„Esiet drosmīgi un stipri! Nebīstieties un neesiet izbijušies nedz Asīrijas ķēniņa, nedz visu to lielo karapulku priekšā, kas nāk līdz ar viņu! Kopā ar mums ir kāds stiprāks, kāda nav pie viņa.” 2. Laiku 32:7.
Šos vārdus saka Hiskija, viens no pēdējiem un arī labākajiem Jūdejas ķēniņiem. Divu iemeslu dēļ šeit izrādītā ticība ir apbrīnojama.
Pirmkārt, izredzes bija visnotaļ drūmas. Neaprakstāmā ātrumā tuvojas asīriešu armija, kas senajā pasaulē bija bēdīgi slavena savas nežēlības dēļ. Virzoties uz dienvidiem no teritorijas, kuru šodien pazīstam kā Irāku, viņi iznīcināja katru ķēniņu un valsti savā ceļā. Tagad viņu priekšā neaizsargāta un bezspēcīga atrodas mazā Jūdeja. Jeruzaleme ir aplenkta; kādas gan izraēliešiem ir izredzes izdzīvot un izturēt straujo uzbrukumu?
Visu vēl ļaunāku padara asīriešu ķēniņa Sanheriba nosūtītā vēsts Hiskijam, ko viņš izlasa skaļi un kas domāta tautas gara vājināšanai. Vēstneši ebreju valodā sauc: „Uzklausiet lielā ķēniņa, Asīrijas ķēniņa, vārdus! Tā saka jums ķēniņš: lai Hiskija jūs nepieviļ, jo viņš nevar jūs glābt! Un Hiskija lai jūs neapmierina ar Dievu To Kungu, kad viņš saka: Tas Kungs droši vien mūs izglābs, mūsu pilsēta nekritīs Asīrijas ķēniņa rokās!” (Jes. 36:13 15)
Un izsmējīgi viņi piedāvā: „Bet nu salīgstiet ar manu kungu, Asīrijas ķēniņu, un es tev došu divi tūkstoši zirgu; parādi, vai vari sadabūt vajadzīgos jātniekus!” (8. pants)
Otrkārt, Hiskija neuzauga vidē, kas veicinātu ticību — tieši pretēji. Viņa tēvs Ahass bija slavens sava ļaunuma dēļ. Viņš kā elku un Baala pielūdzējs ugunī upurēja pat savus dēlus (2. Laiku 28:2 3). Viņš aizslēdza templi un tā vietā katrā Jeruzalemes stūrī novietoja altārus (24., 25. pants).
Mūsdienās daudzi uzskata, ka mēs minimāli spējam vai vispār nespējam kontrolēt savu rīcību, ka mūsu lēmumus nosaka ārpus mūsu kontroles esoši faktori. Daži kā iemeslu min dabu (gēnus), citi — audzināšanu (vidi), bet jebkurā gadījumā mēs esot kā marionetes.
Hiskijas dzīve šo filozofiju pilnībā apgāž. Neskatoties uz iedzimtību un ģimenes ietekmi, viņš kļuva par uzticamu Jahves kalpu un savu ļaužu garīgo reformatoru. „Un katru darbu, ko vien viņš pasāka, kalpodams Dieva namā un turēdamies pie bauslības un pavēlēm, lai meklētu savu Dievu, to viņš pildīja ar visu savu sirdi, un viņam veicās labi.” (2. Laiku 31:21)
Un, par spīti visiem apstākļiem, Dievs viņu un viņa ļaudis izglāba.
(autors: Viljams Džonsons)
