Kad es uzsāku konsultēt vadītājus profesionālajā un uzņēmējdarbībā, meklējot, kā Bībeles patiesības iedzīvināt ikdienas darbībās, man likās, ka laba doma būtu vispirms godīgi paskatīties uz sevi. Es pārbaudīju savu dzīvi attiecībā uz pagātnes darījumiem, uzdodot jautājumu, vai kādi no tiem nav palikuši nepabeigti un vai, kaut ko darot, ir gadījies tā, ka es pats neesmu ievērojis bibliskos principus, kuri tagad man kalpo kā vadlīnija.
Es to pamatoju tā - ja es pats nevēlos dzīvot saskaņā ar Dieva iedibinātiem standartiem, uz kāda pamata es varētu balstīt uzņēmēju un profesionālo cilvēku konsultēšanu, un kā lai es spētu viņus pārliecināt sekot tiem?
Veicot personisko inventarizāciju, es sajutu vainas apziņu par nelielu korporatīvo parādu, kurš bija palicis man kādreiz piederējušam uzņēmumam.
Kaut gan šis parāds attiecās uz uzņēmumu, un man personīgi juridiska atbildība par to nebija, Dievs man skaidri norādīja, ka Viņš vēlas, lai visi mani biznesa darījumi būtu skaidri un neapstrīdami – ieskaitot šo pagātnē.
Veltot zināmu laiku un piepūli, man izdevās noskaidrot, kam atmaksāt parādu un nosūtīt čeku par atbilstošo summu. Biznesa īpašnieki bija pārsteigti un piezvanīja, lai man to pateiktu. Tāpat viņi darīja zināmu, ka parāds dažus gadus iepriekš ticis norakstīts, tādēļ šo summu ziedojuši vietējai baznīcai.
Kaut finansiālās saistības bija izpildītas un aizmirstas, es zināju, ka tas mani neatbrīvo no atbildības Dieva priekšā. Godaprāts nav kas tāds, ko var ieslēgt un izslēgt, atkarībā no tā, vai tas izdevīgi jūsu nolūkam. Lai tiktu atpazīti kā godavīri (sievas), mums pēc šāda standarta jātiecas nepārtraukti uz visiem 100 procentiem. Šī situācija likās kā eksāmens, kurā Dievs pārbauda, vai es Viņam uzticos pilnībā – arī, ja tas iespaido manu čeku grāmatiņu.
Efeziešiem 5:3 māca: “Bet netiklība, visāda veida netīra dzīve vai mantkārība lai pat vārda pēc jums ir sveša, kā tas svētiem piederas.” Ir viegli sludināt noteiktas vērtības un ticību, bet dzīvot saskaņā ar tām, it īpaši, ja tas prasa izdevumus, ir daudz grūtāk. Tomēr tā ir daļa no mūsu kā Jēzus Kristus sekotāju darba vietās aicinājuma. Sakāmvārds vēsta: “Darbi runā skaļāk nekā vārdi”, un mēs ceram, ka katrs kontakts ar cilvēkiem ikdienā atbalsosies mūžībā. Mūsu uzvedībai jābūt pastāvīgai un saskaņā ar sludināto ticību.
Dieva standarti bieži ir prasīgāki nekā eksistējošie likumi, un mums kā Dieva vēstniekiem jābūt labākiem nekā no mums tiek prasīts. Bībelē izteikts šāds brīdinājums: “Taisno krietnums tos vada, bet viltvāržu divkosība tos izposta.” (Salamana Pamācības 11:3 (jaunais tulk.))
Samaksājot šādu parādu, pazūd bailes, ka jautājums varētu pacelties no jauna un mest ēnu uz manu godaprātu, manu kā uzņēmēja un konsultanta integritāti. Un tā kā maksājums tika tālāk nodots vietējai baznīcai, kas zina? Varbūt tika atbildēta kāda lūgšana draudzē. Nekas vairāk kā divi zaķi ar vienu šāvienu, kā mēdz teikt!
Autors Riks Boks
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2014 / www.cbmc.lv.
