21.10.10

Kristieši

Veselu gadu viņi pulcināja draudzi un daudzus mācīja; un Antiohijā vispirms mācekļus sauca par kristiešiem.” Apustuļu darbi 11:26.

Kristīgās draudzes aizsākumi meklējami Jeruzalemē, bet par kristiešiem pirmoreiz cilvēkus nodēvēja vairākus gadus vēlāk, vietā, kas atradās tālu no Jeruzalemes. Ļoti ticams, ka vārds „kristietis” sākumā bija nievājošs apzīmējums, ar kādu apzīmēja Jēzus sekotājus.

Jēzus dzīves laikā tos, kas Viņu pieņēma, dēvēja par sekotājiem, kas ir burtiskais vārda „māceklis” tulkojums. Droši vien Jēzus sevi vairījās saukt par „Kristu” (ebreju vārda „Mesija” grieķiskais tulkojums), jo tas cilvēkiem asociējās ar populāro uzskatu par politisku vadītāju, kas tautu atbrīvos no romiešu gūsta.

Šķiet, ka pēc Jēzus augšāmcelšanās tos, kas piedalījās plaukstošajā kustībā, parasti dēvēja par „Ceļa” sekotājiem (Ap. d. 9:2; sk. arī Ap. d. 19:9, 23; 22:4; 24:14, 22). Tiek pieņemts, ka šis apzīmējums radās no Jēzus vārdiem: „Es esmu ceļš.” (Jāņa 14:6) Jēzus sekotājus arī dēvēja par nacariešu sektu (Ap. d. 24:5).

Apzīmējums „kristietis” radies, grieķu vārdam „Hristos” („Kristus”) pievienojot latīņu galotni. Gandrīz droši varam apgalvot, ka Jēzus sekotāji neizdomāja vārdu „kristieši”, tas, visticamāk, bija pagānu izteikts pazemojums. Ebreji to nebūtu lietojuši, jo burtiski tas nozīmē „Mesijas sekotāji”, bet viņi neticēja, ka Jēzus ir Mesija.

Jaunā reliģija dziļi iesakņojās tieši pagānu pilsētā — Antiohijā. Cik noprotams, ticīgie bieži Jēzu dēvēja par Kristu, tādēļ viņu neticīgie kaimiņi no šī vārda izveidoja nicinošu apzīmējumu.

„Šo vārdu tiem deva tādēļ, ka Kristus bija viņu sludināšanas, mācību un sarunu galvenais temats. [..] Tiešām, pagāni tos varēja saukt par kristiešiem, jo tie sludināja Kristu un savas lūgšanas Dievam pienesa Viņa vārdā. [..] Un tas bija pats Dievs, kas tiem deva nosaukumu „kristieši”. Šajā ķēnišķīgajā vārdā var saukties visi, kas pievienojas Kristum.” (E. Vaita, „Apustuļu darbi”, 100. lpp.)

Tātad tas, ko pagāni uzskatīja par nievājošu iesauku, izrādījās ar dievišķu svētību un nolūku.

Kopš Antiohijas laikiem daudz kas noticis. „Kristieši” ir izraisījuši neskaitāmus karus. Tik daudz asinsizliešanas. Ir tik skumji redzēt, kā šis karaliskais vārds ir ticis degradēts. Gan tad, gan tagad.

Vai es esmu kristietis – kristietis šī vārda patiesajā nozīmē?

(Autors: Viljams Džonsons)