Bēdīgi, bet pēdējos gados darba vietās ir notikuši ļoti daudzi vardarbības gadījumi. Eksperti nespēj atklāt to cēloņus. Bet ir arī pilnīgi savādāka vardarbīgas izturēšanās forma, kurai netiek veltīta liela uzmanība, bet kura ikdienā nodara lielu postu.
Es runāju par postījumiem un bēdīgiem ievainojumiem, kurus rada nepareiza “ieroča”, kurš piemīt mums visiem, mēles pielietošana.
Vairums no mums bijuši aculiecinieki situācijai, kad priekšnieks rāj padoto – saniknoti un nepieņemamā veidā. Kolēģus, kuru diskusija pa spirāli aizvirzās līdz griezīgiem, nievājošiem savstarpējiem apvainojumiem. Klientu, kurš uzbrūk veikala klerkam par kaut ko, kas viņaprāt ir bijis nepareizi, lai gan veikala darbinieks cenšas darīt visu, lai situāciju labotu.
Pateicoties tehnoloģijām, “aso” mēļu apdraudējums izplatījies arī virtuālajā telpā. Steigā cilvēki raksta emocionālus e-pastus un īsziņas, vai arī atstāj balss ziņas, lai izteiktu savu niknumu. Mēs esam tendēti izteikt savas domas dažādos sociālajos tīklos.
Šī problēma, protams, nebūt nav jauna. Ilgi pirms kāds bija dzirdējis par internetu, īsziņām vai tvītošanu, ASV prezidents H. Trumens apzinājās briesmas, kādu var izraisīt komunikācija pirms laiks nav emocijas remdinājis. Viņš iedibināja personīgu paradumu, ka katrai vēstulei, kura tapusi dusmās, pirms nosūtīšanas 24 stundas jānostāv uz rakstāmgalda. Tikai pēc šī “atdzesēšanas” perioda, ja domas nav mainījušās, viņš ķērās pie nosūtīšanas. Ir sacīts, ka dzīves beigās Trumenam šādu vēstuļu bija uzkrājies tik daudz, lai varētu piepildīt lielu atvilktni.
Bet arī prezidents Trumens reaģēja uz problēmu, kura bija zināma jau tūkstošiem gadu. Bībelē par to runāts vairākās vietās, piemēram, Jēkaba vēstulē: “Un arī mēle ir kā uguns, netaisnības pasaule, mēle ir likta starp mūsu locekļiem, tā apgāna visu miesu un aizdedzina dzīves ritumu, jo pati ir elles aizdedzināta. Jo katras sugas zvēru un putnu, rāpuļu un jūras dzīvnieku dabu savalda un ir savaldījusi cilvēka daba; bet mēli neviens cilvēks nevar savaldīt: nemitīgs ļaunums, pilns nāvējošas indes. Ar viņu mēs slavējam To Kungu un Tēvu, ar viņu mēs lādam cilvēkus, pēc Dieva līdzības radītus.” (Jēkaba 3:5-9)
Man jāatzīst, ka arī es esmu bijis vainīgs. Daudzus gadus, kad dusmas uzkarsa, es tās citiem darīju zināmas tās izsakot vārdos. Tas, iespējams, mazināja manu frustrāciju, bet nodarīja ļaunu maniem klausītājiem. Tad es apguvu dažas gudrības kā savaldīt šo bīstamo ieroci, kuru mēs saucam par mēli:
Pirms runāt padomā. Bieži mums mūsu domas šķiet pamatotas, bet to izteikšana skaļi var nodarīt vairāk ļauna kā laba: “Kur daudz vārdu, tur neiztiek bez grēka, bet, kas savu muti savalda, ir gudrs.” (Salamana Pamācības 10:19)
Meklē kā celt, nevis ārdīt. Dusmās mēs varam lietot vārdus, lai uzbruktu citiem, bet ir daudz produktīvāk vārdus lietot, lai citus celtu un iedrošinātu. “No jūsu mutes lai nenāk neviens nekrietns vārds, bet tikai krietnas runas, kas draudzi ceļ un nes svētību klausītājiem.” (Efeziešiem 4:29)
Autors: Roberts Dž. Tamasi
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2014 / www.cbmc.lv.
