„Un visi Viņam piebalsoja un brīnījās par žēlastības vārdiem, kas nāca pār Viņa lūpām, un sacīja: „Vai šis nav Jāzepa dēls?”” (Lūkas 4:22)
Šī Rakstu vieta man ir paraugs ikdienas dzīvei. Žēlastības pilnais Jēzus dzīvoja žēlastībā. Runāt par žēlastību ir viena lieta, bet pavisam kas cits ir to izdzīvot.
Gadu gaitā gan sludinot, gan rakstot es aizvien vairāk pievēršos žēlastības tēmai. Un katru reizi, kad par to runāju, saņemu aizvien jaunas svētības.
Tomēr man jāatzīst, ka bieži vien mani darbi pilnībā neatbilst tam, ko sludinu. Jēzus vienmēr pauda žēlastības pilnus vārdus, turpretim es bieži izsakos asi un noraidoši. Jēzus savā dzīvē vienmēr citus iedrošināja un stiprināja, turpretim man ir gan labas, gan savtīgas rakstura iezīmes.
Manuprāt, no visām dzīves jomām tieši runasveids visskaidrāk atklāj, kas mēs īsti esam. Jēzus sacīja: „Jo no sirds pilnības mute runā.” (Mat. 12:34) Turpinājumā Viņš pauda šādu domu: „Jo pēc saviem vārdiem tu tiksi taisnots, un pēc saviem vārdiem tu tiksi pazudināts.” (37. pants)
Arī Jēkabs rakstīja: „Ja kāds vārdā neklūp, tas ir pilnīgs vīrs, spējīgs savaldīt savu miesu.” (Jēkaba 3:2)
Savā darbā saņemu neskaitāmas vēstules un tālruņa zvanus. Es izlasu visus sev adresētos e-pasta sūtījumus, pat tos, kas ir tik karsti, ka man nepieciešami azbesta cimdi, lai tos izlasītu. (Gandrīz visas man adresētās vēstules ir konstruktīvas, tomēr ir arī dažas negācijas, bet tikai tik daudz, lai nezaudētu pamatu zem kājām.)
Kad sāku strādāt par izdevuma Adventist Review redaktoru, es iespējami ātri atbildēju uz visām vēstulēm. Tas nozīmēja, ka šie rakstītāji sūtīja man vēl vismaz vienu vēstuli ar jauniem jautājumiem, ierosinājumiem vai aizrādījumiem.
Pēc kāda laika iemācījos ar šiem cilvēkiem nestrīdēties, nepierādīt savu viedokli. Es atbildēju laipni un īsi, pateikdamies, ka cilvēks veltījis laiku, lai atrakstītu, un apstiprinādams, ka, iespējams, viņam ir taisnība. Tas tiešām visu mainīja! Tie, kas iepriekš bija sūtījuši naida vai dusmu pilnas vēstules, man atbildēja, dažreiz atvainojoties, dažreiz lūdzot, lai saplēšu viņu iepriekš sūtīto vēstuli.
Ar tālruņa zvaniem ir sarežģītāk. Apsūdzoša balss līnijas otrā galā var izprovocēt tādu pašu atbildi. Tomēr šāda saruna ne pie kā laba nenoved.
Daudz labāk iedarbojas pacietības pilni vārdi — žēlastības vārdi.
Mans mērķis ir šāds: vēlos dzīvot žēlastībā. Viegli pasakāms, grūti izpildāms uzdevums.
(Autors: Viljams Džonsons)
