enerģiju un talantu pirmkārt izmantoju, lai iegūtu lietas, kuras zūd, vai investēju lietās, kuras pastāv mūžīgi?

Autors: Džims Matiss

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2014 /  www.cbmc.lv.

Ne tikai ievēro likumu, bet dari vairāk

Kad es uzsāku konsultēt vadītājus profesionālajā un uzņēmējdarbībā, meklējot, kā Bībeles patiesības iedzīvināt ikdienas darbībās,  man likās, ka laba doma būtu vispirms godīgi paskatīties uz sevi. Es pārbaudīju savu dzīvi attiecībā uz pagātnes darījumiem, uzdodot jautājumu, vai kādi no tiem nav palikuši nepabeigti un vai, kaut ko darot, ir gadījies tā, ka es pats neesmu ievērojis bibliskos principus, kuri tagad man kalpo kā vadlīnija.  

Es to pamatoju tā - ja es pats nevēlos dzīvot saskaņā ar Dieva iedibinātiem standartiem, uz kāda pamata es varētu balstīt uzņēmēju un profesionālo cilvēku konsultēšanu, un kā lai es spētu viņus pārliecināt sekot tiem?

Veicot personisko inventarizāciju, es sajutu vainas apziņu par nelielu korporatīvo parādu, kurš bija palicis man kādreiz piederējušam uzņēmumam.

Kaut gan šis parāds attiecās uz uzņēmumu, un man personīgi juridiska atbildība par to nebija, Dievs man skaidri norādīja, ka Viņš vēlas, lai visi mani biznesa darījumi būtu skaidri un neapstrīdami – ieskaitot šo pagātnē.

Veltot zināmu laiku un piepūli, man izdevās noskaidrot, kam atmaksāt parādu un nosūtīt čeku par atbilstošo summu. Biznesa īpašnieki bija pārsteigti un piezvanīja, lai man to pateiktu. Tāpat viņi darīja zināmu, ka parāds dažus gadus iepriekš ticis norakstīts, tādēļ šo summu ziedojuši vietējai baznīcai.

Kaut finansiālās saistības bija izpildītas un aizmirstas, es zināju, ka tas mani neatbrīvo no atbildības Dieva priekšā. Godaprāts nav kas tāds, ko var ieslēgt un izslēgt, atkarībā no tā, vai tas izdevīgi jūsu nolūkam. Lai tiktu atpazīti kā godavīri (sievas), mums pēc šāda standarta jātiecas nepārtraukti uz visiem 100 procentiem. Šī situācija likās kā eksāmens, kurā Dievs pārbauda, vai es Viņam uzticos pilnībā – arī, ja tas iespaido manu čeku grāmatiņu.

Efeziešiem 5:3 māca: “Bet netiklība, visāda veida netīra dzīve vai mantkārība lai pat vārda pēc jums ir sveša, kā tas svētiem piederas.” Ir viegli sludināt noteiktas vērtības un ticību, bet dzīvot saskaņā ar tām, it īpaši, ja tas prasa izdevumus, ir daudz grūtāk. Tomēr tā ir daļa no mūsu kā Jēzus Kristus sekotāju darba vietās aicinājuma. Sakāmvārds vēsta: “Darbi runā skaļāk nekā vārdi”, un mēs ceram, ka katrs kontakts ar cilvēkiem ikdienā atbalsosies mūžībā. Mūsu uzvedībai jābūt pastāvīgai un saskaņā ar sludināto ticību.

Dieva standarti bieži ir prasīgāki nekā eksistējošie likumi, un mums kā Dieva vēstniekiem jābūt labākiem nekā no mums tiek prasīts. Bībelē izteikts šāds brīdinājums: “Taisno krietnums tos vada, bet viltvāržu divkosība tos izposta.” (Salamana Pamācības 11:3 (jaunais tulk.))

Samaksājot šādu parādu, pazūd bailes, ka jautājums varētu pacelties no jauna un mest ēnu uz manu godaprātu, manu kā uzņēmēja un konsultanta integritāti.  Un tā kā maksājums tika tālāk nodots vietējai baznīcai, kas zina? Varbūt tika atbildēta kāda lūgšana draudzē. Nekas vairāk kā divi zaķi ar vienu šāvienu, kā mēdz teikt! 

Autors Riks Boks

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2014 /  www.cbmc.lv.

10 000 stundu likums

Nesen kalpoju kā pieteicējs Kaufmana Izpildītājmākslas centrā, Kanzasā, Misūri, ASV. Īpašais viesis bija solists Džošua Bells, viens no labākajiem, iespējams, pat labākais vijolnieks pasaulē. Daudzi izteikušies, ka vērot viņa uzstāšanos koncertā gadās tikai reizi dzīvē, bet man ir paveicies to redzēt divreiz.   

Tas ir līdzīgi kā 100 gadu plūdi, kuri, šķiet, atkārtojas ik pēc dažiem gadiem. Bet tas noteikti nemazina Džošua prasmes un mūziķa dāvanu. Patiesībā analoģija ar laika apstākļiem nav dīvaina, jo viņa virtuozitāte iespaido to, ko auditorija izjūt, kā plūdu viļņi.

Klausoties Džošua izpildījumu es atcerējos tā saucamo 10 000 stundu likumu. Tā būtība ir tajā, ka nepieciešamas 10 000  vingrināšanās vai praktizēšanas stundas, lai kļūtu par izvēlētā aroda meistaru. Protams, iespējamo meistarības līmeni ietekmē arī prakses kvalitāte un apdāvinātība.

Bet skaitlis liekas pareizs. Vairums ārstu pavada vismaz 10 000 stundu, studējot medicīnu, un arī kvalificēti santehniķi un mehāniķi vismaz šādu laiku veltījuši savai karjerai. Students, kurš ieguvis biznesa vadības grādu, var būt ļoti labi izglītots, tomēr viņam tāpat nepieciešamas daudzas jo daudzas darba stundas, lai patiesi izceltos biznesā vai profesionālajā karjerā. 

Ko nozīmē 10 000 stundu likums? Strādājot 40 stundas nedēļā 5 gadus aptuveni sanāk 10 000 stundas. Ja ģitāras spēlē vingrinās 1 stundu dienā, tad nepieciešami vairāk kā 27 gadi, lai sasniegtu 10 000 stundas. 

Mana pieredze ar dažādu profesiju cilvēkiem, šķiet, šo teoriju apstiprina. Daudzi no tiem, kas savā arodā sasnieguši vairāk nekā citi, ieguldījuši tik un vēl vairāk stundu tā izkopšanā. Nedrīkst par augstu pārvērtēt talantu jeb apdāvinātību, ja jūs to neattīstāt, jūs neprogresējat. Turpretim mācībām un vingrinājumiem jeb prasmju pilnveidošanai veltītais laiks bieži vien netiek pienācīgi novērtēts, jo grūts darbs un apņemšanās var prasīt ilgu laiku.

Esmu dzirdējis, ka dziedātājam vai muzikantam dziesma jāizpilda 100 reizes līdz viņš to patiešām zina. Manā profesijā, fotografēšanā, esmu uzņēmis vairāk kā miljonu fotogrāfiju un veltījis tām vairāk kā 70 000 stundas. Ticu, ka tas ir devis rezultātu. Ir iespējams uzņemt miljonu zemas kvalitātes fotouzņēmumu vai arī nodziedāt dziesmu 100 reizes “šķībi”. Bet, runājot vispārīgi, pieredzei un praksei nav aizvietotāja. Bībelē, Salamana Pamācībās par to ir daudz kas minēts. Lūk, daži piemēri:

Sagatavojieties ilgam ceļojumam. Mēs dzīvojam laikā, kad tiek gaidīti, pat pieprasīti tūlītēji rezultāti. Bet dažām lietām nav “īsceļa”, tostarp arī profesionālajai izaugsmei. “Kas savu zemi kopj, tam maizes būs papilnam, bet, kas nevajadzīgām lietām pakaļ dzenas, tas ir neprātis.” (Salamana Pamācības 12:11)

Vērtējiet augstu darbu, ko darāt. Ja vēlaties, lai jūs atpazīst, tāpēc, ka veicat darbu augstā kvalitātē, jums jāvēlas to darīt lielā apjomā, veltot tam daudz laika. “Kas laisks savā darbā, ir brālis tam, kas pats izšķiež savu mantu.” (Salamana Pamācības 18:9) “Kur tiešām dara darbu, tur visa kā pietiek, bet, kur rīkojas tikai ar vārdiem, tur valda trūkums.” (Salamana Pamācības 14:23)

Autors: Džims Matiss

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2014 /  www.cbmc.lv.

