„Jo visi ir grēkojuši, un visiem trūkst dievišķās godības. Bet Dievs Savā žēlastībā tos taisno bez nopelna, sagādājis tiem pestīšanu Jēzū Kristū.” Romiešiem 3:23 24.
Šī brīnišķīgā Rakstu vieta miniatūrā ataino mūsu glābšanas stāstu. Tajā apkopota cilvēces dilemma, kā arī Dieva apbrīnojamā iniciatīva mūs glābt un visbeidzot tas, kā šī pestīšana tika darīta iespējama.
Visi ir grēkojuši; visiem trūkst dievišķās godības. Mēs esam kļūdījušies, pieļāvuši lielas kļūdas. Mums ir lielas nepatikšanas. Tieši ar to šis stāsts sākas — kur tam vienmēr būtu jāsākas —, jo tā ir patiesība par mums.
Pirms labās vēsts par Dievu nāk sliktās ziņas par mums. Vārds „grēks”, lai gan īss, tomēr ir ļoti spēcīgs! Tas izstaro neizdošanos, vainu, kaunu un izmisumu. Bībelē minēti dažādi vārdi, lai aprakstītu mūsu izmisīgo nepieciešamību pēc palīdzības no ārpuses. Grēks nozīmē aizšaut garām mērķim — šaut ar bultu un netrāpīt. Grēks nozīmē būt „nepietiekamiem”. Grēks ir nepaklausība. Grēks ir izkropļojums, labā un taisnā sagrozīšana. Grēks ir pretestība. Un grēks ir arī nolaidība, nespēja rīkoties pareizi.
Dievs radīja nevainojamus cilvēkus pēc savas līdzības. Bet mēs izvēlamies iet savu ceļu un visu sabojāt. Tagad esam pazuduši, bezcerības mākti. Mēs Dieva varenībai neesam pietiekami labi. Un katrs, kurš domā citādi, vienkārši neizprot mūsu Radītāja svētumu.
Bet tagad labā vēsts: Dievs visus „taisno bez nopelna”. Šo frāzi raksturo mums katram ļoti pazīstama aina. Ir tiesa, un mēs tiekam tiesāti. Tiek pasludināts spriedums: „Apsūdzētais tiek atzīts par vainīgu.” Vainīgi par visa sabojāšanu, par to, ka mums trūkst dievišķās godības. Bet tad ierunājas Tiesnesis: „Ļaujiet šim cilvēkam iet brīvībā! Viņš tiek attaisnots, viņa noziegumi dzēsti. Manās acīs viņš nekad nav grēkojis!”
Tā ir žēlastība. Nenovērtējama dāvana. Atbrīvoti! Kā gan Dievs to spēj? Vai tad Viņš nav taisnības Dievs?
Jā, Viņš ir taisnības Dievs. Viņš mūs „taisno bez nopelna, sagādājis tiem pestīšanu Jēzū Kristū” (24. pants). Viņš tik ļoti mīlēja šo pasauli, ka atdeva savu vienpiedzimušo Dēlu, lai visi, kas Viņam tic, nemirtu, bet iegūtu mūžīgo dzīvību.
Jēzus ieņēma mūsu vietu. Viņš, kurš ir bezgrēcīgs, iestājas par mums. Viņš paņem mūsu grēkus un ciešanas, mūsu salauzto un pazudināto dzīvi un nodrošina mūs ar savu nevainojamo dzīvi.
Apbrīnojama apmaiņa! Tā ir žēlastība, brīnišķīga žēlastība. Lai slavēts Viņa vārds!
(Autors: Viljams Džonsons)
