25.3.11

Žēlastība naktī

Es Tevi pieminu apguldamies un par Tevi domāju uzmozdamies.” Psalmi 63:7.

Lielais reformators Mārtiņš Luters bija izveidojis ieradumu — jo aizņemtāks viņš bija, jo vairāk laika pavadīja lūgšanās. Kad viņu nomāca rūpes un pienākumi, viņš cēlās ļoti agri no rīta. Jau pirms rītausmas viņš pavadīja vairākas stundas sadraudzībā ar gudrības un spēka Avotu.

Šķietama pretruna, negarīgai personai tas varētu šķist absolūti nesaprotami: jo mazāk laika viņam lūgšanām atlika, jo vairāk laika viņš tām veltīja. Šo šķietamo paradoksu grāmatā Too Busy Not to Pray („Pārāk aizņemts, lai nelūgtu”) aprakstījis arī Bils Haibelss.

Šī „pretruna” skaidri atklāj kristīgās dzīves būtību, kas pašos pamatos ir liels paradokss. Pāvils to aprakstījis 2. Kor. 12:7-10, kur viņš runā par „dzeloni miesā”. Domu viņš noslēdz, sacīdams: „Kad esmu nespēcīgs, tad esmu spēcīgs.” (10. pants)

Mūsu gudrības un spēka Avots neatrodas mūsos. Mēs varam dzīvot un kalpot, kā Dievs to vēlas, vienīgi tad, kad esam ar šo Avotu saistīti (un tam nepieciešams laiks, klusumā pavadīts laiks).

Es neesmu Mārtiņš Luters, bet esmu sācis izprast viņa paradoksālās lūgšanu dzīves spēku. Kad man tika uzticēti aizvien atbildīgāki pienākumi kristīgajā kalpošanā, arī es iemācījos, ka noslēpums to veikšanai slēpjas rītausmā. Dievs naktī dāvā žēlastību — žēlastību tam brīdim un žēlastību turpmākajai dienai. Tādēļ, nonākot sarežģītā situācijā, ceļoties trijos naktī (vai agrāk), jau domājot par dienā sagaidāmo darbu, es iemācījos, ka tā vietā, lai pavārtītos gultā, mēģinot vēl pāris stundu pagulēt, ir daudz labāk piecelties un pavadīt laiku ar Vārdu. Sadraudzībā ar Dievu pavadīt tik daudz laika, cik nepieciešams, gan lūdzot, gan ieklausoties. Nesteidzīgi pārdomājot, kas sagaidāms, un ļaujot jautājumus atrisināt Kungam.

Atkal un atkal sarežģījumi ātri vien atrisinās. Atkal un atkal pēkšņi noskaidrojas prioritātes. Bieži es šo īpašo Kungam atlicināto laiku apvienoju ar pastaigu. Ir tumšs; ielas ir tukšas, vienīgie transportlīdzekļi ir policijas patruļmašīnas. Bet es no sirds izbaudu pastaigu vēsajā dienas priekšnojautā. Šo pastaigu vēl skaistāku dara sadraudzība žēlastībā ar mīlošo Tēvu. Es jums iesaku to izmēģināt.

(Autors Viljams Džonsons)