Dreifējot biznesā bez ētikas stūres

Rakstam respektablajā biznesa periodiskajā izdevumā “Wall Street Journal” bija virsraksts: “Vai „A” ētikā ir jebkāda vērtība?” Rakstā bija diskutēts par vadošo biznesa skolu mēģinājumu pretoties pieaugošajam krāpniecības vilnim biznesa un profesionālajā pasaulē. Saskaņā ar žurnālā rakstīto, ir apspriežami vairāki ētikas prakses realizēšanas veidi. 

Raksts primāri koncentrējās uz to, “kā” mācīt ētiku, debatējot par tādiem jautājumiem kā vai ētikas mācībai būtu nepieciešams atsevišķs kurss, vai arī to vajadzētu pa drusciņai integrēt katrā kursā. Citiem vārdiem sakot, kāda būtu efektīvākā metodoloģija? Raksts man šķita ļoti interesants, bet, kas mani pārsteidza, bija tas, ka vissvarīgākais netika pat pieminēts.  Tur trūka diskusija par to, kādas morālās vērtības vajadzētu mācīt. Jeb, citiem vārdiem sakot, kāds avots būtu pamatā ētikas standartiem un praksei?

Pirms vairākiem gadiem, nelaiķis Čārlzs Kolsons (Charles Colson), kurš pārvarot ētikas plaisas politikā kļuva par Jēzus Kristus sekotāju un pārliecinātu proponentu biblisko principu piemērošanai ikkatrā dzīves jomā, atsaucās uz šo dilemma, mēģinot mācīt ētiku. Viņš atgādināja par kāda ziedotāja piedāvājumu vadošas ASV universitātes biznesa skolai 2 milj. dolāru apmērā ētikas katedras izveidei. Tomēr universitāte šo piedāvājumu noraidīja, jo, neticot absolūtai morālei, viņi nevarot mācīt ētiku. Rezultātā augsti vērtētā biznesa skola atteicās no dāsnā dāvinājuma, tā vietā izvēloties nemācīt ētiku.

Ja pat vadošās mācību institūcijas, tostarp biznesa skolas, nevar vienoties par to, kas ir labi un kas slikti, tad vai ir pārsteidzoši, ka biznesa un profesionālo jomu vadītāji nereti rīkojas kā kuģi bez stūres?

Mana pieredze, abēji, gan kā uzņēmējam, gan kā konsultantam biznesā un vadībā, rāda, ka tai nevajadzētu būt problēmai. Daudzi no cilvēkiem, ar kuriem esmu sadarbojies, uzskata Bībeli par krātuvi gudrībai un vadlīnijām biznesa pārvaldīšanai augsti ētiskā veidā. Mēs ticam, ka Dievs ir uzstādījis absolūtās vērtības dzīvei un darbam un, kad tās tiek ņemtas vērā, labums tiek visiem.  

Tā tas ir bijis tūkstošiem gadu. Kad Mozus tika nozīmēts par vadītāju, viņš iepazīstināja ar pirmo ētikas kodeksu. Mozus Piektajā grāmatā mēs lasām: “Un Mozus sasauca visu Israēlu un tiem sacīja: „Klausies, Israēl, tos likumus un tiesas, ko es jums šodien esmu runājis, ka jūs tos mācāties un turat, lai tos darītu.””

Šie likumi un rīkojumi nav doti ierobežošanai, bet drīzāk, lai iedrošinātu godīgai, uz citu labumu vērstai darbībai, kas ņem vērā visu iesaistīto pušu intereses. Realitātē tomēr pat Dieva izredzētie cilvēki – Israēls - šiem Viņa standartiem pastāvīgi nesekoja. Tādēļ Soģu grāmatā 21:25 varam lasīt: “… un ikviens darīja, kas šķita taisns paša acīs.” Vai tas neizklausās pēc mūsdienu darbavietās notiekošā?

Mēs nevaram cerēt pilnībā izskaust alkatību un korupciju. Vienmēr būs kāds, kurš meklēs iespēju gūt pašlabumu uz citu rēķina. Bet tas nemazina pamatīgas ētikas apmācības svarīgumu cilvēkiem, kuri plāno iesaistīties un jau darbojas biznesa un profesionālajās jomās. Es iesaku to balstīt uz Dieva likumu mācīšanu, kā tie ir doti Bībelē.

Autors Riks Boks

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2014 /  www.cbmc.lv.

“Rokoties” laukā no nedienām

Jau gadiem esmu ieintriģēts spēkā, kāds piemīt stāstu stāstīšanai. Es ticu, ka ikvienam no mums ir kāds stāsts, kuru ir vērts pastāstīt. Es tūlīt jums nodemonstrēšu, ka pat ēzelim ir savs stāsts, īss, “netīrs” stāsts.  

Šis stāsts ir par kāda fermera ēzeli, kurš paklupa un iekrita vecā, izžuvušā akā. Fermeris izmēģināja visādus veidus, kā dabūt savu mīļoto ēzeli, kuru viņš uzskatīja gandrīz jau par ģimenes locekli, ārā no akas!

Visbeidzot, neatrodot pozitīvu risinājumu, kā dabūt ēzelīti ārā no dziļās akas, fermeris nolēma aku aizpildīt ar gružiem. Zemnieks jutās dziļi sarūgtināts, saprotot, ka tas nozīmē aprakt mīļo ēzeli. Bet viņš mierināja sevi ar domu, ka tā vismaz citi tiks pasargāti no neveiklā ēzelīša likteņa.

Katra liekšķeres iztukšošana akā noklāja ar gružiem ēzelīša muguru. Bezbailīgi ēzelis tos nokratīja un ar kājām piemīdīja. Pārsteidzošā kārtā pēc vairākām stundām un simtiem liekšķeru ar gružiem ēzelis bija pacēlies virs akas malas. Grīļojoties viņš pārlēca pāri akas malai un aizrikšoja.  Tas, kas sākotnēji likās, ka ir ēzelīša nāve, izrādījās viņa glābiņš.

Kurš no mums pakļauts stresa spiedienam vai saskaroties ar krīzi, var pacelties un uzvarēt kā ēzelītis? Mēs visi piedzīvojam “lamatas” un “gružu” fiziskās, emocionālās un garīgās nastas savas dzīves laikā. Iespējams, jūs to piedzīvojat patlaban. Jautājums ir: “Kā to izturēt un pārvarēt?” Dažkārt cilvēki saka, ka dara visu iespējamo zem šāda spiediena. Kad es to dzirdu, man gribas vaicāt:” Ko jūs tur darāt – zem spiediena?”

Šis stāsts par ēzeli man atgādina pilnīgi savādāku gadījumu, bet ar līdzīgu iznākumu, no Bībeles. Tas ir notikums ar pravieti Eliju, par kuru vēstīts Ķēniņu grāmatas 18. un 19. nodaļā. Tas būs patērētā laika vērts, ja izlasīsiet šīs nodaļas pilnībā, bet turpinājumā īss apkopojums.

Pēc izšķirošās uzvaras Karmela kalnā pār viltus praviešiem, patiesā Israēla Dieva pravietis Elija krita depresijā. Kā dažkārt gadās pēc spilgtiem emocionāliem pārdzīvojumiem, Elijas emocionālais pacēlums strauji kritās. Iespējams, tie bija stresa hormoni, kuri norima, kad krīze bija garām, bet pravietis netika galā ar nākamo problēmu.

Daži lasītāji pārmet, ka Elijam pietrūka ticība. Patiesība ir tā, ka pravietis nebija neievainojams. Viņš bija cilvēks ar cilvēkam raksturīgām vājībām: “cilvēks, līdzīgs mums” (Jēkaba 5:17). Pēc dalības viltus praviešu pārdabiskajā sagrāvē, Elijas emocijas gluži kā  amerikāņu kalniņos pa spirāli devās lejup. Saņemot no karalienes Izebeles draudus savai dzīvībai, Elija padevās bailēm un bēga.

Ja jūs lasīsiet stāsta turpinājumu, jūs redzēsiet, kā Dievs vadīja dievišķo glābšanu.  Tā vietā, lai Eliju sodītu, Dievs viņu pabaroja un, ļāva atpūsties pirms sūtīja atpakaļ garīgajā cīņā.

