16.8.10

Brālēns Freds

Mēs jūsu starpā neesam dzīvojuši nekārtīgi, neesam arī ne pie viena maizi ēduši par brīvu.” 2. Tesaloniķiešiem 3:7, 8.

Apustulis Pāvils, rakstot vēstules, vienmēr tās iesāk, novēlēdams žēlastību — mūsu glābšanas avotu. Bet vēstules viņš noslēdz, atgādinādams, kā mums — žēlastības Kunga bērniem — jādzīvo. Viens no Pāvila likumiem ticīgajiem bija: „Ja kas negrib strādāt, tam arī nebūs ēst.” (2. Tes. 3:10) Un Pāvils pats rādīja piemēru. Lai gan viņš kā apustulis būtu varējis atsaukties uz savām tiesībām, ka draudzei tās darbinieki ir jāuztur, viņš tomēr izvēlējās pats pelnīt iztiku, lai citus neapgrūtinātu.

Mūsdienās daudzi cenšas darīt pēc iespējas mazāk, bet saņemt pēc iespējas vairāk. Ja vien iespējams, viņi vēlētos visu saņemt par velti. Viņi sapņo par to, kā kļūs bagāti, dzīvos vieglu dzīvi, nekad vairs nestrādās. Tādēļ viņi piedalās loterijās. Rietumvirdžīnijas pavalsts Čārlstonas pilsētas iedzīvotājs Džeks Vitekers ieguva lielāko nedalīto džekpotu ASV vēsturē — 314 miljonus ASV dolāru. Pēc nodokļu nomaksas viņam palika 113 miljoni ASV dolāru, un viņš varēja dzīvot bezrūpīgu dzīvi.

Divus gadus vēlāk sarunā ar kādu žurnālistu viņa sieva Džūela sacīja: „Es vēlētos, kaut tas viss nekad nebūtu noticis. Vēlētos, kaut būtu to biļeti saplēsusi.” Kopš lielā laimesta saņemšanas Džeku Vitekeru divreiz apcietināja par braukšanu dzērumā, un viņš tika ievietots rehabilitācijas klīnikā. Viņam izvirzīja apsūdzību par uzbrukumu bāra īpašniekam, un divi cilvēki viņu iesūdzēja tiesā par nekārtību izraisīšanu.

Viņš man atgādina brālēnu Fredu. Austrālijā, kur pavadīju savu bērnību, dzīvoja mans brālēns Freds. Viņš bija daudz vecāks par mani, vidusšķiras pārstāvis, ar pastāvīgu darbu; viņam bija sieva un bērni. Kādu dienu viņš laimēja loterijā. Viņš nekavējoties pameta darbu un nekad vairs nestrādāja. Viņš sāka dzert un ar laiku kļuva par alkoholiķi. Viņa sieva to vairs nespēja izturēt un iesniedza laulības šķiršanas prasību. Brālēns Freds mira kā nelaimīgs, pamests vīrs.

Azartspēļu industrija īpaši kārdina nabadzīgos un izmisušos. Tā uzglūn sabiedrības locekļiem, kuriem nav vairs daudz ko zaudēt, un izsūc pēdējās šīs pasaules labumu paliekas. Tā rada zaudētājus visās jomās. Atbilde nabadzīgajiem un izmisušajiem — un mums visiem — ir žēlastība, nevis azartspēles. Žēlastība mums palīdz dzīvot un strādāt ar cieņu, kas piedien Dieva bērniem.

(Autors: Viljams Džonsons)