„Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi.” (Mateja 5:5)
Šīs Rakstu vietas parastais tulkojums: „Svētīgi lēnprātīgie, jo tie iemantos zemi,” — veicinājis jokus un zaimošanu. Pasaulē, kuru pazīstam, lēnprātīgie neko nesaņem; viņi tiek samīti. Cilvēki augstu vērtē uzstājīgumu un agresivitāti. Cilvēki lēnprātību ienīst, jo tā, viņuprāt, ir vājuma izpausme.
Bet, raugoties no bibliskā skatījuma, no žēlastības skatījuma, lēnprātība nav vājība. Vecās Derības izcilākā personība bija Mozus, kurš tika uzskatīts par lēnprātīgāko personu uz zemes (4. Mozus 12:3). Un Jaunās Derības centrā ir Jēzus Kristus, kurš nesaglabāja dievišķo statusu, bet kļuva par cilvēku un „pazemojās, kļūdams paklausīgs līdz nāvei, līdz pat krusta nāvei” (Fil. 2:8).
Uzskats, ka lēnprātība nozīmē gļēvumu, ir pilnīgi nepareizs. Lēnprātīgs cilvēks ir nevis nulle, bet gan stipra personība, kura var sasniegt tikpat daudz kā Mozus, kurš savus cilvēkus izveda no gūsta, vai Jēzus, kurš izglāba visu cilvēci.
Jo vairāk cilvēks atbrīvojas no sava es, no lepnuma un ambīcijām, tieksmes pēc slavas un sasniegumiem, jo vairāk Dievs viņu var izmantot, lai paveiktu lielas lietas. Tas nozīmē, ka būt lēnprātīgam ir būt pārākam.
„Cilvēciskā daba vienmēr ir gatava ar citiem strīdēties, bet, kas no Kristus mācījies, tas ir brīvs no paša „es”, no lepnības un valdīšanas kāres, viņa dvēselē ir miers, jo viņš savu es ir nodevis Svētajam Garam. Tad mēs nebūsim norūpējušies par augstākas vietas iegūšanu, mēs nevēlēsimies pievērst sev citu uzmanību, bet sapratīsim, ka mūsu augstākā vieta ir pie Pestītāja kājām. Mēs skatāmies uz Jēzu, gaidām, lai Viņa roka mūs vada, un klausām Viņa balsij.” („Kristus kalna svētruna”, 15. lpp. oriģ.)
Tas nozīmē patiesi apzināties savas stiprās un vājās puses un būt apmierinātiem ar to, kādi esam. Mūsu pašapziņa vairs nav atkarīga no tā, ko darām, bet gan no tā, kas esam, jo mēs esam Dieva dēli un meitas.
Dievam mēs esam nenovērtējami dārgi. Un, galu galā, lēnprātīgie tiešām iemantos zemi. Ne tikai labāko zemi, uz kuru dodamies, bet jau tagad saņems žēlastības valstības bagātības — visu, ko nevar nopirkt par naudu.
(Autors: Viljams Džonsons)