Kā ir ar jums? Vai jūtaties likstas nospiesti? Vai arī, iespējams, esat piedzīvojuši lielu uzvaru darbā vai mājās, bet jūtaties dīvaini iztukšoti? Jūsu enerģija un motivācija pazudusi, liekot justies kā izgrieztai lupatai? Ja jā, atcerieties stāstu par ēzelīti un pravieti Eliju. Lūdziet, lai Dievs jūs atjauno – un tad esiet gatavi atgriezties kaujā.

Autors: Eds Tompsons

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2014 /  www.cbmc.lv.

Visbriesmīgākais darbavietas ierocis

Bēdīgi, bet pēdējos gados darba vietās ir notikuši ļoti daudzi vardarbības gadījumi. Eksperti nespēj atklāt to cēloņus. Bet ir arī pilnīgi savādāka vardarbīgas izturēšanās forma, kurai netiek veltīta liela uzmanība, bet kura ikdienā nodara lielu postu.

Es runāju par postījumiem un bēdīgiem ievainojumiem, kurus rada nepareiza “ieroča”, kurš piemīt mums visiem, mēles pielietošana.

Vairums no mums bijuši aculiecinieki situācijai, kad priekšnieks rāj padoto – saniknoti un nepieņemamā veidā. Kolēģus, kuru diskusija pa spirāli aizvirzās līdz griezīgiem, nievājošiem savstarpējiem apvainojumiem. Klientu, kurš uzbrūk veikala klerkam par kaut ko, kas viņaprāt ir bijis nepareizi, lai gan veikala darbinieks cenšas darīt visu, lai situāciju labotu. 

Pateicoties tehnoloģijām, “aso” mēļu apdraudējums izplatījies arī virtuālajā telpā. Steigā cilvēki raksta emocionālus e-pastus un īsziņas, vai arī atstāj balss ziņas, lai izteiktu savu niknumu. Mēs esam tendēti izteikt savas domas dažādos sociālajos tīklos.

Šī problēma, protams, nebūt nav jauna. Ilgi pirms kāds bija dzirdējis par internetu, īsziņām vai tvītošanu, ASV prezidents H. Trumens apzinājās briesmas, kādu var izraisīt komunikācija pirms laiks nav emocijas remdinājis. Viņš iedibināja personīgu paradumu, ka katrai vēstulei, kura tapusi dusmās, pirms nosūtīšanas 24 stundas jānostāv uz rakstāmgalda. Tikai pēc šī “atdzesēšanas” perioda, ja domas nav mainījušās, viņš ķērās pie nosūtīšanas. Ir sacīts, ka dzīves beigās Trumenam šādu vēstuļu bija uzkrājies tik daudz, lai varētu piepildīt lielu atvilktni.

Bet arī prezidents Trumens reaģēja uz problēmu, kura bija zināma jau tūkstošiem gadu. Bībelē par to runāts vairākās vietās, piemēram, Jēkaba vēstulē: “Un arī mēle ir kā uguns, netaisnības pasaule, mēle ir likta starp mūsu locekļiem, tā apgāna visu miesu un aizdedzina dzīves ritumu, jo pati ir elles aizdedzināta. Jo katras sugas zvēru un putnu, rāpuļu un jūras dzīvnieku dabu savalda un ir savaldījusi cilvēka daba; bet mēli neviens cilvēks nevar savaldīt: nemitīgs ļaunums, pilns nāvējošas indes. Ar viņu mēs slavējam To Kungu un Tēvu, ar viņu mēs lādam cilvēkus, pēc Dieva līdzības radītus.” (Jēkaba 3:5-9)

Man jāatzīst, ka arī es esmu bijis vainīgs. Daudzus gadus, kad dusmas uzkarsa, es tās citiem darīju zināmas tās izsakot vārdos. Tas, iespējams, mazināja manu frustrāciju, bet nodarīja ļaunu maniem klausītājiem. Tad es apguvu dažas gudrības kā savaldīt šo bīstamo ieroci, kuru mēs saucam par mēli:

Pirms runāt padomā. Bieži mums mūsu domas šķiet pamatotas, bet to izteikšana skaļi var nodarīt vairāk ļauna kā laba: “Kur daudz vārdu, tur neiztiek bez grēka, bet, kas savu muti savalda, ir gudrs.” (Salamana Pamācības 10:19)

Meklē kā celt, nevis ārdīt. Dusmās mēs varam lietot vārdus, lai uzbruktu citiem, bet ir daudz produktīvāk vārdus lietot, lai citus celtu un iedrošinātu. “No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds, bet tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem.” (Efeziešiem 4:29)

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2014 /  www.cbmc.lv.

Ātru panākumu lamatas

Mūsdienās, kad liekas, ka tikai sliktais piesaista uzmanību, un pārsvaru gūst negatīvās ziņas, mūsu uzmanība bieži tiek koncentrēta uz vienu – nekļūdīties. Bet kas notiek, ja mēs gūstam panākumus – pārāk daudz panākumus?

Ar interneta tā saucamo “vīrusa” dabu, kur ideja izplatās gandrīz momentāni, turklāt pieejama 24/7 režīmā – daudzi cilvēki kļūst bagāti vai slaveni ļoti īsā laika sprīdī. Piemēram, pirms pāris gadiem kāda vīra uzņemts video tikai vienas nedēļas laikā tika skatīts 100 miljonus reižu. Kā jums patiktu piedzīvot šāda veida panākumus?

Šajā konkrētajā gadījumā, viņš atklāja, ka iepriekš neiedomājami panākumi var tikt krietni pārvērtēti. Nevaldāmā vēlme gūt labumu no acumirklīgās slavas noveda pie absolūta izsīkuma un publiskas izgāšanās. Diemžēl tas sabojāja arī viņa sākotnējo ieceri.

Mēs varam atsaukt atmiņā vairākus citus gadījumus, kad sākotnēji veiksmīgi cilvēki galu galā cieš neveiksmi: izklaidētāji, kuri vienā vakarā kļūst slaveni un sajūt panākumu garšu, bet nākamajā, tikpat ātri, tiek aizmirsti; biznesu vadītāji, kuri izmanto īsākos, bet ne ētiskākos ceļus, lai sasniegtu panākumus; spožus atlētus, kuru karjeras attīstās zibens ātrumā, uz mirkli uzliesmo un pēc brīža nodziest.

Daudzi no mums, ar diezgan smagu darbu un mērķtiecību, piedzīvos periodus dzīvē, kad panākumi, aizraujošas iespējas, iespējams pat bagātība, mūs kārdinās pārkāpt robežas. Bailēs, ka dzīves vienīgā iespēja var pazust, nekad vairs neatgriežoties, mēs pūlamies pāri pār savām garīgajām un fiziskajām spējām. Mēs varam beigt kā šis interneta uzņēmējs – iztukšoti un publiski pazemoti. Vai arī varam nodarīt neatgriezenisku bojājumu svarīgām attiecībām ne tikai darbā, bet arī mājās.

Ja pēkšņi gūstat panākumus, turiet sevi grožos. Savaldība novedīs pie “veselīgāka” un ilgtspējīgāka rezultāta. Bībele piedāvā gudrību, kuru ir vērts ņemt vērā:

Praktizē savaldību. Brīdī, kad panākumi, liekas, veļas kā sniega bumba, gan pieaugdami apjomā, gan uzņemdami ātrumu, mums, šķiet, jāskrien līdzi. Impulss var kļūt reibinošs. Tomēr Salamana Pamācībās 23:4 mācīts: "Nenopūlē pārlieku sevi, lai tu kļūtu bagāts, atmet tādu savu gudrību."

Sagatavojies priekšdienām. Sajūtot panākumus, ir viegli iedomāties, ka tā turpināsies vienmēr. Patiesībā šodienas “karstā” tendence kļūst par rītdienas pagātni. Labāks paņēmiens, kā izmantot veiksmi, ir to lietot kā tramplīnu ilgtermiņa labklājībai. Rūpīgi pārdomājiet tādus jautājumus kā „Cik ātri mums jāaug?” un „Vai spēsim saglabāt tempu, ja pieprasījums saglabāsies?” Jēzus teica: "Jo kurš būtu jūsu starpā, kas gribētu celt torni un papriekš neapsēstos, lai aprēķinātu izdevumus, vai viņam pietiks līdzekļu darba izvešanai?” (Lūkas 14:28)

Atturieties no ego pieauguma. Panākumi var uzpūst pašapziņu. Tās ir bīstamas lamatas, no kurām iespējams izvairīties, ja iepriekš tās paredzi. Romiešiem 12:3 apustulis Pāvils dod padomu: “Tad nu es ieteicu ikvienam starp jums tās žēlastības vārdā, kas man dota: netiekties pāri noliktam, bet censties sevi apvaldīt saskaņā ar to ticības mēru, ko Dievs katram piešķīris.”

