30.9.10

Dusmīgais Kristus

Un Viņš tos uzlūkoja visapkārt ar dusmību, un, viņu sirds cietības dēļ noskumis, Viņš tam cilvēkam saka: „Izstiep savu roku!” Un tas to izstiepa, un viņa roka atkal kļuva vesela.” Marka 3:5.

Pēdējo gadu laikā izplatījies mīts, ka reliģija domāta tikai vājajiem, kas paši nespēj tikt ar sevi galā, ka Jēzus atņem dzīvesprieku. Ir psihologi, kas uzsver, ka spēcīgi cilvēki visu var paveikt pašu spēkiem un ka īstiem vīriem un sievām Jēzus nav nepieciešams kā paraugs. Deviņpadsmitā gadsimta dzejnieks Svinbērns šo attieksmi aprakstījis rūgtiem vārdiem:

„Ak, bālais galilieti, tu esi uzvarējis; no tavas elpas pasaule vērtusies pelēka...”

Šī Jēzus karikatūra ir pretrunā ar to, kā Viņš tiek ainots Evaņģēlijos. Kāda tipa cilvēks spētu no Tempļa izdzīt dzīvniekus, apgāzt tirgoņu galdus un aizsūtīt projām naudas iekasētājus? Manuprāt, tā nav vāja cilvēka rīcība!

Vai jūs kādreiz esat domājuši, kāpēc reliģiskās institūcijas vēlējās no Viņa atbrīvoties, kas viņiem arī ar laiku izdevās? Jo Viņš apdraudēja to pozīcijas un autoritāti! Viņiem Jēzus šķita liela politiska problēma.

Šīsdienas Rakstu vietā lasām, kā Jēzus dusmojas. Vai tas jūs pārsteidz? Vai žēlastība un dusmas ir pretstati? Ir dažāda veida dusmas. Parasti mēs sadusmojamies, ja kāds ievainojis mūsu patmīlību. Mēs reaģējam, aizsargājot savu lepnumu. Mūsu dusmas ir egoistisks pašaizsardzības mehānisms.

Arī Jēzus dažreiz sadusmojās, bet citādākā veidā. Ieraudzījis, ka tirgoņi un naudas iekasētāji lūgšanu namu pārvērtuši par peļņas gūšanas vietu, Viņš iedegās dusmās. Kādu sabatu Viņš ieradās sinagogā un sastapa vīru ar paralizētu roku. Viņš ātri saprata, ka reliģiskie vadītāji Viņu vēro, vai Viņš šo vīru dziedinās. Viņš atkal iedegās dusmās. Liekuļi!

Draugi, Jēzus sekotāji, es ceru, ka arī jūs dusmojaties. Ceru, ka, lasīdami vai dzirdēdami par bērniem, kas cietuši no vardarbības, jūsos iedegas taisnīgas dusmas, ka jūs ne sevis, bet gan viņu dēļ dusmojaties, uzzinādami, ka vājajiem un bezspēcīgajiem liegts taisnīgums.

Žēlastība reizēm padara mūs dusmīgus.

(Autors Viljams Džonsons)