22.4.09

PATIESĪBA NEVAR BŪT DAĻĒJA

Pirms vairākiem gadiem es iepazīstināju divus cilvēkus, kuri, manuprāt, varēja gūt abpusēju labumu, strādājot kopā. Gerijs meklēja investoru savam biznesam, un Deniss likās labs kandidāts.  Tomēr es brīdināju Denisu nepaļauties tikai uz manis teikto par Geriju, kuru es biju saticis pavisam nesen.

Mani pārsteidza Denisa attieksme pret rakstura īpašību svarīgumu. Viņš informēja Geriju: “Man ir viens noteikums. Ja tu man melosi, mūsu sadarbība beigsies. Vienalga, vai tas būs projekta izpētes stadijā vai arī pēc ieguldījuma izdarīšanas. Ja tu būsi negodīgs, jebkurā gadījumā, mūsu attiecības tiks pārtrauktas. Mēnesi vēlāk Deniss mani informēja, ka esot sācis uzticamības pārbaudi, un tās laikā pieķēris Geriju melos. Viņš nekavējoties pārtrauca jebkādu sadarbību.

Ņemot vērā to, kā attīstījās turpmākie notikumi, ir skaidrs, ka Deniss pieņēma pareizu lēmumu. Gerija biznesa ideja cieta neveiksmi, un tagad viņu, iespējams, sagaida laiks cietumā par viltojumiem nodokļu atskaitēs.

Mana drauga Denisa domāšana atspoguļo Salamana pamācībās 12:22 teikto: "Nepatiesas pļāpu rīkles šķiet Tam Kungam negantība, bet, kas rīkojas taisnīgi, tas Viņam labi patīk. " Ja jums ir biznesa attiecības ar kādu, kurš jums melo, atcerieties Denisa filozofiju. Tā, iespējams, pasargās jūs no kaitējuma –gan pirms sākt jaunas darījumu attiecības, gan pēc sadarbības uzsākšanas.

Nelaimīgā kārtā mēs dzīvojam pasaulē, kuras morālie un ētiskie standarti ir bojāti, un kādreiz skaidrās robežas ir saduļķotas. Pat labākās biznesa skolas nevar vienoties par vienu, vispārēju ētikas kodeksu, īstenībā tās strīdas par to, ka nav tāda lieta kā viena, absolūta patiesība. Vai kāds brīnums, ka daudzi biznesa vadītāji tik vienaldzīgi izturas pret tādu tikumu kā patiesība?

Kādas gudrs vērotājs izdarījis šādu secinājumu: „Mēs no augstskolām esam izņēmuši tādu jēdzienu kā morāle, un stāstam studentiem, ka nav tādas absolūtās morāles. Kā rezultātā, tā vietā, lai negodīgos vadītājus liktu cietumā, mēs tos liekam ... uz pjedestāla – viņi dara tikai to, ko ir mācīti darīt.”

Tas tomēr neatbrīvo mūs no augstu morāles normu ievērošanas darba vietās. Patiesībā, cilvēkam nonākot vadītāja postenī, šīs vērtības jāizvirza kā vissvarīgākās. Pārdomājiet kaut vai šīs dažas Vecās Derības Rakstu vietas Bībelē, kur runa iet par godīgumu:

Negodīgums Dievam ir pretīgs. “Nepareizi svari Tā Kunga acīs ir negantība, bet pilnestīgs svars Viņam sagādā labpatiku” (Salamana pamācības 11:1). “Nepatiesas pļāpu rīkles šķiet Tam Kungam negantība, bet, kas rīkojas taisnīgi, tas Viņam labi patīk.” (Salamana pamācības 12:22)

Negodīguma ieguvums ir gaistošs. “Patiesības paudēja mute pastāv mūžīgi, bet nepatiesa valoda nepaliek ilgi” (Salamana pamācības 12:19). „Kas mantu ar meliem krāj, tas ir tikpat kā zūdoša elpa tiem, kas nāvi meklē” (Salamana pamācības 21:6).