Autors Riks Boks

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2014 /  www.cbmc.lv.

Laicīgais darbs – un garīgās dāvanas

Kādas ir jūsu spēcīgākās puses darbā? Citiem vārdiem sakot, kā jūs aprakstītu unikālo talantu, spēju un pieredzes kombināciju, kuru jūs varat piedāvāt savai organizācijai vai uzņēmumam?

Dažkārt mēs atsaucamies uz “dāvanām,” un, iespējams, komentējam, ka kāds ir ļoti  “apdāvināts” kādā noteiktā jomā, piemēram, vadīšanā, administrēšanā, mārketingā, finanšu pārvaldībā, investīciju plānošanā, komunikācijās vai vēl kādā no funkcijām, kuras nepieciešamas sekmju gūšanai tirgū.

Pārdomājot mums raksturīgās īpašības, mēs nereti tās skatām saistībā ar gūtajiem panākumiem – spēju nopelnīt algas pieaugumu, sasniegt paaugstinājumu, gūt profesionālu atpazīstamību vai sasniegt kādu no daudziem personīgajiem mērķiem. Bet cik bieži jūs iedomājaties, ka, iespējams, jūsu unikālās dāvanas nav domātas, pirmkārt, jūsu labumam, bet gan priekš citiem?

Nesen kāds draugs sarunas laikā uzsvēra šādu domu. Kā rakstnieks un redaktors, es ļoti mīlu savu darbu, ar vārdiem izteikt domas, idejas un principus, kuri man liekas svarīgi un jēgpilni. Es saņemu prieku no tā, ko daru. Bet galu galā, ja tas, ko es izsaku caur rakstītu vārdu, netiek dalīts ar citiem vai arī citi to neuzskata par ko vērtīgu, patiesībā es velti izšķiežu savu laiku.  

Pirms vairākiem gadiem es dzirdēju kādu vīru citējam dzeju, kurai likās īpaša jēga: “Zvans nav zvans, kamēr tas nezvana; dziesma nav dziesma, kamēr to nedzied; un mīlestībai sirdī nav paredzēts mājot – jo mīlestība nav mīlestība, līdz tālāk to nedod.” 

Līdzīgi mēs varam teikt par personīgajām dāvanām, kuras mums nav īstas “dāvanas”, kamēr mēs tās nedodam tālāk citu labumam. Mēs varam gūt sev kādu labumu, lietojot mūsu dāvanas, bet pamatā tās mums dotas, lai kalpotu savām kompānijām, klientiem, akcionāriem un citiem.

Bībelē mēs varam atrast vietas, kur runāts par tādām “garīgajām dāvanām” kā ticība, gudrība, dziedināšana, mācīšana un vēl citām. Katra no tām ir dota: “lai nestu svētību” (1. Korintiešiem 12:7). Turpinājumā Bībeles nodaļā atsevišķās dāvanas salīdzinātas ar dažādām cilvēka ķermeņa daļām, atzīmējot, ka tās nevar funkcionēt neatkarīgi, bet gan kopā ar citiem orgāniem.

“Ja visa miesa būtu acs, kur paliktu dzirde? Ja visa miesa būtu dzirde, kur paliktu oža? Bet Dievs locekļus ir nolicis miesā ikvienu savā vietā, kā Viņš gribēja. Bet, ja tie visi būtu tikai viens loceklis, kur paliktu miesa.” (1. Korintiešiem 12:17-19)

Dažkārt mums ir kārdinājums būt īpaši lepniem par savām unikālajām spējām un talantiem. Tomēr mēs nekad  nedrīkstam aizmirst, ka mūsu panākumi ir atkarīgi no citu, kuriem ir atšķirīgas spējas, atbalsta. Un mēs esam mudināti novērtēt viņu ieguldījumu, tāpat kā mēs ceram, novērtēs mūsējo. “Bet Dievs miesu ir tā sastādījis, ka mazāk cienītam loceklim piešķīris lielāku cieņu, lai … locekļi saticīgi gādātu cits par citu.” (1. Korintiešiem 12:24-25)

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2014 /  www.cbmc.lv.

Investēšanas un neinvestēšanas cena

Divi uzņēmuma vadītāji apsprieda personāla apmācības un attīstības izmaksas viņu organizācijā. Finanšu direktors uzdeva jautājumu izpilddirektoram: “Kas notiks, ja mēs investēsim cilvēkos un tie aizies projām no uzņēmuma?”  Izpilddirektors cieši paskatījās uz finanšu direktoru un pēc īsas pauzes atbildēja: “Un kas notiks, ja mēs neieguldīsim un viņi paliks?”

Provocējošs jautājums, vai ne? Vairumā kompāniju, neatkarīgi no izmēra, daži cilvēki ir kā kalstoši koki – pilda pienākumus, cenšas ievērot termiņus un saņem algu, bet neaug vai arī nekļūst par aktīviem uzņēmuma misijas un mērķu veicinātājiem. Šādos gadījumos iespējami arī citi faktori, bet ļoti bieži mēs esam pieļāvuši kļūdu, viņos neinvestējot.

Mēs redzam reklāmas, kur stāsta par finanšu investīcijām – kā palielināt noguldījumu vērtību nākotnē, it īpaši tiem, kuriem tuvojas pensijā došanās vecums. Tomēr, iespējams, nav labāka investīcijas veida kā dalīšanās ar laiku, enerģiju un pieredzi ar citiem cilvēkiem, neraugoties uz to, vai rezultāts liekas “veiksmīgs”. Ir daudz labāk investēt cilvēkos un zaudēt dažus, kuri aiziet uz labākām pozīcijām, nevis neinvestēt un kļūt “apkrautiem” ar cilvēkiem, kuri darbojas zemāk par savām potenciālajām spējām.

Var pierādīt, ka patiesu vadītāja kvalitāti parāda nevis tas, kas notiek, kamēr viņš kontrolē, bet gan tad, kad viņš ir prom. Vai darbība attīstās vai stagnē un apstājas? Pārliecināts vadītājs iegulda savas organizācijas cilvēkos un attīsta tos, atstājot aiz sevis ilgtspējīgu mantojumu, vienalga, vai šie darbinieki paliek uzņēmumā vai arī spēlē vadošu lomu citos.

Pilnīgi pretēji, vājš vadītājs aiz sevis atstāj nestabilu, pat brūkošu organizāciju, līdzīgi kā kāršu namiņu. Viņu mantojums nereti patmīlības, lepnuma un nevēlēšanās investēt citos dēļ ir neveiksmes un tukšums.

Savās zemes gaitās Jēzus Kristus investēja saujiņā vienkāršu mācekļu, no kuriem neviens netiktu raksturots kā “iespējamais veiksminieks.” Tomēr, kad Viņš devās prom no zemes, Viņš tiem uzticēja Savu misiju, kuru šodien  turpina neskaitāmi miljoni.

Jēzus Saviem sekotājiem deva vienkāršas instrukcijas: “Tāpēc ejiet un dariet par mācekļiem visas tautas, tās kristīdami Tēva, Dēla un Svētā Gara Vārdā.” (Mateja 28:19) Un apustulis Pāvils, kurš daudz guva no uzticama vīra vārdā Barnabs ilgtermiņa investīcijām savā dzīvē, teica jaunajam Timotejam: “Un, ko tu esi dzirdējis no manis, daudziem lieciniekiem klāt esot, to cel priekšā uzticīgiem cilvēkiem, kas būs noderīgi mācīt atkal citus.” (2. Timotejam 2:2)

Varbūt kāds ir investējis jūsos. Vienalga, vai vadāt lielu korporāciju, jums ir savs bizness, esat menedžeris vai darbinieks mazā departamentā, mums katram ir savs unikāls, nozīmīgs ietekmes loks. Vai jūs kādā investējat? Un, ja jūs to nedarāt, kurš to dara?

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2014 /  www.cbmc.lv.

