27.2.07

Dievs ir līdzās

“Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis, Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina.” (Psalmi 23:4)

Kādu attieksmi lai ieņemam pret traģēdijām savā dzīvē? Kur ir Dievs, kad nevainīgi cilvēki cieš? Kā gan mums izprast dzīves smago sitienu jēgu?

Bībele mums atklāj ļoti iedrošinošu Dieva attēlu. Šis Dieva skatījums mums dāvā drosmi nomācošu krīžu brīžos, cerību izmisumā un mieru skumjās.

Pasaule, kurā mēs dzīvojam, ir kaujas lauks starp lielu naidu un lielu mīlestību. Labais un ļaunais ir uzsākuši cīņu uz dzīvību un nāvi. Visgudrais Dievs ne vienmēr iejaucas, lai aizkavētu ļaunuma sekas. Pagaidām Viņš pilnībā neiznīcina ciešanas.

Dievs vērtē brīvību. Viņš ļauj, lai cilvēki izdara izvēles – pat tad, ja tās ir ļoti nepareizas. Lai to novērstu, Dievam būtu pilnīgi jāatņem šo cilvēku izvēles brīvība. Tad tie kļūtu tikai par cilvēkiem-mašīnām jeb robotiem. Zināmā mērā Dievs ļauj ļaunumam ritēt savu gaitu, taču Viņš vienmēr ir līdzās, cilvēku ciešanu vidū. Dievs raud ar tiem, kas raud un cieš kopā ar tiem, kam sāpes. Dievs uztur, stiprina un atbalsta. Viņš iedrošina sirdī salauztos un apskauj sadragātos.

Labi pazīstamais 23. psalms vēsta: „Jebšu es arī staigāju tumšā ielejā, taču ļaunuma nebīstos, jo Tu esi pie manis, Tava gana vēzda un Tavs gana zizlis mani iepriecina.” Psalmi 46:2 šo domu turpina: „Dievs ir mūsu patvērums un stiprums, tiešām spēcīgs palīgs bēdu laikā.” Mūsu sāpju un bēdu laikā Dievs ir līdzās. Pāri visām asarām, galvassāpēm un skumjām mēs varam dzirdēt viņu sakām: „Es dziedināšu tavu salauzto sirdi un pārsiešu tavas brūces. Es esmu blakus tavos visdziļākajos vajadzību brīžos.”

„Mūžīgais Dievs ir patvērums, un pāri ir mūžīgas rokas; un Viņš aizdzen ienaidnieku no tevis un saka: izdeldē!”(5. Mozus 33:27) „Par ērmu es esmu bijis daudziem, bet Tu esi bijis mans stiprais patvērums! Lai mana mute ir pilna Tavas slavas, vienmēr apliecinādama Tavu godību.” (Psalmi 71:7,8)

Lai tava sirds ir slavēšanas pilna! Priecājies! Dievs ir tepat. Dievs nav apsolījis, ka mums nekad nepieskarsies pasaules ļaunums, taču Viņš ir apsolījis būt kopā ar mums, kad tas notiks. Dievs nav apsolījis, ka Viņa bērniem nekad nebūs jācieš, bet Viņš ir apsolījis būt kopā ar viņiem, kad tie šos pārbaudījumus piedzīvos. Šajā pasaulē ir kaut kas labāks par sāpju neesamību. Tā ir Dieva klātbūtne mūsu sāpēs.

Lai arī ko tu šodien piedzīvosi, pieņem Dieva apsolījumu: „Un redzi, Es esmu pie jums ik dienas līdz pasaules galam.” (Mateja 28:20)

23.2.07

Rītdiena, kas pienāks

Viena no mūsu lielākajām psiholoģiskajām vajadzībām ir cerība. Izmisuši cilvēki, kuri jūtas kā notverti slazdā, ir bīstami sev pašiem un citiem. Kāds ir sacījis: “Ir iespējams dzīvot dažas nedēļas bez ēdiena, dažas dienas bez ūdens, bet tikai nedaudzus mirkļus bez cerības.”

Cerība paceļ mūsu garu. Cerība iedrošina mūsu sirdis. Cerība mūs iedvesmo izdzīvot dzīves visgrūtākajos brīžos. Daudzi izdzīvo neticami smagos apstākļos tikai tāpēc, ka viņiem ir cerība...

Jēzus saviem mācekļiem deva katru iespējamo iemeslu cerībai. Neilgi pirms krustāsišanas Viņš tos iedrošināja ar vārdiem: “Jūsu sirdis lai neizbīstas! Ticiet Dievam un ticiet Man!” (Jāņa 14:1.) Citiem vārdiem, neesiet izmisuši, nezaudējiet cerību, neļaujiet, lai uztraukums jūs nomāc un lai bailes jūs kontrolē, jo “kad Es būšu nogājis un jums vietu sataisījis, tad Es nākšu atkal un ņemšu jūs pie Sevis, lai tur, kur Es esmu, būtu arī jūs.” (Jāņa 14:3.)