Negodīgumam sekos sods. “Nepatiess liecinieks nepaliks nesodīts, un, kas nekautrīgi stāsta saltus melus, dabūs galu” (Salamana pamācības 19:9).

Negodīgums apkrāpj krāpnieku. „Zagta maize cilvēkam gan labi garšo, bet pēc tam tās ēdējam mute ir pilna zvirgzdu” (Salamana pamācības 20:17).

(Autors: Riks Bokss)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2008 / www.cbmc.lv

 

14.4.09

‘DRAZAS IEKŠĀ – DRAZAS ĀRĀ!’

 

Daudzus gadus atpakaļ, kad personālie datori bija jaunums, regulāri tika lietots teiciens attiecībā uz programmēšanu: “Drazas iekšā – drazas ārā.” Patiesībā tas nozīmēja to – ja datorā ievadīsiet nepareizus vai neatbilstošus datus, tad arī laukā no tā saņemsiet nepareizu vai neatbilstošu informāciju. Nepareiza ievade – nepareizs iznākums.

Pašlaik šo frāzi īpaši bieži nedzirdam, tomēr princips ir saglabājies, turklāt ne tikai attiecībā uz datoriem, bet arī attiecībā uz cilvēkiem. Mūsu smadzenes daudzējādi darbojas līdzīgi, un tas, ko tās producē, lielā mērā ir tiešs atspoguļojums tam, ko mēs tajās ievadām. Līdzīgi kā pilns spainis, to sakratot, tas, kas ir prātā “izšļakstās” ārā.

Mēs dzīvojam pasaulē, kurā mūsu prāts nemitīgi tiek bombardēts ar nederīgu informāciju. Dienas ziņas mūsu domas parasti vērš uz negatīvo -  satraucošas ekonomikas ziņas, terora draudi, karš un citi konflikti dažādās pasaules malās, veselības apdraudējumi, nepārtrauktas politiskās cīņas. Dažādi TV un radio diskusiju šovi un komentāri. Liekas, ka visi ir nikni uz visiem.

Filmas un TV programmas mūs apber ar vardarbību un ļaunprātību, un pat saprotot, ka tā nav īstenība, redzētais un dzirdētais atstāj pēdas mūsu prātos. Mūsu datori var kļūt par kaitīgiem ievades avotiem ar daudzajiem interneta portāliem, kuri labākajā gadījumā ir tukši un vieglprātīgi, bet var būt arī klaji destruktīvi.

Pat mūsu darba vietas var kļūt par augsni negatīvajam un nomākt pozitīvo – baumas, klačas, aprunāšana, greizsirdība, neveselīga konkurēšana, kolēģi ar tieksmi sēt naidu un nesaskaņas pat vislabvēlīgākajās situācijās. Bet, ko mēs varam darīt šajā „piedrazotajā” vidē, kura cenšas iekļūt mūsu smadzenēs un tad atkal izplūst no tām? Bībele piedāvā dažus ieteikumus:

Aizsargājiet savu prātu. Domas un idejas, kuras ielaižam savā apziņā, veido mūsu vērtības un pārliecību, un vislielākajā mērā - mūsu pasaules uzskatu. Tādēļ mums jāpasarga savs prāts no nelietderīgas informācijas. “Pāri visam, kas jāsarga, sargi savu sirdi, jo no turienes rosās dzīvība” (Salamana pamācības 4:23). “Jo ko viņš domā savā sirdī, tas viņš ir” (Salamana pamācības 23:7; tulkots no angļu val.).

Piepildiet savu prātu ar pozitīvām un produktīvām domām. Mēs varam apzināti kontrolēt to, kas ieiet mūsu prātā, koncentrējoties uz informācijas avotiem, kuri ceļ ,un izvairoties no tādiem, kuri mūs un citus gremdē. “… kas vien ir patiess, kas svēts, kas taisns, kas šķīsts, kas patīkams, kam laba slava, ja ir kāds tikums un ja ir kas cildināms, par to domājiet” (Filipiešiem 4:8).

