„Es pateicos Dievam vienumēr jūsu dēļ par žēlastību, kas jums ir dota Kristū Jēzū, jo ar Viņu jūs esat kļuvuši bagāti visās lietās viscaur vārdos un atziņā.” 1. Korintiešiem 1:4 5.
Žēlastība ir kas vairāk par mums nepelnīti dāvāto Dieva labvēlību, kas mūs atpestī no pazušanas un nāves un nodrošina pestīšanu un dzīvību. Pieņemdami šo dievišķo dāvanu, mēs ieejam žēlastības valstībā. Mēs nokļūstam žēlastības stāvoklī, mēs stāvam žēlastībā (sk. Rom. 5:2; 1. Pēt. 5:12).
Kad dzīvojam žēlastībā, Kungs, kuram patīk dot, pār mums izlej garīgas svētības. Mēs kļūstam bagāti Viņā gan vārdos, gan atziņā. Viņš mūs nodrošina ar spējām, kas nepieciešamas Viņa kalpošanā. „Mums, pēc mums piešķirtās žēlastības, ir dažādas dāvanas.” (Rom. 12:6)
Draudze ir tik brīnišķīga! Lai gan tā var šķist vāja un nepilnīga, „tā ir kā Viņa žēlastības darbu skatuve, kurā Kungam patīk parādīt savu sirdi pārveidojošo spēku” („Apustuļu darbi”, 12. lpp. oriģ.). Tādu cilvēku sadraudzībā, kurus Dievs aicinājis iziet no pasaules, neatradīsim daudz pēc laicīgajiem standartiem slavenu vai ģeniālu ļaužu.
„Bet, kas ģeķīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā gudros; un, kas spēcīgs pasaulē, to Dievs ir izredzējis, lai liktu kaunā stipros; un, kas pasaulē zems un nicināts un kas nav nekas, to Dievs ir izredzējis, lai iznīcinātu to, kas ir kas; lai nekas, kas ir miesa, nelielās Dieva priekšā.” (1. Kor. 1:27 29)
Es pazīstu kādu vīru, par kuru var droši apgalvot, ka viņš ir kļuvis bagāts „vārdos un atziņā”. Doktora grādu viņš ieguva pasaulslavenā universitātē. Neskaitāmās valstīs viņš uzrunā tūkstošiem cilvēku lielas auditorijas, kā arī ieņem ļoti atbildīgu amatu. Tomēr, kad viņš kā pusaudzis sajuta Dieva aicinājumu kalpot un atsaucās uz to, daudzi, kas viņu pazina, par viņu šaubījās. Šis jauneklis stostījās — kā gan viņš jebkad spēs efektīvi darboties?
Bet Dieva Gars spēj pārvarēt dabas nepilnības. Arī Mozum bija problēmas ar valodu (2. Moz. 4:10), bet viņš kļuva par varenāko Vecās Derības vadoni.
Es izprotu Mozus un šī manis iepriekš minētā cilvēka sajūtas. Es kā pusaudzis biju ļoti kautrīgs. Jauniešu sanāksmēs es sēdēju aizmugurējās rindās, un, tuvojoties noslēgumam, vienmēr klusi pazudu. Kādu dienu, kad man palūdza ievākt ziedojumus, es gandrīz paģību!
Žēlastības bagātināti. Tas ir arī mans stāsts. Un, ja ļausit Dievam īstenot Viņa plānu jūsu dzīvē, Viņa žēlastība jūs sagatavos tādam uzdevumam, kuru šobrīd jūs pat nespējat iztēloties.
(Autors: Viljams Džonsos)
