Kā jums patiktu viena nedēļa bez būtiskām problēmām? Kaut vai viena diena? Bieži vien liekas, ka no rītiem vēl neesam paspējuši izkāpt no gultas, kad jau jāsāk risināt problēmas. Mēs varam pamosties saaukstējušies. Braucot uz darbu sāk līt, bet lietussargs aizmirsts mājās. Darba dienu sākam pilni apņēmības pabeigt darbu pirms svarīgā termiņa, kad izrādās kolēģis aizmirsis veikt kādu aprēķinu, kurš jāiekļauj piedāvājumā.
Dažas dienas šķiet īpaši paredzētas tā sauktā „Mērfija likuma” apstiprināšanai: „Viss, kam ir iespēja saiet grīstē, to arī izdara.” Bet kādēļ tam tā jānotiek? Kādēļ mēs nevaram piedzīvot to greznību – dzīvi bez problēmām?
Viena atbilde ir acīmredzama – Mēs esam tikai cilvēki, kuru „darba apraksta” daļa ir kļūdu izdarīšana. Dzīvojot mainīgā, neprognozējamā pasaulē, izbēgt no kļūdām nav iespējams. Bet, iespējams, ka problēmu iemesls ir dziļāks, iespējams, tās ir pat ieguvums.
Piemērus varam redzēt dabā: kāpurs instinktīvi izveido kokonu, bet, lai transformētos par tauriņu, tam jāatrisina problēma – jātiek ārā no kokona. Galdnieki var apliecināt – visizturīgākā koksne ir no koka, kurš audzis nelabvēlīgos apstākļos, kuri bremzējuši koka augšanu, tajā pat laikā to padarot ļoti stipru.
Daudzi no mums darbā ir atklājuši patiesību, ka vairāk iemācamies kļūdoties nekā gūstot panākumus. Kādu iemeslu pēc vieglāk ir atklāt kļūdas cēloņus, nekā konstatēt, kādēļ esam guvuši panākumus: „Es nepietiekami pastrādāju,” „Es palaidu garām svarīgu detaļu.” „Es nenovērtēju konkurenci vai par augstu novērtēju tirgu.” Bet, piedzīvojot panākumus, mēs varam nezināt, vai tā bija veiksme, vai atradāmies pareizajā laikā pareizā vietā, vai kāds cits no daudziem faktoriem, kuri ir ārpus mūsu kontroles.
Problēmas arī audzina raksturu, pat ja šajā procesā nepieciešama pazemība. Bībelē, Jaunajā Derībā, Romiešiem 12:3 mums teikts: “Tad nu es ieteicu ikvienam starp jums tās žēlastības vārdā, kas man dota: netiekties pāri noliktam, bet censties sevi apvaldīt saskaņā ar to ticības mēru, ko Dievs katram piešķīris.” Kad cīnāmies ar problēmām, tās mums atgādina par mūsu limitētajām spējām. Tās var arī izkliedēt mūsu ilūzijas par mūsu pašpietiekamību. Vai tās būtu veselības problēmas, finansiālas grūtības, nespēja pieņemt sarežģītu lēmumu, vai tikt galā ar lietām, kuras ir ārpus mūsu kontroles, mēs galu galā saprotam, ka mums nepieciešama palīdzība. Mēs to nevaram izdarīt vienatnē. Tādēļ, pārdomājot problēmu risinājumus, ņemiet vērā sekojošo:
Problēmas jāuzlūko no „gaišās” puses. Tā vietā, lai sūdzētos par problēmām, mums tās ir jāpieņem un jāmeklē iespēja gūt labumu, tās risinot. “… Mēs teicam sevi laimīgus arī savās ciešanās, zinādami, ka ciešanas rada izturību, izturība - pastāvību, pastāvība - cerību” (Romiešiem 5:3-4).
Problēmas var veicināt komandas darbu. Kopā sajūgti zirgi var pavilkt daudz lielāku vezumu nekā katrs atsevišķi. Līdzīgi, risinot problēmas, kopā var paveikt vairāk nekā pa vienam. “Un, ja kāds var vienu pārvarēt, tad divi taču var tam pretī stāties, un trīskārtēju auklu nevar tik drīz pārraut” (Salamans mācītājs4:12).
Problēmas var mūs tuvināt Dievam. Ja nav problēmu, mums liekas, ka varam visu. Sastopoties ar grūtībām, mūsu nepietiekamība kļūst acīm redzama. Šādi laiki mums var atgādināt par Dieva iejaukšanās nepieciešamību. “Tev pietiek ar Manu žēlastību; jo Mans spēks nespēkā varens parādās” (2. Korintiešiem 12:9).
Autors: Roberts Dž. Tamasi
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2011 / www.cbmc.lv.