Jēzus ir apsolījis nākt atkal. Bez tam Viņš ir solījis vest mūs uz labāku vietu, uz to labāko vietu, ko Viņš mums sagatavo. Jēzus ir tas, kura rokās ir nākotne; Viņam piederēs pēdējais vārds.

Nākotnē gaidāms notikums, kas ir pietiekami liels un nozīmīgs, lai aizēnotu visas mūsu šodienas bailes. Ir viens notikums, kas ir pietiekami spožs, lai pārspētu mūsu uztraukumu un klīdinātu mūsu bažas – tā ir Jēzus Kristus atgriešanās. Jēzus ir apsolījis, ka mēs redzēsim Viņu, “Cilvēka Dēlu nākam padebesī lielā spēkā un godībā.” (Lūkas 21:27.)

Mūsu Kunga solījums nākt atkal noslēdz Svētos Rakstus. Katrai Vecās Derības rakstvietai par Jēzus pirmo nākšanu, kas notika apmēram pirms 2000 gadiem, Bībelē pretī ir astoņas rakstvietas par otro atnākšanu. Kristus otrā nākšana Bībelē tieši vai netieši minēta vairāk kā 15000 reižu. Faktiski norāde uz to atrodama reizi katros 25 Jaunās Derības pantos.

Apsolījums par mūsu Kunga atgriešanos mums šajā nenoteiktības laikmetā sniedz nesatricināmu cerību. Svētie Raksti pārliecina, ka tagadējās pasaules vēsture noslēgsies ar godības pilnu Jēzus parādīšanos, nevis ar kādu šausmīgu kodolkaru, bioloģisku, klimatisku vai ķīmisku katastrofu, kas izpostītu visu dzīvo.

Izlasiet Pāvila pārliecības pilnos vārdus: “atsacīdamies no bezdievības un pasaulīgām iekārēm, prātīgi, taisni un dievbijīgi dzīvojam šinī laikā, gaidīdami svētlaimību, uz kuru ceram, un lielā Dieva un mūsu Pestītāja Kristus Jēzus godības atspīdēšanu.” (Titam 2:12, 13.) Svētlaimīgā cerība mums var palīdzēt skatīties un doties uz priekšu arī tad, kad uzbrūk traģēdijas. Tā mums var ļaut saglabāt optimismu un likt lūkoties uz augšu slimībā un postā, mazdūšības brīžos un depresijā.

Mūsu Kunga atgriešanās mūsu sirdīs iesēj cerības sēklu. Tveries pie šīs cerības. Lolo to! Lai tava sirds paceļas augšup ar šīs domas realitāti: Lai arī ar ko man šodien būs jāsastopas, mans mīlošais Glābējs man dāvina skaistu un drošu nākotni.

Pateicības pilna sirds

“Es slavēšu Dieva Vārdu ar dziesmu un godināšu Viņu ar pateicību.” (Psalmi 69:31)

Pētījumi liecina, ka cilvēki, kuri bieži un no sirds saka “paldies,” mazāk cieš no stresa un viņu pašsajūta ir labāka kā tiem, kuri ir nepateicīgi.

Kāpēc mums vajadzētu pateikties Dievam? Vai tikai tāpēc, lai uzlabotu savu pašsajūtu? Pirmkārt, ja ticam, ka Viņš ir visa labā avots, ka viss labais, kas mums ir, ir Viņa dots, pateicību zināmā mērā varam uzskatīt par savu pienākumu. Gluži tāpat, kā mums ir pienākums pateikties cilvēkiem, kas mums palīdzējuši.

Tomēr kristieša attiecībās ar Dievu pateicība vairāk ir sirds attieksme, nevis pienākums. Tā ir pastāvīga attieksme, kas nemainās līdzi dzīves kāpumiem un kritumiem, veiksmēm un neveiksmēm. Jo vairāk mēs iepazīstam Dievu, jo vairāk piedzīvojam Viņa klātbūtni, mīlestību un rūpes, jo vairāk saprotam to, ko nozīmē “pateicības pilna sirds.”

Pirms daudziem gadiem bandīti aplaupīja angļu mācītāju, kurš ceļoja uz kaimiņu pilsētu. Tovakar viņš savā dienasgrāmatā ierakstīja: “Šodien mani aplaupīja, tomēr es esmu pateicīgs. Vispirms esmu pateicīgs, ka viņi patiesībā nepaņēma daudz, lai gan tas bija viss, kas man piederēja. Kaut arī tie paņēma manu maku, esmu pateicīgs, ka viņi neatņēma man dzīvību. Visbeidzot, esmu pateicīgs par to, ka es biju tas, kuru aplaupīja, nevis tas, kurš aplaupīja!”

Bībele mums sniedz šo dievišķo ieteikumu: “Par visu esiet pateicīgi! Jo tāda ir Dieva griba Kristū Jēzū attiecībā uz jums.” (1. Tesaloniķiešiem 5:18) “Bet Kristus miers lai valda jūsu sirdīs, jo tam jūs esat aicināti kā viena miesa; esiet pateicīgi!” (Kolosiešiem 3:15) “Nezūdieties nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā.” (Filipiešiem 4:6)