„Pārbaudiet visu; kas labs, to paturiet!” 1. Tesaloniķiešiem 5:21.
Biju atceļā uz mājām no viesošanās Indijā. Lidojot man bija jāpārsēžas Frankfurtē, tādēļ, pirms devos ceļojumā, mājās pārmeklēju atvilktnes un ieliku makā 10 eiro naudaszīmi, noliekot to blakus 100 rūpijām.
Lidmašīna Mumbajā (agrāk — Bombejā) nolaidās 1:30 naktī. Arī izlidošanas laiks bija naktī — 2:50 no rīta (katru nakti lidmašīnai tika uzpildīta degvielas tvertne, un tad tā lidoja atpakaļ). Es ierados jau ap 11:00 vakarā, lai laicīgi varētu iziet drošības, imigrācijas un muitas pārbaudi. Man nebija nepieciešama palīdzība, nesot somas, bet, lai nesējam būtu darbs, ļāvu viņam tās aiznest un nodot pārbaudei drošības zonā.
Man vairs bija atlicis vien 30 rūpiju, un tās es atdevu, lai samaksātu par viņa pūlēm. Bet (kā tas šajā valstī mēdz notikt) nesējs sāka šķendēties, ka viņam pienākas vairāk.
„Dodiet man 100 rūpiju, kungs,” viņš mani mudināja.
Centos no viņa izvairīties, bet viņš man piesūcās kā dēle. Bija vēls, un es biju noguris. Es vēlējos vienīgi iziet pārbaudes un iekārtoties, lai nedaudz nosnaustos. Nodomāju, ka varbūt ar vienu dolāru (apmēram 40 rūpiju) pietiks, lai no viņa atgaiņātos. Izņēmu maku un sev par pārsteigumu ieraudzīju 10 rūpiju naudaszīmi, kuru laikam iepriekš nebiju pamanījis. Nodomāju, ka varbūt, to saņēmis, viņš pazudīs. Es to viņam iedevu. Viņš to bez vārda runas paņēma un pazuda tādā ātrumā, kas mani pārsteidza.
Nākamajā rītā sapratu, kāpēc tā bija noticis. Dodoties nelielā iepirkšanās tūrē pa Frankfurtes lidostas veikaliņiem, atklāju, ka no mana maka pazudusi 10 eiro naudaszīme. 10 rūpiju naudaszīmei ir apmēram tāds pats izmērs un krāsa kā 10 eiro naudaszīmei. Šim nesējam patiešām tika dāsni atlīdzināts — tā viņam noteikti bija nedēļas peļņa — ja ne vairāk!
Šis piedzīvojums man atgādina, ka arī kristīgajā dzīvē mums jāpārbauda, ko mēs vieglu roku izņemam no „maka” un atdodam prom. Pārmaiņas ir labas un nepieciešamas gan katram cilvēkam atsevišķi, gan draudzei kopumā. Bet ne visas pārmaiņas ir labas. Mums jābūt konservatīviem tādā nozīmē, ka jāsaglabā viss, kas ir patiesi svarīgs.
Tas attiecas arī uz Svēto Rakstu pamatmācībām; žēlastība tās nemaina. Tas attiecināms arī uz Bībelē mācītajiem dzīves principiem — cieņu, uzticību, godīgumu, skaidrību un patiesumu. Un tas attiecināms arī uz dievkalpošanu: to vienmēr būtu jāraksturo godbijībai un pieklājībai.
Paturēsim labo un vērtīgo!
(Autors: Viljams Džonsons)
