„Jo visa ļaunuma sakne ir mantas kārība.” (1. Timotejam 6:10)
Kā jūs rīkotos, ja, nevienam neredzot, atrastu lielu naudas summu? Piemēram, 200 miljonus dolāru? Vai jūs tos paturētu vai nodotu varas iestādēm?
2003. gada 18. aprīlī, iebrūkot Irākā, šādā situācijā nonāca divi ASV armijas seržanti. Pēc Bagdādes krišanas valdošajā haosā viņi uzgāja divus šķūnīšus, kuros atradās daudzas metāla kastes. Katrā kastē bija 4 miljoni ASV dolāru, kopumā 230 miljoni ASV dolāru. Kareivji šo naudu nodeva varas iestādēm. Viņu komandieris apgalvoja: „Šie zēni ir īsti varoņi.”
Bet „naudas drudzis” piemetās citiem kareivjiem. Viņi pārmeklēja krūmus, vecas ēkas, pat atkritumu tvertnes. Un viņi atrada kādu ēku, kas mats matā līdzinājās tai, par kuru bija dzirdējuši. Viņi tajā ielauzās un atklāja vēl 50 metāla kastes, kas bija cieši sabīdītas kopā. Tajās atradās vēl 200 miljoni ASV dolāru 100 dolāru banknotēs.
Un tad kontroli pārņēma naudas vara. „Pienāca brīdis, kad viss pārvērtās [..] ļaunumā. Gaiss bija smacīgs. [..] Cilvēku skatieni bija mainījušies. Varēja redzēt, ka katrs vēlējās sev iegūt, cik vien daudz iespējams.” Tā stāstīja kāds kareivis, kurš savas lomas dēļ šajā sirojumā vēlāk tika izraidīts no armijas.
Kareivji bāza kabatās, cik vien daudz naudas varēja atrast. Divi vīri vairākas naudas kastes iemeta netālu esošajā kanālā ar nolūku tās atgūt vēlāk. Citi apmēram 600 000 dolāru paslēpa netālu esošajā palmā.
Tad ieradās kāds virsnieks, kurš tikko bija pabeidzis novietot iepriekš atrasto naudas summu. Viņš uzreiz saprata, ka kaut kas nav tā, kā tam vajadzētu būt. Viņam tieši priekšā, kādā koka stumbrā, visiem redzamā vietā bija iesprausts naudas žūksnis. Viņš šo naudu paņēma un sāka izmeklēšanu. Tika atrastas paslēptās kastes, kas gan vairs nebija pilnas. No četriem dažādiem avotiem tika atgūti aptuveni 780 miljoni ASV dolāru. Šo naudu no Irākas izveda, bet ceļā uz lidostu kāds armijas šoferis mēģināja piesavināties 300 000 dolāru.
Kādas senas dziesmas vārdi pauž: „Nauda ir ļaunuma sakne.” Taču būtībā problēma nav pašā naudā, bet gan mīlestībā pret naudu. Naudas krāsa atklāj mūsu patiesās krāsas.
Mēs, kas sekojam Kungam Jēzum, tāpat kā Viņš, kurš atnāca, lai dotu, nevis ņemtu, zinām, ka vienīgā bagātība, ko varēsim paturēt, ir tas, ko dodam citiem.
(Autors: Viljams Džonsons)