Pilnīgas atklātības ieguvumi

Draugs, kuru saukšu par Timu, izdarīja kritisku kļūdu, pieņemot darbā augstākā līmeņa vadītāju. Pēc tam, kad kļuva skaidrs, ka šis solis bijis kļūdains, Tims atzina savu nepilnīgo komunikāciju kandidātu atlases un intervēšanas procesā, pienācīgi neatklājot organizācijas mērķus un vērtības.

Pēc sešiem mēnešiem kļuva pilnīgi skaidrs, ka jaunais vadītājs, neskatoties uz ļoti iespaidīgu profesionālo sasniegumu sarakstu, neiederas Tima kompānijā iedibinātajā vērtību sistēmā.  Aizejot no darba, vadītājs teica Timam: “Es atceros, ka manas intervijas laikā tika pieminēta jūsu ticība, bet es to neuztvēru nopietni. Ja es to būtu sapratis labāk, es uzreiz būtu varējis jums pateikt, ka tas tā nedarbosies.”

Tims vai nu pieņēma, ka intervijas sniedzējs sapratīs uz ticību balstītās kompānijas pamatvērtības, vai arī, domājot par kandidāta kompetenci un pieredzi, kas bija ļoti nepieciešama uzņēmumam, izvēlējās tās īpaši neakcentēt.  

Daudzas kompānijas par saprātīgu rīcību uzskata savu korporatīvo vērtību izteikšanu misijas un vērtību paziņojumos. Tie kalpo kā atgādinājums darbiniekiem par to, kas ir uzņēmuma prioritātes. Pieņemot cilvēkus darbā, it sevišķi, kad ir runa par vadošajiem darbiniekiem, būtu ļoti noderīgi šos rakstiskos dokumentus pārlūkot un vismaz īsumā iepazīstināt ar tiem.

Tas jau pašā sākumā kalpotu kā atklāts paziņojums par to, kam tic organizācijas līderi un kāda ir viņu filozofija, un tāpat dotu iespēju potenciālajam darbiniekam novērtēt, vai viņš/viņa šīs vērtības var atbalstīt. 

Tas nenozīmē, ka nākošajiem darbiniekiem jābūt garīgi līdzīgiem kā uzņēmumu īpašniekiem vai līderiem. Vairumā gadījumu, likumi aizliedz uz reliģiskiem motīviem balstītu diskrimināciju. Tomēr, ja darba pretendentam nav pieņemamas tādas korporatīvās vērtības kā integritāte, taisnīgums, kalpošana klientiem, kvalitāte, godīgums un izcilība, tad labāk to konstatēt pirms pieļauta kļūda, veidojot darba attiecības un nodarot kaitējumu iesaistītajām pusēm.  

Jēzus Kristus to uzsvēra, kad teica: "Vai sveci iededzina, lai to liktu apakš pūra vai zem gultas? Vai ne tāpēc, lai to liek lukturī? Jo nekas nav apslēpts, kas nenāktu gaismā; un nekas nenotiek slepeni, kas netaptu zināms."(Marka 4:21-22)

Un, vēlreiz salīdzinot ticību un vērtības ar gaismu, Jēzus teica: “Jūs esat pasaules gaišums; pilsēta, kas stāv kalnā, nevar būt apslēpta…. Tāpat lai jūsu gaisma spīd ļaužu priekšā, ka tie ierauga jūsu labos darbus un godā jūsu Tēvu, kas ir debesīs.” (Mateja 5:14-16)

Harmoniska korporatīvā komanda, kas darbojas ar augstu efektivitāti, sevī ietver ne tikai cilvēkus ar dažādiem talantiem un spējām, kuri strādā kopā, papildinot viens otru. Viņiem ir arī vienotas vērtības un kopējas misijas sajūta. Ja jūs sagaidāt, ka jūsu uzņēmuma darbinieki atspoguļos kompānijas vērtības un reprezentēs tās arī klientiem un piegādātājiem, būs gudri, ja tās uzsvērsiet jau darba interviju procesā. Nav labāks laiks un vieta, kad sākt skaidri formulēt un izteikt vērtību sistēmu, kā pašā sākumā.

Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2014 /  www.cbmc.lv.

Kas ir kvalitāte – un kā jūs to sasniedzat?

Pirms daudziem gadiem  uzņēmums  Ford Motor bieži lietoja saukli: “Kvalitāte ir darbs Nr.1.” Īss un viegli iegaumējams, šis moto pārliecināja diezgan daudz auto pircējus pirkt tieši Ford ražotos vieglos un kravas auto, pieņemot, ka ražotājam ir stingra apņemšanās izgatavot kvalitatīvus braucamos.

Vienīgais jautājums ir par to, ko īsti nozīmē “kvalitāte”? Man ir aizdomas, ka, ja šo jautājumu uzdotu 10 cilvēkiem, viņi paustu vismaz 10 dažādus viedokļus. Nesen, strādājot ar kādu ražotāju pie pasūtījuma projekta, es runājos ar kvalitātes direktoru. Uz manu jautājumu es saņēmu ļoti labu atbildi: „Darīt pareizās lietas ikkatru brīdi.”

Viņš paskaidroja: “Tas nozīmē vienmēr darīt to, kas paredzēts, bez kļūdām – konsekventi.  Bez jucekļa. Mūsu nozarē nepieļaut jucekli ir ļoti svarīgi.”

Kvalitāte, protams, var nozīmē arī daudz citus aspektus. No Rolex jūs varat sagaidīt daudz smalkāku rokas pulksteni nekā no Timex, bet, neraugoties uz zīmolu, jūs gribēsiet, lai tas rāda pareizu laiku. Mercedes sedans var piedāvāt augstāku „kvalitāti” kā ekonomiskās klases sedans, bet jūs cerēsiet, ka abi droši jūs nogādās no punkta A uz punktu B. Mēs būsim vīlušies, ja tā nebūs.  

Atgriežoties pie iepriekšminētās definīcijas: „Darīt pareizās lietas ikkatru brīdi.” Vai jūs justos droši pirms nopietnas operācijas, ja to veiktu ķirurgs, kura pacienti izdzīvo 50% gadījumu? Kā ar lidošanu aviolainerī, kura pilots sekmīgas nosēšanās veic 75% lidojumu? Vai jūs pirktu augstas izšķirtspējas televizoru, kurš ieslēdzas tikai 60% gadījumu?  Mēs prasām kvalitāti – produktam vai servisam jānodrošina labs rezultāts katru reizi.

Kā to varam attiecināt uz mūsu sniegumu darba vietās? Vai mūsu darba devēji un klienti var pamatoti  sagaidīt no mums vislabāko kvalitāti katru reizi? Izcilība, konsekvence un uzticamība ir kvalitātes zīmes biznesam un biznesa un profesionālās vides cilvēkiem, kuri sasniedz augstus panākumus. Un mums kā Dieva doto talantu un resursu pārvaldniekiem jāsaprot – Dievam ir visas tiesības sagaidīt kvalitāti no mums.

Viss, ko dari, jādara pareizi. Kā cilvēkiem, kuri apliecinājuši sevi kā Kristus sekotājus, mums nav pieļaujams veikt darbu pavirši. Galu galā, kā redzam radīšanas procesā, Dievs noteica standartus: “Un Dievs uzlūkoja visu, ko Viņš bija darījis, un redzi, tas bija ļoti labs.” (Pirmā Mozus grāmata 1:31)

Viss, ko dari, jāizdara pilnīgi. Dažkārt, steidzoties pabeigt projektu, mūsu attieksme var būt: „Ir jau labi.” Tas neatbilst Jēzus piemēram.  Viņš nāca vadīt, mācīt, kalpojot kā modelis dzīvošanai, un beigās atdeva Savu dzīvību, lai izpirktu cilvēces grēkus. Viņš piepildīja Savu uzdevumu: “… Jēzus sacīja: "Viss piepildīts!" Un, galvu nokāris, atdeva garu Dievam.” (Jāņa 19:30)

Viss, ko dari, jādara pareizo iemeslu dēļ. Vai mūsu motīvi ir pareizi – vai darām pa prātam īstajam „klientam”? “Visu ko darāt, dariet no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem, … Jūs jau kalpojat savam Kungam – Kristum.” (Kolosiešiem 3:23-24)

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2014 /  www.cbmc.lv.

Astotās klases principi visiem dzīves posmiem

Nesen man bija iespēja uzstāties ar runu mūsu apvidus pamatskolas astotklasnieku karjeras dienā. Šī bija, iespējams, mana vissvarīgākā lieta, ko darīju šomēnes, bet varbūt pat šogad. Tā kā esmu profesionāls fotogrāfs, tad runāju par karjeras iespējām šajā jomā, un tāpat izskaidroju plašākus, vispārīgākus jautājumus, kuri varētu palīdzēt viņiem turpmākajā dzīvē.

