Mākslinieks Čaks Klozs (Chuck Close) reiz esot teicis: "Iedvesma ir priekš amatieriem – mēs pārējie vienkārši ierodamies un sākam strādāt." Līdzīgi par šo tēmu izteicies Čaikovskis: "Sevis cienošam māksliniekam nevajadzētu sēdēt ar saliktām rokām, aizbildinoties, ka nav īstais noskaņojums.” Dzejnieks E. B. Vaitss šo domu izsaka šādi: “Rakstnieks, kurš gaida ideālus apstākļus, kuros strādāt, nomirs, neuzrakstot nevienu vārdu.”
Radošie cilvēku starpā ir vienprātība, ka ilgākā laika posmā, smagam darbam ir lielāka nozīme kā iedvesmai. Kinoscenārists Neils Gaimens, runājot par to, cik svarīgi rakstniekam ir būt pastāvīgam savā darbā, izdarīja šādu kopsavilkumu: “Jums katru dienu jāuzraksta noteikts vārdu skaits, šie vārdi uz jums negaidīs. Jums jāraksta – ir iedvesma vai arī tās nav. Un dīvainākais ir tas, ka pēc sešiem mēnešiem, atskatoties, jūs nevarat atcerēties, kuras ainas rakstītas ar iedvesmu un kuras tāpēc, ka bija jāraksta.”
Vai tam vispār ir sakars ar darba vidi un ikdienas izaicinājumiem dzīvē, kura veltīta Jēzum Kristum? Īstenībā ir gan. Savā darbā mums jāmācās pretoties kārdinājumam gaidīt iedvesmu, lai veiktu svarīgu zvanu, izstrādātu efektīvu plānu biznesa paplašināšanai vai pabeigtu ilgi atliktu projektu. Un mums jāatgādina tiem, kurus vadām (un arī sev), ka kristieša dzīve netiek dzīvota, vadoties no iedvesmas. Mēs negaidām īsto brīdi, ja jūtam, ka rīkojamies pareizi. Mums vienkārši jārīkojas pareizi šodien un katru dienu, vienalga, jūtamies iedvesmoti vai nē.
Vai ir kas tāds, ko jūs bez nepieciešamības atliekat līdz būs atbilstoša iedvesma? Pamēģiniet pielikt pūles, nevis gaidiet ierodamies iedvesmu. Līdzīgi kā teikts “Nike” sauklī: “Vienkārši dari to”. Pēc sešiem mēnešiem vai arī mūžībā tam nebūs nozīme, cik iedvesmots jutāties. Svarīgi būs tikai tas, ka jūs izdarījāt to, kas bija jāizdara. Lūk, dažas vietas no Bībeles, kuras, manuprāt, varētu palīdzēt:
Inerce (kūtrums) var būt rezultāts nepaklausībai. Fizikā inerce tiek definēta kā kustības vai aktivitātes trūkums tad, kad tā ir nepieciešama. Mēs varam šo darbības trūkumu nosaukt skaistā vārdā – prokrastinācija –, bet Bībelē to dēvē savādāk: “Tad nu kas zina labu darīt un to nedara, tam tas ir par grēku.” (Jēkaba 4:17) Iedvesmas gaidīšana, nevis darbības veikšana, kad tāda ir nepieciešama, ir apzināts grēks.
Ja tu redzi, ka kaut kas ir jādara, dari to. Ja tev ir iespēja ko paveikt, dari to ar degsmi. Iespējams, citas izdevības nebūs. “Visu, ko tava roka spēj ar taviem spēkiem veikt, to dari, jo pazemē, kurp tavs ceļš iet, nav ne darba, ne vairs kādu pārdomu, ne atziņas, ne gudrības.” (Salamans Mācītājs 9:10)
Darbojies pareizu motīvu vadīts. Tas palīdz, ja atgādinām sev ne tikai, ko darām, bet arī kāpēc to darām un kam. "Visu ko darāt, dariet no sirds, it kā savam Kungam un ne cilvēkiem." (Kolosiešiem 3:23)
Autors D. Barijs Veirs
(Redaktora piezīme: Sekojošo rakstu adaptējis un paildinājis D. Barijs Veirs no Stīva Meja, evanģēlista Rio de Žaneiro, Brazīlijā, rubrikas “Monday Memo”, piemērojot viņa novērojumus mūsdienu darba videi.)
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2014 / www.cbmc.lv.