Trenējiet prātu „ražot” lietderīgu informāciju. Mums jāapzinās, ka tas, ko mēs sakām un rakstām, ietekmē citus, tāpat kā viņu teiktais un rakstītais ietekmē mūs. “No jūsu mutes, lai nenāk neviens nekrietns vārds, bet ir tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem” (Efeziešiem 4:29).

Mēs varam dzīvot negatīvā vidē, bet tā nedrīkst mūs kontrolēt. Kā saka veca paruna, „Mēs nevaram putniem aizliegt lidināties virs mūsu galvām, bet mēs varam tiem neļaut vīt ligzdas mums uz galvām!”

Autors: Roberts Dž. Tamasi

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2008 / www.cbmc.lv.

 

6.4.09

PĀRDZĪVOJOT NEVEIKSMES

Uguns iznīcina mājas, un ģimenes zaudē visus šīs zemes ietaupījumus. Mēs saņemam pēkšņu vēsti par tuva cilvēka nāvi. Ekonomika sāk strauji slīdēt lejup un pilnībā sagrauj investīciju portfeli. Iepriekš nebrīdinot, ilggadējam darbiniekam paziņo, ka viņam vairs nav darba. Kā apgalvo Mērfija likums: ”Ja kaut kas var noiet greizi, tad noteikti noies.”

Kā mums jārīkojas, kā jāizturas, kad sastopamies ar traģēdiju vai likstu? Šonedēļ es vēlos, lai Dieva Vārds runā pats par Sevi:

1. NENOLIEDZ BĒDAS – Neslēp vai neignorē bēdas. Stāsti Dievam, kā jūties. Svētīgi tie, kam bēdas, jo tie tiks iepriecināti.” (Mateja 5:4). “Izkratiet Viņa priekšā savas sirdis! Dievs ir mūsu patvērums” (Psalmi 62:9). “Tas Kungs ir tuvu tiem, kam salauztas sirdis, un palīdz tiem, kam satriekts un noskumis prāts” (Psalmi 34:19).

2. SAŅEM PALĪDZĪBU NO CITIEM – Nenoslēdzies sevī. Meklē atbalstu pie draugiem, un, ja esat draudzes loceklis, pie draudzes. “Nesiet cits cita nastas …” (Galatiešiem 6:2).

3. ATSAKIES BŪT ŽULTAINS – Jums ir izvēle kļūt labākiem vai žultainākiem. “Dzenieties pēc miera ar visiem un pēc svētas dzīves… lai nekāda rūgta sakne, augstu izaugusi, jums nekaitētu un daudzi ar to netiktu apgānīti. (Ebrejiem 12:15).

KĀ NEKĻŪT ŽULTAINAM?

Pieņem to, ko nevari izmainīt un koncentrējies uz to, kas ir palicis, nevis pazudis. “Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums” (1. Tesaloniķiešiem 5:18).

4. PATURI PRĀTĀ BŪTISKĀKO – Vērtīgākais ir attiecības, nevis lietas. Jēzus teicis: Neviens nedzīvo no tam, ka viņam ir daudz mantas” (Lūkas 12:15). “Jo mēs nenieka neesam pasaulē ienesuši, tāpēc arī nenieka nevaram iznest” (1. Timotejam 6:7).

5. PAĻAUJIES UZ JĒZU KRISTU – Tas ir noslēpums, lai atrastu spēku un izturētu grūtus laikus. “Es protu būt zems, protu arī dzīvot pilnībā; nekas man nav svešs, protu būt paēdis un izsalcis, dzīvot pilnībā un ciest trūkumu. Es visu spēju Tā spēkā, kas mani dara stipru” (Filipiešiem 4:12,13).

KĀ MĒS TO VARAM IZDARĪT?

