„Dievs, esi man grēciniekam žēlīgs!” Lūkas 18:13
Lasot līdzību par farizeju un muitnieku, mēs bieži neievērojam kraso pretstatu, kādā Jēzus šos abus cilvēkus nostādīja. Parasti tikai secinām, ka viens no viņiem ir reliģiozs cilvēks, turpretim otram ar reliģiju nav nekāda sakara.
Izraudzīdamies šos divus personāžus, Jēzus vēlējās parādīt daudz vairāk. Jēzus laikā farizeji sevi uzskatīja par tautas vissvētākajiem, apzinīgākajiem cilvēkiem. Viņi neiesaistījās augsto priesteru darbā. To kontrolēja saduķeji un padarīja par politiskās varas bāzi. Saduķeji neticēja eņģeļiem vai augšāmcelšanai no mirušajiem un par inspirētām uzskatīja tikai pirmās piecas Bībeles grāmatas — Toru. Turpretī farizeji stingri ievēroja gan rakstiskos, gan mutiski nodotos tradīciju likumus.
Jēzus laikā tika uzskatīts: ja kāds vispār tiktu glābts, tad pirmkārt tie būtu farizeji. Tādēļ Jēzus pirmo savas līdzības varoni izvēlējās no reliģiskās piramīdas augšgala. Kā otro viņš izvēlējās muitnieku. Tauta muitniekus ienīda par viņu sadarbību ar romiešiem un uzskatīja tos par nodevējiem. Romieši paši nodokļus neievāca — šo darbu viņi uzticēja ebreju aģentiem. Parasti šie aģenti bija visnotaļ negodīgi: viņi iekasēja visu, ko vien no cilvēkiem varēja izspiest.
Vai tagad redzat līdzībā atainoto radikālo pretstatu? Pirmais personāžs simbolizē cilvēkus, kuri tika uzskatīti par labākajiem mūžīgās dzīves kandidātiem, bet otrs - tos, kuriem, pamatojoties uz tā laika uzskatiem, šāda iespēja būtu liegta. Mūsdienās atbilstošs pāris varētu būt bīskaps un bezpajumtniece.
Bet beigās viss tika pavērsts otrādi. Kandidāts ar vismazākajām izredzēm devās mājup „attaisnots”, kas nozīmē, ka Dieva acīs viņš bija taisns. Un otrs devās mājās tāds pats, kā bija ieradies Templī — kā grēcinieks, kuram nepieciešama glābšana.
Kāda bija atšķirība? Tikai viens no viņiem atzina savu patieso stāvokli. Tikai viens no viņiem sevi nodeva Dieva žēlastībai. Un tikai šis viens atrada pestīšanu.
Dvēselei, kura apzinās savu vajadzību un sauc uz Dievu, žēlastība plūst nebeidzami un bez maksas.
(Autors: Viljams Džonsons)
