Kādas ir jūsu spēcīgākās puses darbā? Citiem vārdiem sakot, kā jūs aprakstītu unikālo talantu, spēju un pieredzes kombināciju, kuru jūs varat piedāvāt savai organizācijai vai uzņēmumam?
Dažkārt mēs atsaucamies uz “dāvanām,” un, iespējams, komentējam, ka kāds ir ļoti “apdāvināts” kādā noteiktā jomā, piemēram, vadīšanā, administrēšanā, mārketingā, finanšu pārvaldībā, investīciju plānošanā, komunikācijās vai vēl kādā no funkcijām, kuras nepieciešamas sekmju gūšanai tirgū.
Pārdomājot mums raksturīgās īpašības, mēs nereti tās skatām saistībā ar gūtajiem panākumiem – spēju nopelnīt algas pieaugumu, sasniegt paaugstinājumu, gūt profesionālu atpazīstamību vai sasniegt kādu no daudziem personīgajiem mērķiem. Bet cik bieži jūs iedomājaties, ka, iespējams, jūsu unikālās dāvanas nav domātas, pirmkārt, jūsu labumam, bet gan priekš citiem?
Nesen kāds draugs sarunas laikā uzsvēra šādu domu. Kā rakstnieks un redaktors, es ļoti mīlu savu darbu, ar vārdiem izteikt domas, idejas un principus, kuri man liekas svarīgi un jēgpilni. Es saņemu prieku no tā, ko daru. Bet galu galā, ja tas, ko es izsaku caur rakstītu vārdu, netiek dalīts ar citiem vai arī citi to neuzskata par ko vērtīgu, patiesībā es velti izšķiežu savu laiku.
Pirms vairākiem gadiem es dzirdēju kādu vīru citējam dzeju, kurai likās īpaša jēga: “Zvans nav zvans, kamēr tas nezvana; dziesma nav dziesma, kamēr to nedzied; un mīlestībai sirdī nav paredzēts mājot – jo mīlestība nav mīlestība, līdz tālāk to nedod.”
Līdzīgi mēs varam teikt par personīgajām dāvanām, kuras mums nav īstas “dāvanas”, kamēr mēs tās nedodam tālāk citu labumam. Mēs varam gūt sev kādu labumu, lietojot mūsu dāvanas, bet pamatā tās mums dotas, lai kalpotu savām kompānijām, klientiem, akcionāriem un citiem.
Bībelē mēs varam atrast vietas, kur runāts par tādām “garīgajām dāvanām” kā ticība, gudrība, dziedināšana, mācīšana un vēl citām. Katra no tām ir dota: “lai nestu svētību” (1. Korintiešiem 12:7). Turpinājumā Bībeles nodaļā atsevišķās dāvanas salīdzinātas ar dažādām cilvēka ķermeņa daļām, atzīmējot, ka tās nevar funkcionēt neatkarīgi, bet gan kopā ar citiem orgāniem.
“Ja visa miesa būtu acs, kur paliktu dzirde? Ja visa miesa būtu dzirde, kur paliktu oža? Bet Dievs locekļus ir nolicis miesā ikvienu savā vietā, kā Viņš gribēja. Bet, ja tie visi būtu tikai viens loceklis, kur paliktu miesa.” (1. Korintiešiem 12:17-19)
Dažkārt mums ir kārdinājums būt īpaši lepniem par savām unikālajām spējām un talantiem. Tomēr mēs nekad nedrīkstam aizmirst, ka mūsu panākumi ir atkarīgi no citu, kuriem ir atšķirīgas spējas, atbalsta. Un mēs esam mudināti novērtēt viņu ieguldījumu, tāpat kā mēs ceram, novērtēs mūsējo. “Bet Dievs miesu ir tā sastādījis, ka mazāk cienītam loceklim piešķīris lielāku cieņu, lai … locekļi saticīgi gādātu cits par citu.” (1. Korintiešiem 12:24-25)
Autors: Roberts Dž. Tamasi
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2014 / www.cbmc.lv.