Atbalsties uz Kristu, lai būtu stabils. Kas uz To Kungu cer, tie nešaubīsies, bet mūžīgi stāvēs kā Ciānas kalns (Psalmi 125:1). Kam stipra ticība, tam Tu dod mieru, tiešām mieru, jo viņš paļaujas uz Tevi! (Jesajas 26:3). Viņš savā garā neļodzīsies nemūžam, taisnais paliek mūžīgā piemiņā. Viņš nebīstas no ļaunas slavas, viņa sirds ir stipra savā paļāvībā uz To Kungu(Psalmi 112:6-7).

Klausies uz Kristu, lai atrastu virzienu. “Jo Es zinu, kādas Man domas par jums, saka Tas Kungs, miera un glābšanas domas un ne ļaunuma un ciešanu domas, ka Es jums beigās došu to, ko jūs cerat" (Jeremijas 29:11).

Skaties uz Kristu, lai atrastu glābšanu. Dievs ir mūsu patvērums un stiprums, tiešām spēcīgs palīgs bēdu laikā” (Psalmi 46:2).

(Autors: Dr. Riks Vorens)

Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2008 / www.cbmc.lv

NODOKĻI UN “ĶEIZARS”

Katru gadu valdības saviem pilsoņiem prasa atskaites par iepriekšējā gada finanšu aktivitātēm. Bet, sagaidot lielu nodokļu rēķinu, daži cilvēki kļūst par īstiem gangsteriem, meklējot iespējas noslēpt ienākumus un „uzpūst” izdevumus.

Mēs pazīstam kādu uzņēmēju, kurš devās uz banku prasīt aizdevumu uzņēmējdarbībai. Iesniedzot bankas darbiniekam nodokļu aprēķinus, viņš atklāti teica: „Ceru, ka jūs šos aprēķinus neizmantosiet kā pamatojumu aizdevuma piešķiršanai.” „Kāpēc nē?” jautāja bankas darbinieks. „Nu, es pamatā darbojos ar skaidro naudu, jūs saprotat ko es ar to domāju. Mani ieņēmumi ir krietni lielāki par uzrādītajiem (valdībai, nodokļu aprēķinam).” Bankas ierēdnis bija izbrīnīts: „Ja jau nodokļu dienests nevar jums uzticēties, tad kā lai to daru es?”

Nevienam nepatīk maksāt nodokļus, un mums ir tiesības samazināt to apjomu likuma noteiktajās robežās. Kādēļ lai mēs maksātu vairāk nekā no mums tiek prasīts? Tomēr cenšanās samazināt nodokļu maksājumus viltojot finanšu atskaites, ir nepiedodami, pat ja mums šķiet, ka tie ir nesamērīgi vai netaisni.

Bībelē, Jēzus no Nācaretes par nodokļiem izsakās divreiz. Vienreiz, kad pie Viņa atnāk iekasēt „tempļa” nodokli Viņa dzimtajā reģionā. Esot pilsonim, Viņam tas nebija obligāti jāmaksā, bet vienalga Jēzus saviem sekotājiem to lika nomaksāt. (Mateja 17:24-27). Citā gadījumā, Viņa ienaidnieki sūtīja spiegus, lai pieķertu darbībā pret ķeizaru. Viņi izaicināja Jēzu jautājumā par nodokļu maksāšanu. Viņš atbildēja:

“Tad nu dodiet ķeizaram, kas ķeizaram pieder, un Dievam, kas Dievam pieder!” (Lūkas 20:25).

Cīnīties par taisnīgumu sabiedrībā, tajā skaitā attiecībā uz nodokļiem, ir visu pilsoņu pienākums. Bet izmaiņas var prasīt ilgu laiku, pat paaudzes. Tādēļ rīkojoties savu spēku robežās, lai panāktu izmaiņas, mums ikdienā ir jāsadzīvo ar „ķeizaru.” Lūk, daži ieteikumi:

Meklējiet profesionālu atbalstu un palīdzību. Saskaroties ar sarežģītiem nodokļu aprēķiniem, konsultējieties ar kvalificētiem profesionāliem, cilvēkiem ar augstu ētiku un vēlmi izpildīt likumus, ne tikai sasniegt gala rezultātu. Viņi vislabāk spēj atrast leģitīmus risinājumus mūsu, nodokļu maksātāju problēmām.

