Vai esat vērojuši kādu no skaistuma konkursiem, kur viens/viena no dalībniekiem vai dalībniecēm deklarē, ka, ja varētu piepildīt vienu vēlēšanos, tad tā būtu, lai uz visas pasaules valdītu miers? Jā, tā ir standarta atbilde, un iespēja tai piepildīties ir tikpat liela kā vistai izdēt strausa olu. Bet šā vai tā, mēs visi ilgojamies pēc miera. Diemžēl mēs dzīvojam pasaulē, kurā norma šķiet drīzāk haoss nekā miers.
Mūsu miera sajūtu pastāvīgi apdraud dažādas dabas katastrofas – vētras, cunami, tornado, zemestrīces, liels aukstums vai karstums. Tikpat satraucošas var būt cilvēku radītās nepatikšanas; lielais ar prātu neaptveramais naftas plankums Meksikas līcī ir tikai viens nesens piemērs. Industriālās nevīžības sekas ir atņēmušas „mieru” miljoniem, un sekas apkārtējā vide izjutīs desmitgades.
Pat biznesa un profesionālajā pasaulē miers drīzāk ir izņēmums, nevis likumsakarība. Globālā recesija bija bargs atgādinājums tam, cik strauji un dramatiski ekonomika var pasliktināties, sagraujot uzņēmumus, samazinot darba vietas un būtiski noplicinot šķietami drošos personīgos resursus. Bet arī mazāka mēroga notikumi var mums izjaukt iekšējo miera sajūtu – gala termiņš, svarīga klienta atsaukts līgums, kolēģa paaugstinājums, kuru, likās, vajadzēja dabūt man, sliktas ziņas no ģimenes ārsta u.c..
Kā atrast mieru, iegūt paļāvību, ja apkārt valda liels un mazs haoss? Bībelei ir daudz ko teikt par to, pat 21. gadsimta darba videi. Lūk, tikai daži piemēri:
Miers nebalstās uz apstākļiem. Ja jūsu cerība un pārliecība balstās uz ārējiem apstākļiem, kuri bieži ir ārpus jūsu kontroles, vai cilvēkiem, kuri nereti liek vilties, tad miers jūsu sirdīs būs ļoti reti, bet varbūt pat nekad. Vienā brīdī dzīve liksies mierīga, bet nākamajā jau valdīs haoss. Patiesu mieru var atrast, kā māca Raksti, tikai Dieva nemainīgajā raksturā. “Kam stipra ticība, tam Tu dod mieru, tiešām mieru, jo viņš paļaujas uz Tevi!” (Jesajas 26:3).
Miers nebalstās uz šo pasauli. Mēs esam tendēti meklēt mieru materiālajos labumos, personīgajos sasniegumos un atzinībā, profesionālajā ietekmē un attiecībās. Tomēr miers, ko var nodrošināt iepriekšminētais, labākajā gadījumā būs īslaicīgs. Lietas noveco un nolietojas, sasniegumi zaudē savu nozīmīgumu, un draugi un tie, kurus mīlam, neturpina dzīvot saskaņā ar mūsu iedomāto modeli. Tāpēc Jēzus Saviem sekotājiem deklarēja: “Mieru Es jums atstāju, Savu mieru Es jums dodu; ne kā pasaule dod, Es jums dodu. Jūsu sirdis lai neiztrūkstas un neizbīstas” (Jāņa ev. 14:27).
Miers nebalstās uz saprašanu. Kad jūsu dzīve pēkšņi sagriežas ar kājām gaisā, zaudējot kādu no enkuriem, kurš, jūsuprāt, jūs noturēja īstajā vietā, miers šķiet zudis. Viss, kam ticējāt, liekas pagājis. Šajā brīdī ticība Dievam, kura dažkārt šķiet iracionāla, var piedāvāt jums vienīgo cerību uz mieru. Lūgšanas un pateicība, neskatoties uz notiekošo, var dot mums dziļu, ilgstošu mieru, kurš solīts Bībelē. “Nezūdieties nemaz, bet jūsu lūgumi lai nāk zināmi Dieva priekšā ar pateicību ikvienā pielūgšanā un lūgšanā. Un Dieva miers, kas ir augstāks par visu saprašanu, pasargās jūsu sirdis un jūsu domas Kristū Jēzū” (Filipiešiem 4:6-7).
Vai palūkosieties šodien uz Dievu, lai atrastu mieru, vienalga, cik drūmi šķiet apkārtējie apstākļi?
Autors: Roberts Dž. Tamasi
Latviešu valodas tulkojums CBMC-Latvija, Copyright 2010 / www.cbmc.lv.
