„Viņā mums dota pestīšana Viņa asinīs, grēku piedošana pēc Viņa bagātās žēlastības.” Efeziešiem 1:7.
2005. gada sākumā Losandželosā notika traģiska vilciena avārija. Kāds pašnāvnieks uz vilciena sliedēm novietoja savu sporta automobili. Tomēr viņš pēdējā brīdī pārdomāja, pametot automašīnu uz sliedēm īsi pirms brīža, kad tajā ietriecās Metrolink vilciens, kurš nogāja no sliedēm un sadūrās ar vēl vienu Metrolink vilcienu. Šīs bezatbildīgās rīcības dēļ vienpadsmit cilvēki zaudēja dzīvību un apmēram 200 tika ievainoti.
Džons Fips strādāja Burbankas kosmosa iekārtu rūpnīcā. Parasti viņš ar šo vilcienu nebrauca, tomēr tajā rītā viņam bija paziņots, ka darbā jāierodas agrāk. Viņš iekārtojās vagona otrajā stāvā un aizmiga. Pēkšņi viņš atmodās, izdzirdējis neizturamas skaņas. Atvēris acis, Fips sev visapkārt ieraudzīja sadauzītā vilciena paliekas. Viņš pieskārās savam pakausim un pamanīja, ka rokas ir klātas asinīm.
Vīrietis sauca pēc palīdzības, bet neviens neatbildēja. Gruvešos ieslodzīts, viņš sāka dziedāt: „Kādēļ es, Kungs?” — un gaidīja ierodamies glābējus. Tad viņš izstiepa roku un pieskārās krēslam, atstājot uz tā asiņainu plaukstas nospiedumu. Pēkšņi viņš saprata: viņš mirs. Viņš nolēma savai sievai Leslijai un bērniem atstāt pēdējo vēstījumu. Uz kāda netālu esoša vilciena sēdekļa viņš ar savām asinīm uzrakstīja: „Es mīlu savus bērnus. Es mīlu Lesliju.”
Pirmais pie Fipsa nonāca un viņa asiņaino vēsti atklāja ugunsdzēsēju kapteinis Roberts Rosario. Vēlāk viņš stāstīja: „Pildot darba pienākumus, esmu redzējis daudz šaušalīgu skatu, bet šis mani aizkustināja. Tobrīd vienīgais, ko spēju iedomāties, bija: man tas jāpasaka viņa sievai un bērniem.”
Džons Fips izdzīvoja. Vairākas dienas vēlāk viņš, balstīdamies uz kruķiem, ieradās preses konferencē un pieteica sevi kā mīlestības vēsts autoru. Presei viņš stāstīja: „Nezinu, kādēļ tā rīkojos. Nedomāju, ka viņi to jebkad redzēs.” Manuprāt, tas viņa rīcību padara vēl skaistāku — gaidīdams nāvi, viņš atstāja vēsti, kas vienkāršā veidā pauda mīlestību, kuru viņš jūt.
Pirms divtūkstoš gadiem vēl kāds atstāja savām asinīm rakstītu mīlestības vēsti. Netālu no Jeruzalemes vārtiem tika sists krustā Jēzus. Viņš bija atstājis drošāko vietu Visumā, pašu Debesu valstību, lai sevi identificētu ar šausminošas globālas vilciena katastrofas upuriem un mirdams nodrošinātu mums glābšanu, piedošanu un dzīvību.
Jēzus asinīm rakstītā vēsts ir: „Es tevi mīlu,” un tad Viņš pieraksta klāt tavu un manu vārdu.
Autors: Viljams Džonsons