Izvairieties no pamatojuma – visi tā dara. Runājot par nodokļiem ir vairākas nepareizas koncepcijas, piemēram, „Tautas balss Dieva balss,” vai arī „Tas ir nepareizi, bet visi tā dara.” Visi nav attaisnojums nepareizai rīcībai, pat, ja to dara vairākums.

Esiet pārliecināti, ka Dievs līdzdarbosies. Mums patīk domāt, ka mēs esam sava biznesa īpašnieki, bet Bībele māca, ka mēs esam tikai pārvaldnieki. Īpašnieks ir Dievs, un Viņš gaida, ka mēs sekosim Viņa principiem un vērtībām, pat, ja tādēļ būs jāzaudē personīgas vai materiālas priekšrocības.

Romiešiem 13:5-6 teikts: "Tādēļ nepieciešami tai paklausīt ne vien soda dēļ, bet arī sirdsapziņas dēļ. Tāpēc maksājiet arī savas nodevas: viņi, kas uz to raugās, ir Dieva kalpi. …"

Daudzi no mums reizēm izjūt netaisnību. Dažkārt valsts institūcijas dzīvi padara grūtāku, dažkārt iekšējie noteikumi šķiet muļķīgi un nevienlīdzīgi. Mūsu darbs ir respektēt tās autoritātes, kuras Dievs iecēlis virs mums, nepārtraucot cīnīties par netaisnību novēršanu.

(Autori: Serdžio Fortes un Riks Boks; Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2008 / www.cbmc.lv)

Dievs arī šodien dara brīnumus

To, ko tagad rakstu, man vajadzēja pastāstīt jau senāk. Tāpēc lūdzu Dievam piedošanu, ka neesmu to izdarījusi.

Biju mūsu draudzes locekle, kad saslimu ar astmu. Pati biju vainīga, jo laicīgi neizārstēju klepu. Domāju - pāries, bet nekā. Aizgāja tik tālu, ka sāka trūkt elpa, un ārsti atzina, ka man ir astma. Man izrakstīja inhalatorus, kuri bija jālieto katru dienu, un teica, ka ar šo slimību jāsadzīvo. Sākumā neuztvēru to traģiski. Bet gāja laiks, un ar katru dienu vairāk iepazinu, cik šī slimība ir briesmīga. Es nemācēju ar to sadzīvot. Ik pa laikam gulēju slimnīcā. No savas puses darīju ko varēju. Dzēru tējas, sulas, gavēju, izskrēju dažādus ārstus, aizbraucu uz slavenu sanatoriju Krimā, kur ar labiem panākumiem ārstē šādus slimniekus. Taču nelīdzēja nekas - mans stāvoklis ar katru gadu tikai pasliktinājās. Sāku kristies svarā. Apkārtējie cilvēki to iztulkoja tā, ka tas ir no gaļas neēšanas. Fiziski nevarēju gandrīz neko padarīt. Vienmēr mani mocīja klepus. Cik neesmu raudājusi, lūgusi Dievu, lai Viņš mani dziedina, kliegusi un vairāk par visu pārdzīvojusi, ka ar savu izskatu un slimošanu apkaunoju Viņu.

