„No debesu augstumiem Viņš izstiepa roku; un Viņš mani satvēra un izvilka no lieliem ūdeņiem.” 2. Sam. 22:17.
2004. gada 26. decembrī Sumatras krastu satricināja spēcīga zemestrīce. Tā radīja cunami, kas skāra Indonēziju, Taizemi, Šrilanku, Indiju, Bangladešu un pat daļu Āfrikas. Nav aprakstāms šī cunami radītais posts. Vismaz 150 000 cilvēku miruši; miljoniem citu palikuši bez pajumtes, pārtikas vai dzeramā ūdens.
Starp visiem atainojumiem un reportāžām par šo milzīgo traģēdiju īpaši manu uzmanību saistīja trīs fotogrāfiju sērija. Pirmajā attēlā parādīti apjukuši atpūtnieki Raileja pludmalē Krabi, Taizemē, raugoties uz ūdeni, kas trako, vēstot par cunami tuvošanos. Otrajā attēlā atainoti peldētāji, bēgot uz krastu, kad ieraudzījuši tuvojamies lielas ūdens masas. Bet trešajā attēlā redzam kādu sievieti, kas skrien pretim milzīgajam vilnim, kurš aprij laivas un visu pārējo, kas gadās tam ceļā.
Kas bija šī sieviete? Kāpēc viņa skrēja pretim nāves sienai? Un kas ar viņu notika? Atbildes uzzinājām pēc vairākām dienām. Tā bija 37 gadus vecā Kārina Sverda no Zviedrijas. Viņas dēli — četrpadsmitgadīgais Antons, vienpadsmitgadīgais Filips un desmitgadīgais Viktors —, kā arī brālis un svainis tobrīd peldēja ar akvalangu, neapzinoties tuvojošās briesmas. Kārina kliedza, lai viņi bēg, bet tie viņu nedzirdēja. Izmisumā viņa centās pārvarēt viļņus, lai glābtu savus tuviniekus.
Cunami ierautā ģimene tika svaidīta zem ūdens. Bet brīnumainā kārtā katrs spēja piecelties un nokļūt drošībā. Antons un mazais brālis Filips tika ieskaloti starp pludmales nojumēm; Kārina nesaprotamā veidā paspēja pieķerties kādai koka saknei; vēl kāds ģimenes loceklis tika iemests baseinā. Visi izdzīvoja.
Izplatoties šiem attēliem un stāstam, Kārina kļuva par varoni ne tikai dzimtajā Zviedrijā, bet visā pasaulē. Vēlāk viņa stāstīja: „Man bija vienalga. Es skatījos uz saviem bērniem. Es vēlējos viņus apskaut un pasargāt.”
Man bija vienalga. Es skatījos uz saviem bērniem. Es vēlējos viņus apskaut un pasargāt. Tieši tāpat kā Varenais, kurš, vēlēdamies mūs apskaut un pasargāt, metās iekšā grēka cunami.
(Autors: Viljams Džonsons)
