12.8.11

Piedot tāpat kā Kristus

Ka jūs cits citu panesat un cits citam piedodat, ja vienam ir ko sūdzēties par otru; tāpat kā mūsu Kungs jums piedevis, piedodiet arī jūs.” (Kolosiešiem 3:13)

1980. gadu sākumā ASV Vašingtonas pavalsts Kinga apgabalu pāršalca šausmu vilnis. Sāka pazust jaunas sievietes. Viņu līķi tika atrasti gan Zaļajā upē, gan mežā. Sekcijas uzrādīja, ka sievietes tikušas izvarotas un tad noslepkavotas. Citas vienkārši pazuda bez vēsts.

Mirušo skaitam pieaugot, policija veltīja visus spēkus, lai notvertu šo sērijveida slepkavu, kuru bija sākuši dēvēt par Zaļās upes slepkavu. Vairāki pavedieni norādīja uz saikni starp upuriem un kādu jaunu vīrieti, kurš strādāja par automašīnu krāsotāju. Bet, pārmeklējot viņa māju, policija neatrada pierādījumus, lai apsūdzētu viņu kādā no slepkavībām.

Slepkavību sērija apstājās tikpat pēkšņi, kā bija sākusies. Izmeklēšana nokļuva strupceļā; tika samazināts policijas darbinieku skaits, līdz pie šīm lietām strādāja vairs tikai viens detektīvs, un arī viņam bija vēl citi pienākumi.

Pagāja gandrīz 20 gadi. Bet šie gadi bija nesuši dramatiskas pārmaiņas kriminālistikas ekspertīžu jomā — īpaši jāuzsver DNS analīzes izmantošana personu atpazīšanā. Vēlreiz tika atvērtas Zaļās upes slepkavību lietas, un tagad izmeklēšanai bija vērā ņemami rezultāti. DNS pārbaudes norādīja uz saikni starp trim upuriem un jau iepriekš aizdomās turēto automašīnu krāsotāju. Mikroskopiska izsmidzinātās krāsas analīze viņu saistīja ar vēl četrām slepkavībām. Kad krāsotāju arestēja, viņš, ieraudzījis visus pierādījumus, atzinās.

Visbeidzot pienāca viņa tiesas diena. Tiesnesim nolasot visu noslepkavoto sieviešu vārdus, viņš pēc katra no tiem atzina sevi par vainīgu. Katra sieviete bija bijusi īpaša saviem vecākiem, brāļiem, māsām un draugiem, īpaša arī Dievam. Tiesnesis lasīja un lasīja — kopā bija 48 upuri.

Klausīdamies šos vārdus, slepkava sēdēja ar neizdibināmu sejas izteiksmi, neizrādot emocijas vai nožēlu. Šķita, ka viņu nekas nespēj aizkustināt. Tad pienāca brīdis, kad tiesnesis ļāva izteikties upuru radiniekiem. Piecēlās kāds kungs ar baltu bārdu un sacīja, ka viņš slepkavam piedod. Šis cilvēks uzsvēra, ka viņa Kungs ir mācījis mums piedot neatkarīgi no nodarījuma apmēra, tādēļ, lai cik grūti tas būtu, viņš noziedzniekam piedod.

Un tad slepkava sāka nevaldāmi raudāt.

Piedošana izkausē ledu. Piedošana sagrauj klintis. Tieši to Jēzus paveica ar mūsu aukstajām, nocietinātajām sirdīm.

(Autors: Viljams Džonsons)