„Ne visi mēs mirsim, bet visi tiksim pārvērsti, piepeši, acumirklī, pēdējai bazūnei atskanot. Jo atskanēs bazūne, un mirušie tiks uzmodināti neiznīcībā, un mēs tapsim pārvērsti.” 1. Korintiešiem 15:51 52.
Nesen es izlasīju interesantu grāmatu — Rasela Mārtina sarakstīto „Bēthovena mati”. Daļa apraksta ir vēsturiska, daļa — pilna noslēpumainības, daļa satur kriminālistikas elementus. Darbā pētīti notikumi, kas saistīti ar izcilajam komponistam nogriezto matu šķipsnu dienās pēc viņa nāves.
Savā laikā Ludvigs van Bēthovens bija gluži kā mūzikas pasaules koloss. Viņa kompozīciju ietekme un vara bija tik liela, ka daži viņa laikabiedri un kolēģi apgalvoja, ka viņš nav cilvēks, ka viņā jaušams kas dievišķs.
Tomēr šis cilvēks, kurš radījis tik aizraujošu mūziku un kurš tika godināts tuvu un tālu, pēdējos 30 savas dzīves gados izjuta patiesas ciešanas. Šķita, ka viņš vienmēr bija sāpēs, viņam konstatēja gastrītu, dzelteno kaiti, iekšēju asiņošanu un galvassāpes. Vistraģiskākais bija, ka viņš pamazām sāka zaudēt dzirdi, līdz beigās kļuva pavisam kurls.
Varenākos darbus viņš komponēja, kad mūziku dzirdēja vien savā prātā. Viena no sāpīgākajām epizodēm norisinājās viņa komponētās un arī paša diriģētās monumentālās devītās simfonijas noslēgumā. Klausītāji, stāvēdami kājās, aplaudēja un veltīja māksliniekam skaļus uzslavas pilnus vārdus, bet Bēthovens to uzzināja vien tad, kad kāds viņu pagrieza ar seju pret klausītājiem.
1827. gadā, Bēthovenam atrodoties uz nāves gultas, pie viņa cieņu izrādīt ieradās kāds jauns ebreju jauneklis Ferdinands Hillers, kurš vēlāk kļuva par ievērojamu komponistu un mūziķi. Vēlāk, tāpat kā citi, arī viņš nogrieza slavenā komponista matu šķipsnu. Šī relikvija Hilleru ģimenē tika nodota no paaudzes paaudzē, līdz Otrā pasaules kara laikā tā nonāca pie kāda dāņu ārsta, kurš palīdzēja ebrejiem bēgt no nacistiem.
Vēlāk šo relikviju nopirka divi Bēthovena cienītāji. Pirms pāris gadiem, kad, izmantojot jaunākās metodes, šie mati tika pārbaudīti, tajos atklāja neparasti augstu svina koncentrāciju. Tādējādi tika atrisināta kāda mīkla. Visas šī varenā vīra kaites izraisīja saindēšanās ar svinu. Fascinējoša saikne ar pagātni.
Bet, kad Jēzus ieradīsies pēc saviem ļaudīm, Viņam nevajadzēs nedz matu šķipsnu, nedz kādu citu taustāmu pierādījumu no šīs dzīves. Pietiks ar Viņa — Radītāja — vārdu.
(Autors: Viljams Džonsons)