Pa šiem gadiem vairākas reizes esmu bijusi nāves priekšā saistībā ar astmu, bet vienmēr Kungs ir izglābis. Un brīžos, kad šķobījās mana ticība, Viņš mani stiprināja. Nereti izdarīju kļūdas, bet Jēzus tās vērsa par labu. Viņš mani vadīja soli pa solītim. Es pieņēmu Bībelē atklātos 8 veselības principus un sāku dzīvot pēc tiem. Sāku ēst kārtīgas brokastis un vieglas vakariņas, dzēru ūdeni pietiekošā daudzumā, gāju pastaigāties. No savas ēdienkartes izsvītroju arī pienu un olas, par ko nelielā šokā bija visi pazīstamie. Viņi domāja, ka es vispār nokritīšu no kājām. Bet es biju sajūsmā par savu jauno dzīves veidu. Man likās, ka visu tagad daru pēc Dieva prāta, un Dievs mani dziedinās. Balstījos uz apsolījumu, kas rakstīts 2Moz. 15,26. Es „sapņoju”, kā tas būs, kad Dievs mani dziedinās, un cik es būšu laimīga, bet gāja mēneši, un nekas nenotika. Biju nesaprašanā, vīlusies, sātans uzbruka ar šaubām, ko Dieva spēkā tomēr pārvarēju. Es teicu sev: lai vai kā, atpakaļ tomēr neiešu, es turpināšu šo iesākto ceļu.

Nokļuvu atkal slimnīcā. Kamēr man „gāza” iekšā hormonu preparātus, jutos brīnišķīgi. Man bija spēks, enerģija, netrūka elpas un nebija klepus. Iznākusi no slimnīcas, kādu laiku vēl lietoju zāles, bet, kad beidzu tās lietot, viss sākās no gala. Manu sirdi pildīja rūgtums - vai tiešām visu atlikušo mūžu es to vien tik darīšu, kā cīnīšos ar šo slimību? Zemojos lūgšanā un izkratīju visu savu sirdi Viņa priekšā. Lūgšanu noslēdzu ar vārdiem: ”Kā būs, tā būs. Tu esi bijis ar mani līdz šim, gan jau Tu būsi mans palīgs arī uz priekšu.” Es tagad nelūdzu dziedināšanu, tikai visu noliku Dieva rokās. Piecēlusies no lūgšanas, darīju tālāk ikdienas mājas darbus un vairs par to nedomāju. Tikai pēc kāda laika ievēroju, ka man vairs netrūkst elpa, nav klepus un nav jāpūš „pūšamie”. No sākuma nesapratu - varbūt tas viss tik tāpat. Bet nē, sāku pie sevis nojaust, ka pat jūtos citādāk. Es jutos kā vesels cilvēks! Nevarēju tam noticēt, un arī mani ģimenes locekļi baidījās tam noticēt. Tad es izdomāju, ka mēģināšu skriet. Ja varēšu paskriet (ko agrāk vispār nevarēju, jo uzreiz trūka elpa), tad Dievs mani ir dziedinājis. Un es skrēju… un elpoju brīvi, no laimes lēkāju un saucu: „Es esmu vesela!” Nekad neaizmirsīšu šos laimes brīžus.

Kungs mani dziedināja. Ne tad, kad es to gribēju, bet kad Viņš to gribēja. Viņam ir savs zināms laiks. Ārsti man teica, ka astma nav ārstējama, bet Dievs mani redzēja starp miljoniem cilvēku un par mani iežēlojās. Dievs parādīja, ka Viņam nekas nav neiespējams, ka Viņš ir tāds pats kā toreiz, kad dzīvoja uz Zemes starp cilvēku bērniem un dziedināja viņu kaites.

Esmu Jēzum bezgala pateicīga. 7 gadus es biju slima. Tagad atskatoties saprotu, ka šie gadi nav bijuši veltīgi.

Vēl tikai piebildīšu, ka es pamazām ņemos svarā un joprojām esmu sajūsmā par veselīgo dzīvesveidu, kas kādreiz man likās dzīvē neizpildāms. Manas sirds ilgošanās ir - kaut es varētu pagodināt Jēzu, kas mani ir mīlējis un ar savām asinīm atsvabinājis. Viņam vienam lai ir slava un vara mūžu mūžos!

Laila Možeiko,

Ezerē