Nesen es mūsu vietējā laikraksta nodaļā “Ticība” lasīju rakstu, kurā kāda ateiste aprakstīja savu ceļu meklējumos, kā iemācīt saviem bērniem būt “labiem” bez jebkādām atsaucēm uz Bībeli.
Skaidrojot savas apmācības pamatus, viņa minēja divus galvenos principus: „Izturies pret cilvēkiem tā, kā tu vēlies, lai viņi izturētos pret tevi. Un rīkojies pareizi pat tad, kad neviens tevi neredz.” Viņa aizmirsa minēt, bet varbūt to nezināja, ka abi šie principi atrodami Dieva Vārdā. Pirmais – Mateja 7:12, kur to saka Jēzus, un otrais - daļa no Jēzus sacītā tā sauktajā Kalna sprediķī, Mateja 6:1-4.
Autore turpināja atsaukties uz „būt labam” kā uz standartu, kā kaut ko dabīgu un automātisku, ja vien mēs vēlamies to darīt. Tomēr Jēzus Mateja 19:16-17 parāda šāda pieņēmuma dilemmu: "Un redzi, viens piegāja pie Viņa un sacīja: "Mācītāj, ko laba man būs darīt, lai es dabūtu mūžīgu dzīvību?" Un Viņš tam sacīja: "Ko tu Man jautā par to, kas labs; tik viens ir Labais. Bet, ja tu gribi ieiet dzīvībā, tad turi baušļus." "
Jēzus mācīja savus līderus – ļoti iespējams, prominentus biznesmeņus vai uzņēmējus savās pilsētās – ka labais galu galā nāk no attiecībām ar Dievu, nevis vienkārši no cēliem nodomiem. Problēma ir tā, ka pat tad, kad mēs cenšamies darīt labu, mēs nevaram būt pārliecināti par saviem motīviem. Kā Bībelē teikts: “Sirds ir ļaunprātīgi lokana pret visu, tā ir viltīga. Kas to var izdibināt?” (Jeremijas 17:9).
Piemēram, vai jūs vienmēr varat būt 100% pārliecināti, ka izdarot pakalpojumu klientam vai kolēģim, jūs to nedarāt, lai izpelnītos labvēlību vai nākotnē saņemtu atpakaļ līdzīgu laipnību? Tas, ko jūs darāt, var būt patiesi labs, bet jūsu motīvs, iespējams, ir gūt labumu arī sev.
Tāpēc apustulis Pāvils rakstīja: “Nav neviena, kas dara labu, it neviena” (Romiešiem 3:12). Viņš neteica, ka mēs neviens nevaram izdarīt neko labu, tikai to, ka pat mūsu labākos pūliņus var aptumšot grēks, kuru Bībele definē kā sacelšanos pret Dievu un tiekšanos kalpot sev un sekot savām interesēm.
Ir tie, kuri pastāv uz to, ka cilvēce ir pamatā laba, un ļaunums ir novirze no cilvēkiem raksturīgā. Bet, ja mēs esam godīgi, mums jāatzīst, ka nereti, par spīti mūsu labākajiem nodomiem, mēs darām lietas, kuras apzināmies kā sliktas, vai arī darām labas lietas nepareizu motīvu vadīti.
Vai tas nozīmē, ka darīt labu, vienalga darbā vai mājās ir bezjēdzīgi? Nepavisam nē. Mums vienkārši jāzina labā avots. Kā Jāņa evaņģēlijā 15:5 apgalvo Jēzus: “…Bez Manis jūs nenieka nespējat darīt.” Viņš sacīja, ka patiess labums, pašlabuma nesamaitāts, mūsu dzīvēs var tikt sasniegts un darboties vienīgi Dieva spēkā.
Būt labam un darīt labu ir izcils un vēlams standarts mums ikkatram, kamēr vien atceramies, ka labā pamatā ir Dieva baušļi. Pat, ja citi Viņu neatzīst un nepagodina par to.
Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2010 / www.cbmc.lv.
