Daudzu korporāciju personāla vadības jomā pieņemta prakse ir katru gadu atlaist 10 % mazāk ražīgo darbinieku. Kaut arī tas var likties ļoti efektīvs paņēmiens, lai atbrīvotos no vājākajiem, tas tomēr neatspoguļo dažus ļoti svarīgus vadības faktorus, tādus kā slikts menedžments un kļūmes, kad labiem darbiniekiem liek darīt darbus, kuriem tie nav piemēroti.
Mēdz teikt, ka jebkurš var atlaist darbiniekus; laba menedžera - īsta līdera – pazīme ir spēja atklāt cilvēku stiprās puses un talantus un spēja tos pilnveidot par izciliem komandas biedriem, ievietojot tos amatos, kuros tie gūst panākumus.
Pārāk bieži menedžeri cilvēkus, kas pie tiem strādā, uztver kā lietas, tikai darbarīkus savu korporatīvo mērķu sasniegšanai. Tajā pašā laikā līderi saprot svarīgo vadības atbildību, kas tiem ir uzticēta – ar cilvēkiem sazināties gudrā un rūpīgā manierē. Bībelē bieži ir izmantota metafora ar ganiem, kas gana savas aitas.
Rūpēties par aitām. Piemēram, Vecajā Derībā ir teikts: “Uzraugi savus sīklopus un rūpējies par saviem ganāmiem pulkiem… tavi jēri tevi ģērbj, un tavi āži tev sagādā naudu, par ko nopirkt tīrumu” (Salamana pamācības 27:23-26). Citiem vārdiem sakot, ja jūs veltīsiet tiem, kuri jums uzticēti, patiesas rūpes, jūs atpakaļ saņemsiet pilnvērtīgu atdevi.
Neizmantot ļaunprātīgi aitas. Pravieša Ecēhiēla grāmatā Dievs aicina Savus ļaudis vadīt kā ganiem, nevis kā tirāniem: "Cilvēka bērns, sludini pret Israēla ganiem, saki šiem ganiem: tā saka Dievs Tas Kungs: bēdas Israēla ganiem, kas ganījuši tikai paši sevi! Vai ganiem nebija avis ganīt? Jūs viņu pienu gan dzerat, ar viņu vilnu ģērbjaties un kaujat taukās, bet jūs avis neganāt. Vājās jūs nekopjat un nespēcināt, slimās nedziedināt, ievainotās nepārsienat, izklīdušās nesadzenat kopā, pazudušās nemeklējat, bet ar tām rīkojaties varmācīgi un nežēlīgi" (Ecēhiēla 34:2-4).
Sekot aitām līdzi. Jaunajā Derībā Jēzus runā par katras atsevišķas aitas vērtību, pat tās, kura nomaldījusies no ganāmpulka: “Kā jums šķiet? Ja kādam cilvēkam ir simts avju un viena no tām nomaldās, vai viņš neatstās tās deviņdesmit deviņas kalnos un neies meklēt to, kas nomaldījusies? Un, ja viņam laimējas to atrast, patiesi Es jums saku: viņš vairāk priecājas par to nekā par tām deviņdesmit deviņām, kas nav nomaldījušās” (Mateja 18:12-13).
Vadīt aitas. Citā vietā Jēzus norāda uz gana analoģiju ar Sevi, uzsverot nesavtīgumu un ziedošanos, kas piemīt patiesam līderim: “ES ESMU labais gans. Labais gans atdod savu dzīvību par savām avīm. Derētais gans, kas nav īstais, kam avis nepieder, redzēdams vilku nākam, atstāj avis un bēg, - un vilks tās nolaupa un izklīdina, jo viņš ir derēts gans un avis viņam nerūp. ES ESMU labais gans; Es pazīstu Savas avis, un Manas avis Mani pazīst. Itin kā Tēvs pazīst Mani, Es pazīstu Tēvu; un Es atdodu Savu dzīvību par Savām avīm” (Jāņa 10:11-15).
Barot aitas. Savu zemes gaitu noslēgumā Jēzus atbildību par Savām „aitām” deleģēja Savam māceklim Pēterim, sakot viņam trīs reizes: “Gani Manus jērus… Gani Manas avis… Gani Manas avis” (Jāņa 21:15-22).
Vēstījums ir ļoti skaidrs: Ja jūs vadāt cilvēkus – mīliet viņus kā personības, līdzīgi kā dedzīgs gans, nevis izturaties pret tiem kā darbarīkiem, kurus var izmest, kad tie vairs nav vajadzīgi.
Autors: Riks Bokss (Rick Boxx)
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2010 / www.cbmc.lv.
