„Bet mēs redzam Jēzu, kas īsu laiku bija padarīts mazāks par eņģeļiem, nāves ciešanu dēļ ar godu un slavu vainagotu, lai Dieva žēlastībā būtu baudījis nāvi par visiem.” Ebrejiem 2:9.
Ko apustulis domāja, sacīdams, ka Jēzus ir „baudījis” nāvi? Kristietības agrīno gadsimtu slavenais sludinātājs Hrizostoms šos vārdus pasniedza intriģējošā veidā. Viņš Jēzu pielīdzināja ārstam, kurš, lai iedrošinātu savu pacientu iedzert rūgtas zāles, arī pats tās nedaudz nobauda. Hrizostoms bilda, ka Jēzus piedzīvoja pietiekami daudz nāves rūgtuma, lai zinātu, kā tas patiesībā ir.
Hrizostoms bija izcils sludinātājs, bet viņš pārprata šo Rakstu vietu. Jēzus ne tikai nogaršoja nāves rūgtumu — viņš izdzēra visu nāves kausu. Sacīdams „baudījis”, apustulis cenšas parādīt, ka Jēzus patiešām nomira, patiešām piedzīvoja nāvi.
Iedomājieties Viņu Ģetzemanes dārzā, kad Viņš saraujas, gaidīdams noliegšanu, apspļaudīšanu un sišanu, it īpaši zudušo iespēju redzēt Tēva seju, kad Viņš karājas pie krusta Golgatā.
Iedomājieties Viņu izmisīgi lūdzam, lai tiktu rasts kāds cits veids. Iedomājieties Viņa sāpju pilno saucienu: „Mans Tēvs, ja tas var būt, tad lai šis biķeris iet Man garām, tomēr ne kā Es gribu, bet kā Tu gribi.” (Mat. 26:39)
Taču tas nebija iespējams, vismaz ne tad, ja Viņš vēlējās atgūt pasauli Dievam. Tādēļ Viņš devās pie krusta, vienatnē nomira, nomira par visiem. Viņš baudīja nāvi — ne tikai fizisku nāvi, bet arī šausmas, kas ir atšķirtība no Dieva. Bībelē tā tiek dēvēta par „otro nāvi” (Atkl. 20:6).
Apustulis apgalvo, ka Jēzus nāvi baudīja „Dieva žēlastībā”. Manuprāt, tas ir dīvains salikums — Dieva žēlastība ļauj Jēzum nomirt pie krusta. Lai gan lielākajā daļā seno manuskriptu rakstīts tieši tā: „Dieva žēlastībā,” — dažos visvecākajos manuskriptos atrodams satraucošs variants. Tur rakstīts nevis: „Dieva žēlastībā”, bet: „bez Dieva”.
Šīs izmaiņas iespējams veikt, apmainot vien divus grieķu alfabēta burtus. Šķiet, ka kāds rakstvedis apmēram otrajā gadsimtā, pārrakstot tekstu, izmainīja dažus burtus. Iespējams, ka viņam bija pārāk nesaprotama doma par Jēzus miršanu „bez Dieva”, tādēļ viņš to izmainīja uz: „Dieva žēlastībā”.
Bet Jēzus tiešām nomira, juzdamies pilnīgi viens, pilnībā pamests. Viņš sauca: „Mans Dievs, Mans Dievs, kāpēc Tu esi Mani atstājis?” (Mat. 27:46)
Kāds varens Glābējs, kurš mūsu labā tik daudz paveicis!
(Autors: Viljams Džonsons)
