„Iesākumā bija Vārds, un Vārds bija pie Dieva, un Vārds bija Dievs.” (Jāņa 1:1)
Noslēpumainais, intriģējošais, dziļais Jāņa evaņģēlija ievads saista mūsu uzmanību. Valoda pati par sevi ir vienkārša, bet tā mūs aizrauj lidojumā.
Tā ir dziesma, kas atbalsojas no mūžības.
„Iesākumā...” Prātā atgriežamies pie Bībeles pirmajiem vārdiem: „Iesākumā Dievs radīja debesis un zemi.” (1. Moz. 1:1) Tomēr šis evaņģēlijā minētais iesākums sniedzas laikā vēl pirms zemes dzimšanas, pirms saules sistēmas izveides, pirms pasaules eksistences, pirms Visuma eksistences, pirms laika, pirms visa — tas ir iesākums pirms visiem iesākumiem, kurus varam iedomāties.
Mēs esam laikā un telpā radītas būtnes, mēs esam cilvēki. Pat ja sasniedzam simt gadus, mūsu dienu skaits attiecībā pret mūžību ir vien smilšu grauds pludmalē. Paraugieties uz pašu Visumu, tā neaptveramajiem plašumiem, tā tālajām zvaigznēm, kas atrodas miljoniem gaismas gadu attālumā no mūsu planētas; tās ir tik tālas un dažkārt jau sen izdegušas, bet tomēr to atblāzma mūs sasniedz vien tagad.
Un apustuļa Jāņa pieminētais iesākums ir vēl tālākā pagātnē, pirms visa iepriekšminētā. Padomāsim par to, ko Jānis vēlas, lai mēs saprastu.
Vārds nav nekas jauns. Raudzīdamies cik vien tālā pagātnē iespējams, mēs tur atradīsim Vārdu.
Vārds ienāca laikā un telpā. Viņš uzcēla Savu telti starp mums un ietērpās cilvēka veidolā. Jānis to aprakstījis samērā īsi, bet atlikušo evaņģēliju veltījis, lai parādītu godību, kas pavadīja šo miesā nākušo Vārdu. Viņš bija „pilns žēlastības un patiesības” (Jāņa 1:14).
Šis Vārds, kuru ļaudis dēvēja par Jēzu, izskatījās tāpat kā citi cilvēki. Bet Viņš bija īpašs. Viņš bija ieradies no tāliem pagātnes laikiem — no mūžības.
Jebkurā diskusijā par Jēzu no Nācaretes galvenais un visnozīmīgākais jautājums ir šāds: vai Jēzus bija tikai cilvēks vai tomēr kas vairāk? Jānis mūs informē, ka Viņš bija kas vairāk! Daudz vairāk! Viņš ir no mūžības. Viņš ir Dievs.
Vēstures gaitā cilvēki vienmēr ir šaubījušies, vai eksistē Dievs vai dievi. Tie ir centušies nodibināt kontaktus ar Dievu vai dieviem, tos nomierināt un izdarīt tiem ko tīkamu. Jānis atbild: jā, Dievs eksistē. Jau kopš mūžības.
Un Dievs kļuva par miesu. Viņš atstāja mūžību un ieradās mūsu laikā un vietā. Viņš atnāca, lai mūs glābtu.
(Autors: Viljams Džonsons)
