Pēdējo 15-20 gadu laikā man ir bijis kāds ducis mobilo tālruņu. Gandrīz visi mainīti tāpēc, ka beiguši darboties. Tie nav būvēti ilgstošai kalpošanai. Līdzīgi, vairums ar datoriem saistīti cilvēki, kurus es pazīstu, piekritīs, ka dators, kurš ir vecāks par trim gadiem, nekavējoties ierindojams vēsturisko tehnoloģiju kategorijā.
No otras puses, kā muzikants, es koncertos regulāri izmantoju 60 gadus vecu ģitāras skaņu modulatoru, kurš joprojām uzticīgi pilda savas funkcijas. Mums ar sievu mājās ir vairāk kā 40 gadus vecas mēbeles, kuras nav pat domāts nomainīt. Tās veidotas tā, lai izturētu laika zobus.
Dažām lietām nav jākalpo ilgi, jo tās noveco, pirms nolietojušās, līdzīgi kā datori un citas tehnoloģiskās iekārtas, kas noveco, pirms nokļuvušas no veikala līdz mājām. Citas lietas, kā, piemēram, plastikāta iesaiņojums, ir ilgstošākas kā to lietderīgums.
Esmu daudz domājis par šo lietderīguma un morālās novecošanas jautājumu, jo mans auto nav vairs jauns. Šobrīd tā nobraukums ir lielāks nekā jebkuram citam no maniem 34 iepriekšējiem. Tomēr tas labās konstrukcijas dēļ joprojām ir tikpat labs kā pirms 11 gadiem, kad to nopirku. Tā kā tas ir lieliskā stāvoklī, domāju, ka turpināšu to lietot.
Kad 1960. gadā tiku iesaistīts foto biznesā, tika apgalvots, ka melnbaltās fotogrāfijas saglabāsies vismaz 100 gadus, kamēr krāsainās tikai 20. Vairums cilvēku ignorēja šo faktu, pieņemot, ka viņu fotogrāfijas saglabāsies mūžīgi. Tagad, nodarbojoties ar fotogrāfiju atjaunošanu, redzu, ka šī prognoze bija pareiza. Melnbaltās fotogrāfijas no 20. gadsimta sākuma, parasti sliktas glabāšanas rezultāta ir nedaudz bojātas, kamēr krāsainie uzņēmumi no 20. gadsimta otrās puses, ir stipri pabalējuši.
Piemērosim šo mums piederošo laicīgo lietu dabu uz garīgo pasauli. Jēzus bieži par to runāja, aicinot nepieķerties īpašumam. Piemēram, Viņš teica: “Nekrājiet sev mantas virs zemes, kur kodes un rūsa tās maitā un kur zagļi rok un zog. Bet krājiet sev mantas debesīs, kur ne kodes, ne rūsa tās nemaitā un kur zagļi nerok un nezog.” (Mateja 6:19-20)
Jēzus runāja par to, ka dzīves veltīšana lietām, kuras nolietojas, ir bezjēdzīga. Viņš teica, ka daudz gudrāk ir fokusēties uz lietām, kuras ir mūžīgas, kuras nekad nenoveco. Viņš piebilda: “Jo, kur ir tava manta, tur būs arī tava sirds.” (Mateja 6:21) Jēzus secināja, ka, ja nauda kļūst par mūsu prioritāti, mēs vairāk laika veltām laicīgo lietu krāšanai.
Citā situācijā Viņš runāja par bagātnieku, kurš nolēma būvēt lielus šķūņus bagātīgas ražas glabāšanai. Viņš teica sev: „Sacīšu savai dvēselei: dvēsele, tev ir lieli krājumi uz ilgiem gadiem, atpūties, ēd, dzer un līksmojies. Bet Dievs uz viņu sacīja: tu, bezprātīgais, šinī naktī no tevis atprasīs tavu dvēseli. Kam tad piederēs tas, ko tu esi sakrājis? Tā iet tam, kas sev mantas krāj un nav bagāts Dievā.” (Lūkas 12:18-21)
Jautājums, kuru mums sev jāuzdod, ir šāds: vai es savu laiku, enerģiju un talantu pirmkārt izmantoju, lai iegūtu lietas, kuras zūd, vai investēju lietās, kuras pastāv mūžīgi?
Autors: Džims Matiss
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2014 / www.cbmc.lv.
