Kādi jūsu dzīvē ir lielākie kārdinājumi - jomas, kurās jūs esat visvieglāk ievainojami, lai izmainītu profesionālās vērtības un standartus? Dažiem tās ir dusmas. Neliela provokācija var uzkurināt straujas un spēcīgas dusmas. Citiem ir kārdinājums sagrozīt patiesību vai, vienkāršāk sakot, melot, it īpaši, ja tas veicina priekšrocību gūšanu biznesā vai jauna klienta iegūšanu.
Citi cīnās ar alkatību un skaudību, nekad nesajūtot pietiekamību un neesot mierā ar sasniegto. Vienmēr gribas vēl. Vēl citiem ir seksuālas dabas kārdinājumi, kuri var izpausties gan darbā, gan citās jomās. Viņu miesaskārei, šķiet, nav piepildījuma.
Nesen kāds draugs man izstāstīja par akronīmu, kurš palīdz izskaidrot, kāpēc dažos mūsu dzīves brīžos kārdinājums ir spēcīgāks. Akronīms ir HALT (angļu valodā – STĀT!), no vārdiem Hungry (izsalcis), Angry (dusmīgs), Lonely (vientuļš) un Tired (noguris). Katrs no šiem faktoriem var vājināt mūsu noturību pret kārdinājumiem.
Piemēram, kad es esmu izsalcis, esmu dabīgi neiecietīgāks. Es kļūstu neiecietīgs pret citiem autovadītājiem, kuri traucē man pārvietoties. Ja restorānā jāgaida, kamēr atnesīs ēdienu, esmu pamanījis, ka kļūstu mazāk laipns un saprotošs pret kavēšanos. Es vēlos to, ko gribu – un vēlos to tūlīt!
Nesen es biju dusmīgs par situāciju, kurā es pilnīgi neko nevarēju mainīt. Es jutos dusmīgs savas bezspēcības dēļ, un sajutu kārdinājumu šīs dusmas pavērst pret saviem ģimenes locekļiem.
Mēs visi esam dzirdējuši nostāstus, varbūt pat paši izjutuši ko līdzīgu, par vientulības sajūtu, esot vienam ilgstošos komandējumos. Šādos brīžos mēs varam sākt meklēt iespēju uzsākt kādu nevainīgu sarunu, un soli pa solim nonākt ļoti kompromitējošā situācijā.
Un pēc nogurdinošas dienas, pēc smagiem un atbildīgiem darbiem esot noguruši, mēs ātri vien attiecības, kurās parasti gūstam prieku, samaitājam ar konfliktiem. Jautājums – ko mēs varam darīt sajūtot kārdinājumus vai kādu no „HALT” faktoriem? Pārdomājiet sekojošos padomus no laiku laikos godātās grāmatas Bībeles:
Nejauciet kārdinājumu ar nepareizu rīcību. Tikt kārdinātam nenozīmē piedzīvot neveiksmi – vismaz uzreiz nē. Kārdinājums ir kā priekšstāvoklis iespējamai nepareizai rīcībai, kuru Bībele sauc par grēku. Pat Jēzus, kā mums ir teikts, tika kārdināts. “Jo mums nav augstais priesteris, kas nespētu līdzi just mūsu vājībām, bet kas tāpat kārdināts visās lietās, tikai bez grēka.” (Ebrejiem 4:15)
Kad tiekam kārdināti, mums ir jāmeklē palīdzība. Kāds ir teicis: „Es varu izturēt visu, bet ne kārdinājumu.” Daudzkārt pareizais risinājums kārdinājuma pārvarēšanā nav vienkārši stiprāka pretošanās tam. Mums ir jāsaprot savas vājās vietas un jālūdz Dieva palīdzība tās pārvarēt. “Jo tāpēc, ka Viņš pats kārdināts un cietis, Viņš var palīdzēt tiem, kas tiek kārdināti.” (Ebrejiem 2:18)
Kārdinājumiem nepieciešama apzināta izvēle. Slavens komiķis lietoja attaisnojumu: „Velns mani uz to sakūdīja,” kad bija jāattaisno sava nepareizā uzvedība. Tomēr neviens nevar mūs piespiest darīt netaisnību. Mēs apsveram to un tad pieņemam lēmumu, vai rīkoties saskaņā ar kārdinājumu. “Bet katru kārdina viņa paša kārība, to vilinādama un valdzinādama.” (Jēkaba 1:14)
Autors: Roberts Dž. Tamasi
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2011 / www.cbmc.lv.
