„Tātad vēl atliek svēta dusa Dieva tautai.” Ebrejiem 4:9.
Sabats ir žēlastības diena. Tā ir Dieva mīlestības dāvana mums šajā haotiskajā, ātru skrējienu un stresa laikmetā. Viņš, kurš zina, kas mums ir vislabākais, kas mums nepieciešams, lai atkal taptu veseli, savā mīlošajā gudrībā jau radīšanas laikā atlicināja mums šo 24 stundu periodu.
Pēdējos gados vērojama interesanta attīstība, ka daudzi cilvēki no jauna atklāj sabata nozīmīgumu. Atrodot šo sen aizmirsto dārgumu, ebreji, kas uzauguši sekulārā vidē, kuru ģimenes jau sen atmetušas sabata ievērošanas tradīcijas, saprot, ka tas ir tieši tas, kas viņiem nepieciešams, lai saturētu laulību un ģimeni, kā arī atrastu dvēseles mieru. Daudzi kristieši — daži individuāli, citi kopā ar veselām draudzēm — ir pārgājuši uz sabata kā savas svētās dienas ievērošanu. Gadu gaitā svētdiena ir zaudējusi savu nozīmīgumu. Lielākajai daļai cilvēku, kas tajā dienā apmeklē baznīcu, tas nav svēts laiks. Parasti pēc dievkalpojuma viņi dodas uz restorānu, bet pēc tam vēro beisbola vai futbola spēli.
Bet jau no iesākuma Dieva plāns bija tāds, lai sabats, kuru Viņš iedibināja kā septīto dienu — nevis vienkārši dienu, nevis tikai septīto daļu no visas nedēļas —, tiktu pieminēts kā svēts laiks (2. Moz. 20:8). Tas nozīmē visas 24 stundas. Tieši to Dievs norādīja; tieši tas mūsu prātam un ķermenim ir nepieciešams.
Šo 24 stundu ievērošana — no saulrieta līdz saulrietam, saskaņā ar Bībeles mācību, — mums palīdz sakārtot arī savas prioritātes. Šis laiks norāda, ka nekas nav svarīgāks par Dievu — ne darbs, ne bauda, ne bizness, ne ceļojumi. Šis ir īpašs laiks. Tas ir īpaši nošķirts laiks, laiks, kuru Dievs nozīmējis, lai mēs veltītu Viņam.
Vēstulē ebrejiem autors apspēlē vārdu „dusa” jeb atpūta, kas mūsdienās cilvēkiem noteikti saistās ar ko ļoti patīkamu. Šo apzīmējumu viņš pirmo reizi attiecina uz 12 tuksnesī klejojošajām ebreju ciltīm: tām atpūta būtu Kānaānā, kur viņi apmestos uz dzīvi un vairs neklejotu (Ebr. 3:11, 18). Tad viņš pievēršas ticīgajiem kristiešiem, kuriem patiesībā raksta, un attiecina šo vārdu uz glābšanu Jēzū — uz žēlastību (Ebr. 4:3). Viņš šo vārdu nedaudz papildina, radot apzīmējumu: „svēta dusa”.
Sabatam tiešām ir augsta vērtība! Sabata dusa ir kā piemērs tam, kā mēs varam atpūsties mūsu Glābējā Jēzū. Patiešām — žēlastības diena!
Autors: Viljams Džonsons
