„Kas nav dzimuši ne no asinīm, ne no miesas iegribas, ne no vīra gribas, bet no Dieva.” (Jāņa 1:13)
Gaisma ienāca pasaulē, bet pasaule Gaismai pavērsa muguru. Tā vietā, lai nāktu pie Gaismas, tās atbilde bija: „Nodzēsiet Gaismu!”
Bet tā nerīkojās visi; visa pasaule tāda nav. Daži pievērsās Gaismai. Un notika kas brīnumains: Gaisma, kas tiešām atklāja katru ļaužu trūkumu, šos trūkumus arī aizklāja. Gaismai bija brīnišķīga, atjaunojoša, no jauna veidojoša iedarbība.
„Bet, cik Viņu uzņēma, tiem Viņš deva varu kļūt par Dieva bērniem.” (Jāņa 1:12)
Tā bija patiesība toreiz, tā ir patiesība tagad. Daudzi cilvēki, pat tādi, kas apgalvo, ka ir kristieši, iet savu ceļu. Tomēr daži joprojām vēršas pie Gaismas. Daži joprojām atklāj savu patieso būtību: to, ka ir Dieva bērni.
Dievs ir mūsu mājvieta. Tikai atnākot mājās, mēs kļūstam par pilnīgiem ļaudīm. Tie, kas atgriežas mājās, ir no Dieva dzimuši. Dievs pirmajā radīšanas procesā radīja cilvēku; Dievs rada cilvēku arī jaunajā radīšanas fāzē. Viņš to rada savā līdzībā: „Bet mēs visi, atsegtām sejām, Dieva godību redzēdami kā spogulī, topam pārvērsti Viņa paša līdzībā no spožuma uz spožumu. To dara Tā Kunga Gars.” (2. Kor. 3:18)
Kristieši ir jauna rase. Mēs esam atšķirīgi un nošķirti. Tomēr mūsu rase nav atkarīga no gēniem. Šo jauno rasi nenosaka „asinis”. Patiesībā visu zemes rasu „asinis” sajaucas šīs jaunās rases asinīs. Šo rasi nosaka tikai viens faktors: mēs esam no Dieva dzimušie.
„Kas no miesas dzimis, ir miesa, un, kas no Gara dzimis, ir gars.” (Jāņa 3:6).
(Autors: Viljams Džonsons)