Lūk, daži punkti, par kuriem runāju. Kā turpinājumā redzams, šiem principiem ir stingrs, biblisks pamats: 

Atklāj to, kas tevi aizrauj, agri. Lielākā daļa cilvēku saprot, kas viņiem patīk vislabāk vidusskolas laikā. Es skolēniem teicu, ka nepieciešams pieturēties pie šīs sapratnes par to, kas sagādā prieku. Tas, visticamāk, ir tas, kam viņi radīti.  “Visu, ko tava roka spēj ar taviem spēkiem veikt, to dari…” (Salamans Mācītājs 9:10).

Neļauj nevienam nozagt tavus sapņus. Ja tu skolas gadiem “tiec cauri” bez citu pūlēm apspiest tavus sapņus, tad tu esi daudz veiksmīgāks par vairumu. Daudzas izglītības sistēmas veidotas tā, lai mācītu cilvēkiem ierasties laikā, darīt to, ko liek, un nepieļaut kļūdas. Tas ir tas, ko sabiedrībai vajag šajā industriālajā laikmetā. Tomēr šobrīd pasaule mainās. Mums nepieciešami kreatīvi cilvēki ar svaigām idejām, aizrautību un vēlēšanos pasauli padarīt labāku. "Nepieļaut kļūdas" nav pamatnosacījums panākumu gūšanai.  Kļūda ir, ja jūs vienu un to pašu kļūdu pieļaujat vēl un vēl, neveicot nekādas korekcijas. Ja jūs no kļūdām mācāties, tad tās ir vērtīgas. “Svētīgs tas vīrs, kas pastāv kārdināšanā, jo, norūdījumu sasniedzis, tas saņems dzīvības vainagu, ko Viņš ir apsolījis tiem, kas Viņu mīl” (Jēkaba 1:12).

Tiecies pēc izcilības. Viduvējs vairs nav gana labs. Koncentrējaties uz to, ko mīlat, un tiecieties būt tajā vislabākais.  Veiksmīgākie cilvēki nav ļoti daudzpusēji. Panākumu atslēga ir būt labākajam kādā jomā. Es jauniešiem atgādināju par olimpisko čempionu Toniju Hauku, pasaulē lieliskāko skeitbordistu. Ir daudzas jomas, kurās viņš ir ne visai labs, lietas, kuras viņam neinteresē. Bet daudzus gadus viņš bija visprasmīgākais, visaugstāk vērtētais skeitborda meistars jebkurā vietā visā pasaulē. Mums jācenšas panākt to pašu mūsu interešu un prasmju sfērās.  “Un visu, ko vien jūs darāt vārdos vai darbos, to visu dariet Kunga Jēzus Vārdā, pateikdamies Dievam Tēvam caur Viņu” (Kolosiešiem 3:17).

Mācies visas dzīves garumā. Ja šodien es zinātu tikai to, ko iemācījos skolā, ieskaitot koledžu, es būtu dumjš un nekam nederīgs cilvēks. Pasaule vienmēr mainās, un, lai būtu veiksmīgi, mums jāmainās līdzi, pielāgojoties un mācoties bez apstājas. Ja jūs šodien neesat apguvuši neko jaunu, jūs atpaliksiet. Mūsdienās mācīšanās mūža garumā ir obligāta. Un viena no atslēgām mācīšanās procesam ir vienkārši lasīšana – un vēlreiz lasīšana. “Gudrs visu dara ar prātu, bet bezprātis izklāsta visiem tikai savu smieklīgo nesapratību” (Salamana Pamācības 13:16).

Visbeidzot, esi godprātīgs. Ja tu melo vai krāpies, tu nekad nekļūsi par ko vairāk kā meli vai krāpnieku. Cilvēki vēlas veidot biznesu tikai ar cilvēkiem, kuriem uzticas. Viņi nevēlas uztraukties par to, vai jūs esat godīgi pret viņiem. Un bēdīgā ziņa ir tā, ka, ja vienreiz uzticēšanās ir pazaudēta, vairumā gadījumu tā vairs nav atjaunojama. Iegūt godīga cilvēka reputāciju var prasīt visu dzīvi, bet, pieļaujot vienu kļūdu, to zaudēt var vienā mirklī un uz visiem laikiem. “Sirdsšķīstība vadīs tiklos, bet nelietīga ļaunprātība nievātājus galīgi sagraus” (Salamana Pamācības 11:3).

Autors: Džims Matiss

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2014 /  www.cbmc.lv.

Vai godīgums patiesi ir svarīgs?

Pētījumi, kurus veica ētikas Resursu centrs, parādīja, ka 45% no šobrīd nodarbinātajiem cilvēkiem savās darba vietās ir novērojuši noteikumu pārkāpumus. Tas ir satriecoši augsts pārkāpumu skaits, trauksmes signāls par pašreizējo situāciju biznesa un profesionālajā vidē. Turklāt šķiet, ka mēs esam gatavi to pieņemt kā normālu biznesa sastāvdaļu.

Saskaroties ar izaicinājumiem un sarežģīto situāciju pasaules ekonomikā, un biznesa klimatu, mēs ne tikai paraustam plecus par šādu uzvedību, bet sākam arī iestāstīt sev, ka savādāk tirgū nevar izdzīvot, ja nespēlē pēc šiem noteikumiem.  “Tev jādara tas, kas jādara – lai izveidotu vai saglabātu biznesu,” tic daudzi cilvēki.

Skumji, ka mēs atdalām ticību no darba un atstājam Dievu ārpus šī vienādojuma. Bet mani gadi un pieredze biznesa un profesionālajā pasaulē gan kā uzņēmējam, gan kā konsultantam, ļāvuši atkal un atkal saskatīt pierādījumus tam, ka godīgumam ir nozīme.

Dievam tas ir svarīgi. Kungs ir aicinājis Savus sekotājus paaugstināt standartus un kļūt par piemēru tiem, ar kuriem kopā strādājat un satiekaties katru dienu. Tas ir svarīgi – vismaz tā vajadzētu būt – man un tev. Un tas ir svarīgi tādiem biznesa cilvēkiem kā Rita.

Es satiku Ritu konferencē. Pēc tam, kad iepazināmies, viņa stāstīja, ka cīnās ar morālu dilemmu savā darbā. Viņas vārdiem sakot, viņa “jūtas vainīga” par lēmumiem, kurus viņa spiesta pieņemt spiediena ietekmē.

Pirms diviem gadiem Rita iesaistījusies partnerattiecībās ar diviem biznesmeņiem, ar kuriem nav dalījusies attiecībās ar Jēzu Kristu. Laika gaitā kļuvis skaidri redzams, ka daudzi lēmumi, kurus partneri pieņēmuši, bez Ritas atbalsta, ir, labākajā gadījumā, morāli apšaubāmi. Savā sirdī Rita saprata, kas viņai jādara, bet viņai pietrūka drosmes rīkoties. To nedarot, viņa bija spiesta ielaisties kompromisā ar savu morāli un personisko pārliecību.

Pēc manas uzrunas vairākiem uzņēmējiem, Rita tomēr zināja, ka lai aizstāvētu bibliskos principus, kuriem tic, partnerattiecības jāpārtrauc un šis bizness jāpamet. Es jutos pateicīgs par iespēju tikties ar Ritu un palīdzēt viņai izdarīt to, ko Dievs viņai skaidri bija norādījis, neskatoties uz to, ka tas nebija viegls lēmums.

Rita zināja, ka viņas lēmums, iespējams, nemainīs bijušo biznesa partneru darbošanās veidu, bet saprata, cik svarīgi tas ir viņas dzīves un darba stilam, kas atspoguļo ticību, ko Rita sludina. Salamana Pamācības  Vecās Derības grāmatās stāsta par ieguvumiem, kurus sniedz augstu godīguma standartu ievērošana:

Miera sajūta. “Kas nevainīgi dzīvo, dzīvo droši, bet, kas staigā netaisnus ceļus, tas atklāsies savā nepievilcīgajā īstenībā” (Salamana Pamācības 10:9).

Vadība. “Sirdsšķīstība vadīs tiklos, bet nelietīga ļaunprātība nievātājus galīgi sagraus” (Salamana Pamācības 11:3).

