Gadskārtējā Nacionālajā Tautas kongresā Ķīnas premjerministrs lika ierēdņiem koncentrēties uzdevumam – padarīt cilvēkus laimīgus. LAIMĪGS kļuvis par modes vārdu, par jaunu lozungu birokrātiem plašajā, spēcīgajā nācijā, nomainot neseno saukli – saskaņa.
"Laimīgs, laimīgs, laimīgs." Šķiet tas ir vienīgais svarīgais vārds valstī ar 1,3 miljardiem cilvēku, kuri it kā “acīgi” pamana kampaņu bezjēdzīgumu. Bet es brīnos: “ Kā ar ēdienu, mājokļiem, tīru ūdeni vai izglītību?’’
Pirms vairākiem gadiem es populārā britu laikrakstā lasīju apgalvojumu, ka laime ir tāda dzīves kvalitāte, kuru nevar atrast, vienkārši meklējot. Ja gribam iegūt zināšanas, varam sākt studēt, ja gribam varu, ir vairāki ceļi, kā gūt kāroto. Vairumu lietu dzīvē var atrast, ja meklējam neatlaidīgi un mērķtiecīgi.
Kā norādīja raksta autors, tomēr gadījumā ar laimi tas nav tā. To nevar iegūt, nerimtīgi dzenoties tai pakaļ.
Manās vairāk kā deviņās dzīves pieredzes dekādēs, kad bija iespēja sadarboties ar cilvēkiem daudzās pasaules malās, esmu novērojis, ka cilvēki, kuri cenšas būt laimīgi, pamatā ir depresīvi un neapmierināti. Laime balstās uz notikumiem, kuri daudzos gadījumos ir tālu ārpus mūsu kontroles.
Ne tikai Ķīnā, bet arī citās pasaules malās vīrieši, sievietes un pat bērni nepārtraukti meklē laimi, kas nozīmē, ka viņu domas nepārtraukti atkarīgas no tā, kas notiek. Tas ir raksturīgi visām sabiedrības grupām, tajā skaitā arī biznesa un profesionālajai videi, kurā apstākļi mainās dramatiski un zibenīgi, laimei mijoties ar bezcerību un izmisumu..
Apzinoties šo patiesību, ir svarīgi saprast, ka pastāv brīnišķīga, daudz labāka alternatīva – PRIEKS.
Karena Maina piedāvā sekojošu viedokli: „Prieks nesvārstās kopā ar dzīves pacēlumiem un kritumiem. Prieks paceļas pāri apstākļiem. Prieks apliecina manu iekšējo līksmi un labklājību tāpat kā tā pāri plūstošās ārējās izpausmes.” Viņa mums atgādina, ka prieku nevar saražot, to nevar ataicināt, prieku nevar pieprasīt.
Šeit ir apraksts, kas skaidri atšķir ilgstošu prieku no īslaicīgas laimes: „Prieks ir iekšēja dziedāšana, kuru nevar apklusināt negatīvi ārējie apstākļi.”
Galu galā, kā norāda Mainsas kundze, – prieks ir blakusprodukts veselīgām, pieaugošām attiecībām ar Dievu. Viņa raksta: „Mums sevi jāiesakņo Dievā. Mums jāpieaug Dieva Tēva pielūgsmē, atpazīstot Kristus klātbūtni ikdienā un kļūstot arvien paklausīgākiem Svētajam Garam.”
Tādēļ Bībelē ir šis vienkāršais apgalvojums: „Bet Gara auglis ir: … prieks…” (Galatiešiem 5:22). Jebkurā parastā dienā bizness var nākt un aiziet. Bet arī darba vietā patiess prieks var pastāvēt pāri nedienām.
Autors: Roberts D. Fosters
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2011 / www.cbmc.lv.
