„Būdams pārliecināts, ka tas, kas jūsu sirdīs labo darbu iesācis, to pabeigs līdz Kristus Jēzus dienai.” Filipiešiem 1:6.
Lielāko savas dzīves daļu esmu bijis tievs. Tas nav mans nopelns; man ir ķermenis, kas gadu pēc gada saglabā nemainīgu svaru. Tomēr, kad uzsāku studijas doktorantūrā, ievēroju zināmas pārmaiņas. Iespējams, ka vainojamas neskaitāmās stundas, kas pavadītas pētījumos un pārdomās, strādājot pie disertācijas, varbūt šīs izmaiņas bija saistītas ar vecumu, bet es lēnām pieņēmos svarā. Un es to pat nepamanīju — tieši tā liekais svars rodas. Realitāti atskārtu, satiekoties ar kādu bijušo studentu, kurš, mani sastapdams, pārsteigumā sacīja: „Jūs laikam esat pieņēmies svarā par kādiem 15 kilogramiem — izskatāties diezgan tukls!”
Ne visai diplomātiski izteikta frāze, tomēr tā piesaistīja manu uzmanību. Pēc tam izdarīju zināmas izmaiņas savā dzīvesveidā, iekļaujot ikdienā regulāras fiziskās aktivitātes, kas tagad jau vairāk nekā 30 gadu ir neatņemama manas dzīves sastāvdaļa. Es sāku skriet — sākumā īsus gabalus, tad aizvien tālāk un tālāk, līdz katru gadu varēju startēt un arī pabeigt Jūras kājnieku maratonu.
Skriešana atklāja jaunu pasauli (un, starp citu, es skrēju un joprojām skrienu lēni — neesmu izcils atlēts); pasauli, kurā dzīvo spirgti, veselīgi vīrieši un sievietes; pasauli bez cigarešu smārda; pasauli, kurā valda intensitāte, spēks un apņēmība; pašdisciplīnas un komandas gara pasauli. Tā ir arī sācēju un beidzēju pasaule. Jūras kājnieku maratonā startē apmēram 20 000 (vai vairāk) skrējēju, no kuriem 70 % sacenšas pirmo reizi. Pirms starta daudzi nervozi skraida turpu šurpu, tērējot enerģiju, kura viņiem vēlāk būs tik ļoti nepieciešama. Visapkārt atbalstītāju pūļi. Orķestri. Tūkstošiem jūras kājnieku, vīrieši un sievietes, aizņemti visdažādākajos uzdevumos. Gaisā pulsē mūzika, enerģija un gaidas.
Trīs, četras, piecas, sešas, septiņas stundas vēlāk troksnis un kņada ir rimusi. Noguruši, bet triumfējoši cilvēki dodas uz mašīnām, nesot medaļas vai sudraba lentes. Viņi to paveica! Bet pāris tūkstoši citu aizlavās projām vīlušies — atkritēji.
Mēs visi esam skrējēji Dzīves skrējienā. Mēs nesacenšamies viens pret otru; visi, kas pabeidz, ir uzvarētāji. Šo skrējienu uzsāk daudzi, bet daudzi arī izstājas. Tomēr kopā ar Jēzu mēs to spējam! Viņš, uzsākot mūsos Savu darbu, ir apsolījis to pabeigt! Tādēļ šodien skrieniet šo skrējienu kopā ar Viņu!
(Autors: Viljams Džonsons)