Drošības sajūta. “Taisnība pasargā nevainīgo savā ceļā, bet ļaunprātība ved grēkā” (Salamana Pamācības 13:6).

Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2014 /  www.cbmc.lv.

Finanšu ēku būvniecība uz bibliskiem pamatiem

Pirmajās 2014. gada nedēļās akciju tirgus sabrukums, kuru izraisīja finanšu vētra 2008. gadā, no mūsu atmiņām izbalējis. No zemākā tirgus punkta līdz pagājušā gada novembrim, akcijas atguvušās vairāk kā par 175% . Tikai 2013. gada 11 mēnešos pieaugums bija 30%. Labajos laikos, kādus piedzīvojam, ir viegli aizmirst to, cik svarīgi ir sagatavoties ik pa laikam iespējamām vētrām.

2005. gadā, viesuļvētras Rita laikā, Vorens un Pema Adamsi zaudēja savu piekrastes māju Gilčristā, Teksasas štatā, ASV. Viņiem ļoti patika šī pludmale, un tādēļ viņi nolēma māju atjaunot, bet, paturot prātā sāpīgo Ritas mācību, to cēla uz daudz stiprākiem pamatiem, kas pret postījumiem ir izturīgāki. Tagad balsti tika veidoti stiprāki un augstāki. Māja tika būvēta, lai izturētu 5. kategorijas viesuļvētru, un tās grīda  atradās 7 metrus virs jūras līmeņa.  

Trīs gadus vēlāk viesuļvētra Aiki plosījās mazajā piekrastes ciematā. Kad tās spēks bija rimies, vietējais ugunsdzēsēju depo, pasts un lielākā daļa 200 māju  Gilčristā bija nopostītas. Bet Adamsu jaunā māja stāvēja kā stāvējusi. Skeptiķi jautāja:” Kā tas var būt, ka viena māja pārcieta orkānu, kamēr citas līča piekrastē tika nopostītas?”

Tā “izdzīvoja”, jo bija projektēta, lai izturētu orkāna spēka vējus un vētru bangas. Mums šī mācība ir jāņem vērā pārdomājot finansiālo nākotni. Mēs nezinām, kad un kādas vētras nāks, bet tās vienmēr atnāk. Ja mēs esam gudri, savu finanšu ēku būvējam uz stingriem pamatiem, lai tā saglabātos arī pēc tam, kad ļaunākais ir pāri.

Jēzus mums mācīja, kā būvēt dzīvi: "Tāpēc ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un dara, pielīdzināms gudram vīram, kas savu namu cēlis uz klints. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās šim namam virsū, nams tomēr nesabruka; jo tas bija celts uz klints. Un ikviens, kas šos Manus vārdus dzird un nedara, pielīdzināms ģeķim, kas savu namu cēlis uz smiltīm. Kad stiprs lietus lija un straumes nāca un vēji pūta un gāzās namam virsū, tad tas sabruka; un posts bija liels." (Mateja 7:24-27)

Viņš runāja par pamatprincipiem ikdienas dzīvē, un tie sevī ietver pārvaldību – to, kā mēs rīkojamies ar finanšu resursiem. Cik daudz finanšu ēku ir sabrucis ar lielu troksni, jo būvētas uz smiltīm vai cilvēku iedomām? Jau vairākus gadus es saku, ka lielākā daudzu cilvēku kļūda, pārvaldot naudas līdzekļus, ir biblisko principu ignorēšana un laicīgo padomu klausīšana. Tā kā jaunais gads sācies samērā nesen, es jūs iedrošinu:

Atcerieties: jebkuras grūtības, ar kurām saskarieties, var būt līdzīgas 2008. gada vētrai. Mācieties no tās, lai būtu labi sagatavojies nākamajai.

Pārskatiet savu finansiālo pamatu stiprību. Īpašu vērību pievērsiet plānam izkļūt no parādiem, izveidojiet rezerves fondu un “uzskaņojiet” ieguldījumu riskus atkarībā no sava temperamenta un dzīves posma.

Atgriezieties pie sekošanas Dieva principiem visās savās finanšu sfērās.

Es neprognozēju jaunu finanšu vētru šajā gadā. Bet kurš to zina? Ja nāks vētra, tavai finanšu ēkai jābūt “būvētai uz klints” tā, lai tā nesabrūk.

Autors: Ostins Priors

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2014 /  www.cbmc.lv.

Dzīve ir sarežģīta, bet dzīve ir arī laba

Dzīve ir sarežģīta. Tā ir pamatpatiesība, un jo drīzāk mēs spēsim to pieņemt un novērtēt, jo brīvāki un laimīgāki mēs būsim. Ļaujiet man paskaidrot.

Ja mēs zinām, ka dzīve ir sarežģīta, ir nenovēršami, ka sastapsimies ar daudziem pārbaudījumiem un grūtām situācijām, un tad mēs varam sākt saskatīt dzīvi kā virkni problēmu, kuras jārisina. Mēs varam sagaidīt katru dienu ar apziņu, ka būs iespējas risināt problēmsituācijas, atrisināt dažādus jautājumus un tikt galā ar grūtiem apstākļiem. Katru reizi, kad atrisinām problēmu, varam justies kā uzvarētāji. Jo vairāk uzvaras ir mūsu rēķinā, jo laimīgāki mēs esam. Šķiet, ka laime vienmēr kaut kādā veidā saistīta ar kāda veida uzvaru.

Un otrādi, ja domājam, ka dzīve ir lēns kruīzs, līdzens ceļojums no mātes klēpja līdz kapam, katra problēma, ar kuru saskarsimies, tiks uztverta kā traucējums, mūsu „laimīgās” dzīves dezorganizācija.  Šādiem traucējumiem uzkrājoties, mēs konstatēsim, ka kļūstam sarūgtināti un neapmierināti ar mūsu apstākļiem.

Lieliskā humoriste un rakstniece Erma Bombeka ir autore divām grāmatām, kuras apraksta šīs atšķirīgās attieksmes. Vienas nosaukums ir „Virs septiķa zāle vienmēr ir zaļāka,” (The grass is always greener over the septic tank), un otras „Ja dzīve ir trauks ar ķiršiem, kādēļ man vienmēr tiek kauliņi?” (If life is a bowl of cherries, why am i always in the pits?). Kā jūs domājat, kura atspoguļo uzskatu, ka pret dzīves cīņām un šķēršļiem jāattiecas optimistiski?

Viens no iemesliem, kādēļ es visu laiku esmu bijis uzņēmējs, ir tas, ka man patīk risināt problēmas. Kad tev ir savs bizness, dzīve ir nepārtraukta virkne ar problēmām, kuras jāatrisina. Iespējams, ka daži cilvēki cieš neveiksmi kā uzņēmēji, jo tā vietā, lai problēmu risināšanu uztvertu kā motivatoru, izvēlas tās uzskatīt par nepatīkamu traucēkli un šķērsli sapņu piepildījumam. 

Esmu sapratis, ka tas ir patiesi manā foto biznesā, īpaši, kad esmu iesaistīts vecu fotogrāfiju restaurēšanā. Dažkārt šis darbs ir ļoti izaicinošs un prasa no manis visu radošumu, atjautību un visus pieejamos tehnoloģiskos resursus. Tomēr tā vietā, lai kļūtu šo grūtību nomākts, es saskatu iespēju mācīties, pielietot gados uzkrāto pieredzi un dot prieku klientiem, kad viņi saņem savas iemīļotās fotogrāfijas atjaunotas.

Tas ir patiesi attiecībā uz visa veida uzņēmumiem, vienalga, vai darbības veids būtu banku pakalpojumi, mazumtirdzniecība, mašīnbūve, pārdošana, celtniecība vai arī cits. Jūsu dzīve var būt piepildīta un atalgota, pat uzvarām vainagota, kad jūs redzēsiet katru dienu kā ko jaunu nesošu, ko pavada jauni izaicinājumi un risināmi jautājumi.

Līdzīgā veidā Bībelē godīgi teikts par dzīves pūlēm. Tajā teikts: "... Mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība - pastāvību, pastāvība - cerību, bet cerība nepamet kaunā, jo mūsu sirdīs izlieta dieva mīlestība ar svēto garu, kas mums dots." (Romiešiem 5:3-5). Tāpat teikts: "Turiet, mani brāļi, to par lielu prieku, ka jūs krītat dažādās kārdināšanās, zinādami, ka jūsu ticības pārbaudīšana rada izturību. Bet izturība lai parādās darbā līdz galam, ka jūs būtu pilnīgi caurcaurim un jums nebūtu nekāda trūkuma." (Jēkaba 1:2-4) Jā, taisnība – dzīve ir sarežģīta. Bet arī tā ir taisnība, ka dzīve ir laba.

