Pirms vairākiem gadiem pamodos naktī divos un jutu, kā man pāri veļas vientulības viļņi. Tās bija nepieredzētas sajūtas un emocijas. Mariona, mana sieva, ar ko biju kopā nodzīvojis 53 gadus, mira slimnīcā, ciešot no Alcheimera slimības komplikācijām. Seno laiku rakstnieks izteica manas “kausējamās krāsns” izjūtas Psalmos:
"Es esmu kā purva dumpis tuksnesī, kā apogs drupu kaudzēs. Es esmu bez miega un sēžu kā vientulis putns uz jumta" (Psalmi 102: 7, 8).
Es jutos izolēts, tālu no draugiem, tukšuma un zaudējuma pārņemts. Kā kāds ir teicis: “Vientulība angļu valodā ir visgraujošākais vārds. Tas liekas pilnībā atbalso savas bēdas.” Turot kafijas tasi, sēdēju tumsā savā studijā, kur parasti savā klusajā laikā baudīju vienatnību ar Dievu. Šoreiz tas bija pilnīgi savādāk. Es jutos pilnīgi viens, atvienots no jebkura veida attiecībām.
Ir ļoti būtiska atšķirība: Vientulība ir uzspiesta, negribēta. Vienatne ir brīvprātīga un apzināti izvēlēta. Vientulība vienmēr ir negatīva, vienatne ir pozitīva un atjaunojoša.
Vientulība izraisa depresīvas emocijas. Vienatne bieži rada iedvesmu. 112. Psalms uzsver šo atšķirību:
Piemēram, ko dara melanholisks purva dumpis tuksnesī? Viņa vieta ir pie ūdens!
Ko dara vientulīgs apogs drupās? Šim naktsputnam patīk koki un mežs.
Un ko dara smagi cietušais putns uz mājas jumta (Bībelē angļu valodā šeit minēts zvirbulis)? Šis putns ir ļoti sabiedrisks. Kur ir cilvēki un ēkas, mēs varam redzēt šo bara radījumu. Vai viņš zaudējis draugu? Slims? Sava bara negribēts?
Visi trīs putni attēloti izrauti no to ierastās vides. Ir saprotams, ka katrs no viņiem var justies atšķirts un vientuļš. Mēs Rakstos redzam šādus piemērus ar cilvēkiem, kuri bija vieni, tomēr ne vienatnē: Jēkabs cīnoties ar Dievu, Mozus tuksnesī, Elija Karmela kalnā, Ījabs savā pelnu kaudzē, Jona zivs vēderā, Jeremija cisternas dibenā, Jēzus Golgatā. Vispilnīgāk vientulības sajūtu izsaka Jēzus, kad jautā Savam Tēvam: “Mans Dievs, kāpēc Tu esi Mani atstājis?" (Mateja 27:46).
73. Psalmā Asafs, ķēniņa Dāvida dziesminieks un kora vadītājs apraksta savu garīgo cīņu ar dzīves netaisnības sajūtu. Viņš raksta, atbildot uz savu vilšanos un ticības krīzi. Šis psalms sniedza man mierinājumu manā nelaimē un vientulībā. Tas deva sekojošus solījumus:
Dieva klātbūtni: "Bet pie Tevis es palieku vienumēr, Tu mani turi pie manas labās rokas" (Psalmi 73:23).
Dieva vadību un aizsardzību: "Tu mani vadi pēc Sava prāta…" (Psalmi 73:24).
Dieva personu: "Kad Tu esi mans, tad man nevajag ne debess, ne zemes?" (Psalmi 73:25).
Iespējams jūs šobrīd piedzīvojat dziļu vientulību savā darbā vai mājās. Varbūt jūtaties atšķirti vai pamesti, bez draugu atbalsta. Šādās reizēs atceraties Dieva apsolījumu Saviem bērniem: "Es tevi neatstāšu un tevi nepametīšu" (Ebrejiem 13:5).
Autors: Roberts D. Fosters
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2010 / www.cbmc.lv.