Autors: Džims Matiss

Latviešu valodas tulkojums cbmc-latvija, copyright 2014 /  www.cbmc.lv.

Uz bailēm balstītu lēmumu pieņemšanas bīstamība

Bailes, kā labi zināms, var ļoti iespaidot mūsu uzvedības modeli. Bet vai esat kādreiz domājuši par to, kā bailes var iespaidot mūsu izvēles darba vietās?

“Barna Group” pētījumi atklāja, ka 17% respondentu daudzus morālus lēmumus pieņem baiļu iespaidā. Viņi nonāk pie lēmumiem nevis vadoties pēc tā, kas ir pareizi vai korekti, bet vairāk vadoties pēc vēlmes izbēgt no nepatīkamām sekām, izdarot savādāku izvēli.

Arī man, neilgi pēc savas karjeras uzsākšanas, bija līdzīgi. Uzsākot darbu kā sertificēts grāmatvedis (CPA), pagātnē pieļautas kļūdas dēļ es baidījos zaudēt darbu. Tādēļ, kad boss man lika darīt klientu labā ko nelikumīgu, manas bailes uzpeldēja. Lai arī es zināju, ka tas, ko man prasīja darīt, ir nepareizs, es piekāpos un darīju tā, kā teikts, lai netiktu atlaists.

Es nekad neaizmirsīšu šo epizodi, un kaut arī man netika piemēroti nekādi disciplināri mēri, kas liktu pārdomāt, kā es pieņemu lēmumus gan darbā, gan personīgajā dzīvē. Bailes, es nolēmu, nedrīkst nekad būt attaisnojums, lai izturētos neētiski. 

Protams, bailes ne vienmēr izraisa neētisku vai pretlikumīgu uzvedību. Mēs mēdzam investēt, balstoties uz bailēm, ticot, ka finansiālā labklājība ir uz spēles. Sastopoties ar spēcīgu konkurentu cīņā par svarīgu klientu, mēs varam apsolīt to, ko zinām, ka nevaram izpildīt. Mēs pavadām ilgas stundas darbā, upurējot veselību un ziedojot prioritātes, laiku kopā ar ģimeni, jo baidāmies, ka nepiepildīsim augstākstāvošo gaidas. 

Bailes mūs var kārdināt darīt nepareizas lietas, bet mums nav jāļauj šiem kārdinājumiem realizēties. Mēs varam noteikt robežas, jau iepriekš nolemjot, kur mēs neiziesim uz kompromisiem un, kas ir mūsu vērtības. Bet vēl svarīgāk, mums ir nepieciešams paturēt prātā vienu, kam būtu jāļauj teikt gala vārdu par lietām, ko mēs darām vai nolemjam  nedarīt.

Bībelē, Vecajā Derībā, Piektajā Mozus grāmatā 10:12, mācīts: "Ko Tas Kungs, tavs Dievs, no tevis prasa? Neko citu kā vienīgi bīties To Kungu, savu Dievu, staigāt visur Viņa ceļos, Viņu mīlēt un Tam Kungam, savam Dievam, kalpot ar visu savu sirdi un visu savu dvēseli."

Raksti daudz runā par bīšanos no Dieva –nevis bailēm no Dieva, ka Viņš dusmās mūs sitīs ar zibeni, bet gan par dziļu godbijību un cieņu, apzinoties, ka mēs esam tur, kur esam, lai pagodinātu un  reprezentētu Viņu, un ka Viņš ir uzticējis mums talantus un prasmes, lai piepildītu Viņa nodomus.  Mūsu zemes “priekšnieku” prasības nedrīkst nobīdīt pie malas tās, kuras nāk no Dieva, kuru mēs pielūdzam un Kuram kalpojam.

Pieredze biznesa un profesionālajā pasaulē man ir iemācījusi svarīgu patiesību, ka labākie morālie lēmumi balstās uz bijību un mīlestību uz Dievu, nevis bailēm no bosa, vienalga, cik liela ietekme viņam būtu mūsu organizācijā. Dieva ceļi vienmēr ir labākie ceļi.

Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2014 /  www.cbmc.lv.

Kāds būs tavs jaunais gads?

Kā Tev liekas, kāds būs nākamais gads? Jautājot savādākā veidā, kādu tu to vēlies redzēt?

Pirmais jautājums ir grūts, pat tāds, uz kuru nav iespējams rast atbildi, jo tas ietver sevī tik daudz mainīgos: pasaules un lokālo ekonomiku, izmaiņas nozarē, kurā darbojies; lēmumu pieņemšanu vai nepieņemšanu un to attiecīgajām sekām. Personiskā līmenī tas ir līdzīgi: negaidīti notikumi un ietekmes, nekontrolējami apstākļi, nepiepildītas cerības.

Tomēr uz otro jautājumu atbildēt ir daudz vieglāk. Mēs varam noteikt plānus, cerības un sapņus nākamajam gadam. Citus balstītus uz to, kas notikās iepriekšējā gadā, citus uz to, ko vēlamies sasniegt. Bet patiesība ir tā, ka svarīgas lietas nenotiek pašas no sevis. Mums ir jāparāda iniciatīva, lai tās taptu. Viens no labākajiem veidiem, kā to darīt, ir uzstādīt mērķus.

Mans draugs, Garijs Haifīlds, savā grāmatā “ Kad “Vēlos” kļūst par “Vajag!””, stāsta savu stāstu par grūtību pārvarēšanu, veidojot veiksmīgu karjeru kā biznesmenim un uzņēmējam. Viens no viņa veiksmes stūrakmeņiem, pēc Garija domām, bija mērķu uzstādīšana un pastāvīga atgādināšana sev par viņiem. Viņš piedāvā dažus vērtīgus ieteikumus:

·         Koncentrējies uz to, kur tu vēlies būt, nevis to, kur atrodies šobrīd.

·         Negaidi, kad lietas izmainīsies. Esi pārmaiņu iniciators.

·         Mērķiem nav svarīgi, kurš tos uzstādījis. Mērķiem patīk visi – arī tu.

·         Nepietiek, ja par mērķiem tikai domā. Uzraksti tos. Tad ņem tos līdzi, lai kur arī dotos.

·         Nav svarīgi, cik ilgs laiks nepieciešams, lai nokļūtu tur, kur vēlies būt. Bet, jo agrāk sāksi ceļu, jo ātrāk nonāksi galā.

·         Sagatavojies un esi gatavs. Tad tev nebūs jāsāk gatavoties brīdī, kad garām ies dzīves lielākā iespēja.

Bībelē Salamana Pamācībās mēs arī varam lasīt par gudrību plānot un uzstādīt mērķus:

Kāds ir tavs maksimālais mērķis? Vairums mērķi attiecas uz sevi pašu, tuviniekiem vai mūsu biznesu. Bībele saka, ka pat, ja tas ir labi, mums jāuzstāda augstāki mērķi – patikt un kalpot Dievam. "Uztici Tam Kungam savus darbus, tad tavi nodomi sekmēsies." (Salamana Pamācības 16:3)

Esi elastīgs, gatavs mainīt kursu, ja nepieciešams. Viena no labākajām lietā attiecībā uz mērķiem ir tas, ka sekojot tiem mēs atrodamies kustībā. Bet mums jābūt gatavībā mainīt plānus un virzienu, ja apstākļi to prasa. "Cilvēka sirds izdomā sev savu ceļu, bet vienīgi Tas Kungs pašķir viņa gājumu." (Salamana Pamācības 16:9)

Sapratne, ka mēs varam būt Dieva instrumenti Viņa darba veikšanai. Mēs varam godīgi formulēt savus mērķus, bet vai tu esi kādreiz iedomājies, ka Dievam ir īpašs nolūks, aicinot Savus ļaudis darīt darbus – pat tā saucamajā “laicīgajā” darba vietā? “Daudz nodomu ir vīra sirdī, bet pāri visam stāv un paliek Tā Kunga padoms." (Salamana Pamācības 19:21) "No Tā Kunga ir atkarīgi ikviena cilvēka soļi, bet kurš cilvēks gan zina un izprot savu ceļu?" (Salamana Pamācības 20:24)

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2014 /  www.cbmc.lv.